2012. gada sākumā biju absolūti apmāts ar young adult žanru literatūrā, bet nācās piedzīvot vilšanos, jo atklājās, ka Latvijas grāmatu izdevēji šo žanru ignorē. Jā, mums tagad ir daudzas paranormālās romances jauniešiem, kuras lielākoties ir draņķīgas, bet romāni jauniešiem bez F&F elementiem ir diezgan… Kā lai to pasaka?! Remdeni laikam būs īstais vārds, jo tie neataino reālo jauniešu dzīvi.
Pagājušajā gadā bieži man tika uzdots jautājums – kad beidzot tiks atjaunota sadaļa „Romāns turpinājumos” un toreiz pat īsti nezināju, ko atbildēt, jo biju domājis, ka ar romāna „Bez jūtām” noslēgumu tiks slēgta arī „Romāns turpinājumos” sadaļa. 2012. gada rudenī gan bija gatavs kāds romāns, kurš spētu atdzīvināt šo sadaļu, bet šis romāns ir mazliet pikants un šaubījos par tā publicēšanu blogā. Iepriekšējos divus romānus turpinājumos lasīja vairāki simti bloga lasītāju, tāpēc sapratu, ka nedrīkst pievilt tik daudzus bloga lasītājus. Literārie darbi taču spēj dzīvot tikai caur lasītājiem un tikai tad, ja tie tiek lasīti, tāpēc vērtēšanai jau tuvāko dienu laikā tiks nodots romāns „Krustnagliņas”.
Kā tapa romāns? Laikā, kad pie manis ciemojās draugi, mana labākā drauga meitene vaicāja, kad es beidzot uzrakstīšu romānu jauniešiem. Apsolīju, ka to izdarīšu un solījumu turēju. Pavasara sākumā sāku rakstīt un rudens sākumā beidzu rediģēt romānu, kuru rakstīju bez jebkādiem aizspriedumiem – tajā iepinu savu, draugu, paziņu un arī nepazīstamu cilvēku pieredzi, bet šos notikumus izdzīvoja izdomāti tēli. Atmetu visus aizspriedumus un aizliegumus, lai viss būtu tik īsts, cik vien tas ir iespējams. „Krustnagliņas” ir stāsts par ģimeni, vardarbību skolās, draudzību, mīlestību, mazliet arī par seksu, intīmām lietām, narkotikām, alkoholu, literatūru, sapņiem, nodevību un visvairāk par to, kā tad ir būt jaunam?!
Rakstīšanas laikā uzradās arī kāds varonis, kurš nemaz nebija plānots, bet pēc tam sapratu, ka bez viņa romāns zaudētu jēgu. Turklāt šo „neplānoto bērnu” patiešām iemīļoju un beigās pat bija žēl par to, ka manis radītais varonis izvēlējās ceļu, kuru viņam nebiju novēlējis, bet romāna tēliem atļāvu dzīvot tā, kā viņi to gribēja. Un atzīšos – jā, es ieliku romānā lielu daļu no savas būtības, jo šis bija darbs, kuru vienkārši vajadzēja uzrakstīt. Tas man neļāva naktīs gulēt vairāk kā četrus gadus un sapratu – miers būs tikai tad, kad ļaušu varoņiem izdzīvot savus likteņus rakstīto vārdu pasaulē.
Romāns turpinājumos tiks publicēts otrdienās un piektdienās. Pirmā iepazīšanās ar young adult žanra romāna „Krustnagliņas” varoņiem notiks jau šonedēļ – 11. janvārī. Tātad – uz tikšanos!
