„Apgāda Mansards” izdotā grāmata „The Beatles. Mūzika, cilvēki un notikumi” ir pirmā „Roka failu” sērijas atvase. Uzreiz jāatzīst, ka Klāss Vāvere paveicis patiešām lielisku darbu, sastādot šo kompakto grāmatu, kura ir kā stipras tējas uzlējums. (Ar patīkamu, spēcīgu pēcgaršu.)
Uzreiz gan pateikšu, ka neesmu nekāds bītlu fans, bet man patīk mūziķu biogrāfijas un mūzika kā māksla – tieši tāpēc arī lasīju šo grāmatu. Tomēr, ja man jānosauc favorīts no „The Beatles” sastāva, tad uzreiz varu teikt: „Džons Lenons, Džons Lenons un vēlreiz – Džons Lenons!” Viņš jau vairākus gadus ir mans apbrīnas objekts un viņa dziesmu „Imagine” varu klausīties vairākas stundas, bez jebkāda paguruma.
Pēc grāmatas izlasīšanas ir tāda kā bada sajūta, jo ir vēlme YouTube video vietnē noklausīties „The Beatles” lielākos hitus un moka vainas apziņa, ka agrāk neesmu bītliem veltījis pietiekami daudz uzmanības. Pamatskolā, mūzikas nodarbībās nācās dziedāt gan „Yesterday”, gan arī „Yellow Submarine”, bet ar to ir par maz, lai uzņemtu pienācīgu bītlu mūzikas devu.
Klāss Vāvere grāmatā „The Beatles. Mūzika, cilvēki un notikumi” ir koncentrējis bītlu esenci – aprakstīti svarīgākie notikumi, hiti, plates, baumas un cilvēki, kas bītliem bijuši tuvu stāvoši. Iepriekš gan nebiju dzirdējis par spekulācijām, kuras saistītas ar Pola Makartnija „nāvi” un dubultnieku, tāpēc ar interesi meklēju plašāku informāciju par šīm baumām.
„Roka failu” pirmā grāmata manī pamodināja interesi par šo ikonisko grupu, kuras vēsture ir leģendu un apbrīnas cienīga. Mani fascinē bītlu bohēma, produktivitāte, mūzikas kvalitāte un grupas dalībnieku personību krāšņums.
Klāss Vāvere par šo grāmatu saka tā: „ Tā kā teksta apjoms ir ierobežots, ļoti būtiska bija informācijas atlase – par ko runāt, par ko ne.” Grāmatas autors labi pastrādājis un radījis „gardumu” tiem, kuri ir bītlu fani un arī tiem, kurus interesē – kas tie tādi bītli ir?!
VĒRTĒJUMS: 10/10
D.G.Feltona blogs 
Reiz izrāvu cauri grāmatu par Bītliem (bija latviski tulkota 90-os vai 2000. gadu sākumā, bet neatceros ne precīzu nosaukumu, ne autoru). Par šo grupu ir vērts lasīt, jo katrs no puišiem bija spilgta personība un dziesmas sen kļuvušas par sava laika klasiku.
PatīkPatīk
Zinu, ka Mansards izdevis grāmatu arī par Lenonu – tieši viņš no bītliem man interesē visvairāk. Varbūt tāpēc, ka man hipiju ideoloģija ir ļoti tuva. :))
+ Klāsa Vāveres “Roka failu” grāmatas ir patiešām kaut kas īpašs un skaists – īpaši patīk daudzās ilustrācijas, kodolīgie apraksti, kuros nav liekvārdības.
PatīkPatīk
Ai, šķiet, ka to par Lenonu es nesen uz atlaidēm nopirku.
PatīkPatīk
Ja nemaldos, tad grāmatas autore ir Sintija Lenone, vai ne?
PatīkPatīk
jā, būs tā pati. neesmu vēl lasījusi, bet ceru, ka būs laba
PatīkPatīk
Domāju, ka būs! 🙂 Mansards parasti izdod saturīgas un inteliģentas grāmatas. 🙂
PatīkPatīk
Jā, Bītli tiešām ir Fenomens. Atceros, ka laikā, kad mācījos vidusskolā, kultūras vēsturē piedāvāja kino ”Rīga” (tagad laikam Splendit Palace) rīkotas koncertlekcijas. Viena bija veltīta viņiem. Tur rādīja koncertu ierakstu fragmentus, kur meitenes ģība un raudāja viņu dēļ. It kā izskatījās smieklīgi no šodienas viedokļa, bet tajā laikā, kad tikai dzima šāda veida mūzika… Man laikam pie sirds iet populārais ”Hey Jude”.
Jau gaidu ierakstu par malā redzošo Pink Floyd. Arī viņi ir kaut kas īpašs 🙂
PatīkPatīk
Esmu redzējis tās amizantās ainiņas ar Bītlu fanēm. Atklāju, ka Bītlu fanes histērijas un emociju ziņā pielīdzināmas Džastina Bībera fanēm. 😀 Bet Bītliem ar Bīberu kopīgas tikai trakas un apmātas fanes, bet vairāk nekā kopīga nav. 🙂
Ja lasīšana veiksies kā ir ieplānots, tad raksts par Pink Floyd būs jau šonedēļ vai arī nākamās nedēļas sākumā. :)) + Iedvesmai klausos viņu albumus – īpaši “The Wall”.
PatīkPatīk