“Hronikas. Pirmā grāmata” – profesionāla īgņas siltās atmiņas par jaunību


Kad sāku lasīt Boba Dilana „Hronikas. Pirmā grāmata”, tad domāju – nožēlošu, ka esmu veltījis laiku šai grāmatai. Kāpēc biju tik skeptiski noskaņots?! Jo Dilans taču ir „profesionāls īgņa” un, ko gan labu var sagaidīt no īgņas?! (Smejos.) Uzreiz teikšu, ka neesmu par grāmatu gluži stāvā sajūsmā, bet man „Hronikas” patika…

Šajā darbā visvairāk apbrīnoju Dilana satriecoši labo atmiņu – nu, kā cilvēks to visu var atcerēties pēc tik daudziem gadiem, kas pagājuši?! Cilvēku vārdus, uzvārdus, iesaukas, to, kas viņiem bijis mugurā un to, kas konkrētajā laikā bijis populārs. „Hronikas” ir must have  pirkums gan vēsturniekiem, gan mūzikas ekspertiem, jo Dilans vēsturiskos notikumus pasniedzis viegli saprotamā, izklaidējošā manierē. Lasot grāmatu, vari iztēloties, kā gar acīm ņirb Ņujorkas ielas, pa kurām iet steidzīgi cilvēki, kas ģērbušies drēbēs, kuras bija modē Dilana jaunībā. Bet tam visam pa vidu ielu mūziķi un starp tiem arī Bobs Dilans, kurš meklē savus klausītājus, klīstot pa ielām, klubiem un bāriem…

Stāstījums pārpildīts ar skaistu nostalģiju, kādu varam redzēt vecajās filmās, kuru šarmam grūti pretoties. Dilans lieliski aprakstījis konkrētā laika posma vidi – nesamākslotu, patiesu, skarbu un reizē valdzinošu. Brīžiem grāmatā minētie notikumi paliek otrajā plānā, jo Dilana stāstījuma stils ir galvenais uzmanības objekts.

Lasot grāmatu, atklājas, ka Dilans nav nekāds īgņa, jo pagātni atceras ar neviltotu un siltu mīlestību, kuru caurvij viņam svarīgu cilvēku atziņas.

Man ļoti iepatikās viens citāts, kas atrodams jau grāmatas sākumā:

„Pastāstīju par savu vecmammu no mammas puses, kura dzīvoja ar mums. Viņa bija labsirdīga un cildena un reiz man teica, ka laime nav ceļš uz kaut kurieni. Ka laime ir ceļš. Viņa arī mācīja mani būt laipnam, jo ikviens, ko satiec, smagi cīnās.”

Pagājuši tik daudzi gadi, kopš Dilana jaunības, bet mūzikas bizness un kultūra rada nemainīgu iespaidu, to pierāda Dilana citāts:

„Meinstrīma kultūra man vienkārši šķita bezjēdzīgi tizla un krāpnieciska.”

Mūsdienās literatūrā populāras ir triloģijas un Dilana „Hronikas” arī būs triloģija, tāpēc atliek rakstniekam/mūziķim novēlēt, lai otrā grāmata būtu tikpat meistarīgi uzrakstīta un vēl labāka nekā pirmā.

Rakstu var lasīt arī “Kultūras Dienā”.

VĒRTĒJUMS: 7/10

Tulkojuma autors: Vilis Kasims

Izdevējs: Apgāds Mansards

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.