“Krustnagliņas” – ievads un 1. turpinājums
“Krustnagliņas” – 2. turpinājums
“Krustnagliņas” – 3. turpinājums
“Krustnagliņas” – 4. turpinājums
“Krustnagliņas” – 5. turpinājums
“Krustnagliņas” – 6. turpinājums
“Krustnagliņas” – 7. turpinājums
“Krustnagliņas” – 8. turpinājums
“Krustnagliņas” – 9. turpinājums
“Krustnagliņas” – 10. turpinājums
“Krustnagliņas” – 11. turpinājums
“Krustnagliņas” – 12. turpinājums
“Krustnagliņas” – 13. turpinājums
“Krustnagliņas” – 14. turpinājums
“Krustnagliņas” – 15. turpinājums
“Krustnagliņas” – 16. turpinājums
“Krustnagliņas” – 17. turpinājums
“Krustnagliņas” – 18. turpinājums
“Krustnagliņas” – 19. turpinājums
“Krustnagliņas” – 20. turpinājums
“Krustnagliņas” – 21. turpinājums
D.G.Feltona blogs 
Prieks, ka sadaļa atjaunota.:) Noteikti lasīšu.
Pēdējā rindkopa man mazliet atgādināja manu rakstīšanu. Nesen atsāku vienu sen iesāktu stāstu un, it kā nepietiktu ar to, ka vairs nevaru sevi ielikt tās varones ādā, kurā sākumā sevi biju iedomājusies, vēl arī visi pārējie sākuši dzīvot citas dzīves un rodas aizvien neplānotāki pavērsieni.
PatīkPatīk
Tieši tāpēc es parasti cenšos rakstīt literāros darbus bez gariem pārtraukumiem – reizēm gan gadās ilgāki pārtraukumi, kad nerakstu un tad ir diezgan jocīgi, jo vairs nespēju “ieiet” stāstījumā un varoņa ādā simtprocentīgi.
+ Tad arī sanāk stāstījums un varoņu likteņi savādāki, nekā sākotnēji plānots. 🙂
PatīkPatīk
Es ņēmu pauzi, jo šķita, ka mīņājos uz vietas un sāku jau atdzejot citiem vārdiem to, kas jau bijis pāris nodaļas atpakaļ un tas arī nav labi. Tagad atkal uznāca iedvesma, atsāku un viss mainās 😀 Pat mana paša mīļākā varoņa liktenis.
PatīkPatīk
Bet reizēm ir labi paņemt pauzi, bet tikai ar nosacījumu, ka nezūd saikne ar romāna varoņiem. 🙂
Man ir pāris iesākti darbi, bet nedomāju, ka kādu no tiem turpināšu – ir sajūta, ka tad nespētu saglabāt romāna viengabalainību. 😀
Iespējams, ka katram ir savādāk, bet man vajag piesēsties un rakstīt bez gariem pārtraukumiem – ilgākais pārtraukums, ja nemaldos, bija kādas 2 nedēļas.
PatīkPatīk
Starp citu, neesi apsvēris domu kādu no saviem darbiem publicēt ārpus bloga, grāmatas formā?
PatīkPatīk
Tāda doma ir bijusi, bet neesmu pietiekami aktīvs šajā ziņā. Tikai pāris savus darbus esmu sūtījis vienai izdevniecībai, bet bija viena, kas atbildēja, ka nepazīstamu LV autoru darbus neizdod, jo tas esot finansiāli riskanti.
Īpaši necenšos uzbāzties izdevniecībām un man patīk, ka manus darbus var lasīt par brīvu – visi, kam vien pieejams interneta pieslēgums. 🙂
Man jau šķiet, ka izdevēji vispār ir noraidoši pret jaunajiem autoriem. Un es rakstu pārsvarā jauniešu darbus un izdevniecībās pārsvarā strādā 40+ vecuma cilvēki, kuri, manuprāt, īsti nesaprot, kādu literatūru vajag jauniešiem.
Tāpat mani pagājušajā gadā izbrīnīja, ka padsmit gadus vecais Čboska kulta romāns “The Perks of Being a Wallflower” nav tulkots latviešu valodā. Iespējams, ka tā šķiet tikai man, bet man LV literatūrā ļoti pietrūkst sakarīgas jauniešu un young adult literatūras, kas nav sarakstīta F&F žanrā.
PatīkPatīk
Piedošanu par iejaukšanos, bet varbūt izdošanu uz papīra atstāt izdevniecību un “pazīstamo autoru” ziņā (vai līdz brīdim, kad par tādu kļūsi), jo lai izdotos elektroniski vajag tikai a) ko izdot un b) pavisam nedaudz laika tehniskiem sīkumiem, un nu jau visi jaunieši, kuriem tāpat ir kabatās viedtelefoni, lasa sev domāto literatūru.
Iedvesmai: http://blog.nathanbransford.com/2011/03/amanda-hocking-and-99-cent-kindle.html
PatīkPatīk
Liels paldies par info – noteikti visu sīkāk izstudēšu un sāku domāt, ka arī man vajadzētu apsvērt šādu savu darbu publicēšanu.
Ehh, bet tie iedvesmu stāsti gan liek man būvēt gaisa pilis. 😀
PatīkPatīk
Personīgi domāju, ka naudu Latvijā neviens par to nemaksās (lai šo iespēju izskatītu kaut teorētiski, jāraksta un jāpublicē uzreiz angļu val.), bet, kā minimums, lasīs – vismaz slava, ja ne nauda, un pēc tam jau to var kaut kā pavērst 🙂
Lai veicas!
PatīkPatīk
“Greja piecdesmit nokrāsas” kļuva populāras tikai pateicoties internetam – nav tas literāri labākais darbs, bet autorei tagad tik daudz naudas, ka viņa var dzīvot bez bēdām visu savu atlikušo mūžu.
Jā, rakstot angliski uzreiz citas iespējas paveras, bet es neesmu tāds PRO, lai rakstītu angliski romānus. 😀
+ Paldies!
PatīkPatīk
Jēi!
Es ilgi gaidīju un tomēr sagaidīju. Nepacietībā berzēju rokas. 🙂
PatīkPatīk
Prieks, ka Tu arī esi mana romāna lasītāju pulkā. 😉
Patiesībā es arī gaidu piektdienu – pat ļoti, jo ātrāk gribas nodot lasītāju vērtējumam romānu pie kura pagājušogad strādāju vairāk kā pusgadu. :))
PatīkPatīk
Citus Tavus stāstus neesmu lasījusi, bet šim centīšos sekot līdzi. ^_^
Stāstu no A līdz Z novedi ~pusgadā? Oho! Cepuri nost! Jūtu klusu (un lielu) apbrīnu pret cilvēkiem, kas arī ārpus NaNoWriMo ātri, bez liekas vilcināšanās spēj uzlikt ideju uz papīra (vai datora ekrāna) un tikpat ātri tikt galā ar čūsku midzeni, tas ir, rediģēšanas procesu.
PatīkPatīk
Pašam personīgi vislielākais gandarījums ir par pašu pirmo romānu turpinājumos – “Lielās sacensības”, jo to biju izsapņojis jau ļoti sen un pašam bija interese, rakstot romānu – jo pats nezināju, kā tas viss beigsies. 🙂
Jā, “Krustnagliņas” no A līdz Z novedu pusgada laikā. Domāju, ka temps tāds, jo man nepatīk ieturēt garas pauzes – rakstīju gandrīz katru dienu, lai nezaudētu viengabalainības sajūtu. Man NaNoWriMo laikam uzdzītu stresu, jo es rakstu tikai tad, kad man ir iedvesma – parasti tāds brīnums notiek reizi gadā un tikai uz kādiem 3-4 mēnešiem, tāpēc šo laiku izmantoju tad, kad tas pienāk. Parasti iedvesma atnāk pavasarī – nezinu kāpēc, jo pavasaris man nepatīk. 😀
Rediģēšana man bija diezgan murgaina, jo datorgalds bija apkrauts ar pierakstiem, uzmetumiem, sižeta līnijas uzmetumu, varoņu raksturiem utt. Man nepatīk rediģēt darbus, tāpēc es cenšos ar labošanu nevilcināties, lai tikai ātrāk viss būtu galā. Bet parasti, rediģēšanas laikā, darbs tiek pārlasīts vismaz četras reizes. (Un arī tad paliek nepamanītas kļūdas – ne ļoti būtiskas, pārsvarā gramatiskās, bet kļūda paliek kļūda.)
PatīkPatīk
Neesmu vienīgā meža dīvainīte, kurai pavasaris nepatīk. 😀
NaNo vienmēr licies jautrs pasākums, pat ja pēdējos vārdu tūkstošos sākotnējais mīlas romāns pārvērties par citplanētiešu invāziju. XD
Man rediģējot vienmēr gadās tā, ka varoņi pēkšņi sazvērējas un virza pavisam citā virzienā. Un tā katru reizi, kad nolemju darbu “izpurināt”.
PatīkPatīk
Un man draugi parasti čivina, ka nevar sagaidīt pavasari. 😀 Esot tik skaists gadalaiks, bet man pavasaris asociējas ar dubļiem un apaviem, kas vienmēr izmirkst. 😀
Man ir gadījies tā, ka grāmatas varones tēvs meitas bērnībā izdarījis pašnāvību, bet tad pēkšņi, pēc divdesmit gadiem, viņš neizskaidrojamā veidā uzrodas. Tas bija vienkārši epic fail un smējos līdz asarām, kad rediģēju. 😀
Tāpēc cenšos darbus +/- saplānot, lai rediģēšana nebūtu ūber sāpīga. 😀
PatīkPatīk
Man jau patīk darba nosaukums vien! Kaut kā ļoti trāpīgs šķiet, lai arī, protams, par darbu vēl neko nezinu 🙂
PatīkPatīk
Ir divi iemesli, kāpēc tāds nosaukums – 1. Man patīk krustnagliņu smarža un 2. Nevaru atklāt kāpēc tieši šāds nosaukums, jo tad daļēji tas būtu spoileris. 😀
PatīkPatīk
Nebiju iesākusi lasīt Tavus iepriekšējos darbus, bet tagad esmu ieintriģēta 🙂 Noteikti pieslēgšos jaunajam romānam 🙂
PatīkPatīk
Prieks, ka plāno lasīt “Krustnagliņas” – ļoti ceru, ka patiks, jo darbā ieguldīju patiešām lielu daļu no sevis. 🙂 Tad jau – līdz piektdienai! 😉
PatīkPatīk
Man arī patīk nosaukums. Būs jāiečeko pirmā publikācija, ja patiks, tad arī pārējās! 🙂
PatīkPatīk
Godīgi sakot esmu satraucies un līdz piektdienai jau būšu sajucis prātā, domājot – lasītājiem patiks vai nē. 😀
PatīkPatīk
Un jā, beidzot esmu sagaidījusi to laiku, kuru esmu gaidījusi tik ilgi! 😀 Esmu pārliecināta, ka darbs būs ļoti, ļoti labs, jo šāda tematika liekas ineteresanta un Tu, Daini, vienkārši neesi spējīgs pievilt savus lasītājus. 🙂 Vari uzskatīt mani par savu darbu fani. 😀
PatīkPatīk
Tu jau zini, ka esi viena no foršākajām un uzticamākajām mana bloga lasītājām.
Kā angļi teiktu – You are priceless. :))
Arī es nepacietībā gaidu piektdienu, jo arī man ir satraukums. 😀
PatīkPatīk
Man ir slinkums lasīt visus komentārus, sorry…
Starp citu, neesmu lasījusi nevienu nodaļu iepriekšējam romānam turpinājumos, bet, pirmais man bija ļoti tuvs. Jo es taču to lasīju ēdot pusdienas tad, kad strādāju Mančesterā! 🙂 Pirmais bija feins, otra lasīšanai man vēl jāatrod īstais brīdis! 🙂
PatīkPatīk
Ja rakstītu otru romānu “Bez jūtām” tagad, tad ļoti daudz ko mainītu.
Ar “Lielajām sacensībām” un “Krustnagliņām” ir savādāk, jo šajos darbos tikpat kā neko nevēlos mainīt, jo mani apmierina varoņu likteņi un pārdzīvojumi. Stilistiski un teikumu uzbūves ziņā gan vienmēr ir vēlme kaut ko mainīt, bet nezinu nevienu autoru, kurš negribētu pielabot savus darbus arī pēc publicēšanas. 😀
Ceru, ka lasīsi arī šo romānu. 🙂
PatīkPatīk
Man tad tuvākajā laikā jāpieķerās romānam “Bez jūtām”, pagaidām diemžēl vēl nav izdevies. Bet, es noteikti noskaņošos un tuvākajā laikā to sākšu lasīt! 🙂
PatīkPatīk
“Bez jūtām” var arī izlaist. 😀 Ja man jāsarindo šie romāni turpinājumos pa vietām, tad “Bez jūtām” būtu trešajā. 😀
PatīkPatīk
Man patīk kā Tu rosies 🙂 Iepriekšējos romānus gan neesmu lasījusi, jo baigi negribās lielus apjomus datora ekrānā lasīt. BET, ja tu uztaisītu teiksim .epub, fb2 vai kaut vai txt veidā šos romānus un nosūtītu gribētājiem teiksim pret nelielu atlīdzību caur paypal, es stātos rindā 🙂
PatīkPatīk
Publicēju savus darbus internetā ar mērķi, lai mani darbi lasītājiem būtu pieejami bez maksas. 🙂 Tāpēc negribētu, lai mans darbs kļūtu par maksas preci. 🙂
+ Pamēģināšu pārveidot .epub formātā un tad jau varēšu arī nosūtīt darbu visiem, kas gribēs to izlasīt, bet to es gribētu darīt tikai pēc tam, kad visi turpinājumi būtu publicēti blogā, lai jau visiem tiek saglabāta intriga. 🙂
Šis romāns apjoma ziņā nav nekas ļoti liels – šķiet, ka 165 A4 lapas apdrukātas ar Times New Roman 12 izmēra burtiem. 😀
PatīkPatīk
Tu varētu sākumā uz .epub iepriekšējos pārkonvertēt! 🙂 Par jaunāko mēs pēc tam varētu runāt, va ne MsMarii? 🙂
PatīkPatīk
ok. Tiks darīts. 😀
PatīkPatīk
Man abus tad atsūti uz e-pastu, kad būs gatavi! 🙂 Jaunāko centīšos lasīt onlainā! 🙂
PatīkPatīk
Ok. Tikai tagad ir vēl kāda problēma – man vispirms jāatrod tie faili e-pastā, jo pirms pāris mēnešiem nācās pārinstalēt datoru un pazuda arī visi dokumenti no datora. 😦
Skatīšos vai varu vēl šos dokumentus sadabūt e-pastā. 🙂
PatīkPatīk
😀 Un tagad Tu teiksi, ka visi romāni ir nozaudēti un mums, pārējiem būs jāpaliek gribot! 😀
PatīkPatīk
Nu, nav gluži nozaudēti, jo tie ir drošā vietā – blogā. 😀
Centīšos rast risinājumu – domāju, ka kādā flešā vai e-pastā vēl ir atrodami arī Word dokumenti ar šiem darbiem. 🙂
PatīkPatīk
I hope so! 🙂
PatīkPatīk
Es to vairāk biju domājusi kā brīvprātīgu donation (pateicība naudas izteiksmē, jo ziedojums šai gadījumā man īsti nepatīk) par ieguldīto darbu. Ārzemēs tas labi strādā, cik lasīts.
PatīkPatīk
Skaidrs – nu, tad jau tā būtu cita lieta. 🙂
PatīkPatīk