Briesmonis mūsos pašos


300x0_septinasminutespecpusnakts_978-9934-0-5099-2Grāmata, pēc kuras izlasīšanas vēlējos savas lauku mājas pagalmā iestādīt īves koku. Ja man būtu jāpastāsta par Patrika Nesa grāmatu “Septiņas minūtes pēc pusnakts” vienā teikumā, tad tas skanētu tieši tā. 

Grāmatas galvenais varonis ir pusaudzis Konors, kura dzīvē iestājies tumšais posms: pirms vairākiem gadiem ģimeni pametis viņa tēvs, mamma ilgstoši cīnās ar vēzi, pajukušās ģimenes dzīvē nemitīgi iejaucas vecmamma, kā arī skolā puisim nav miera, jo viņu apceļ vienaudži. Varētu šķist, ka vienam cilvēkam, kurš vēl nav sasniedzis pilngadību, ar šādu problēmu vezumu jau tā ir par daudz, bet tam visam klāt tiek piemesti arī mokoši nakts murgi un briesmoņa viesošanās, kas vienmēr notiek septiņas minūtes pēc pusnakts. Šis gan nav nekāds parastais briesmonis, jo tas nenāk ciemos, lai nogalinātu. Tas apciemo Konoru, lai izstāstītu viņam trīs stāstus.

Grāmatas idejas autore ir Šivona Dauda, kas pati nepaspēja to realizēt, jo 47 gadu vecumā rakstniece zaudēja cīņā ar vēzi, tāpēc grāmatas rakstīšana tika uzticēta “Haosa spēles” triloģijas autoram Patrikam Nesam. Uzdevums, protams, ārkārtīgi grūts un atbildīgs, bet Ness to ir izpildījis cieņpilni, nezaudējot savu rakstības stilu un nesabojājot Daudas lielisko ideju.

IMG_20151219_123329Grāmatu izdaiļo apbrīnojami skaistas Džima Keja ilustrācijas, kas tik organiski iekļaujas šajā darbā, ka ir grūti iztēloties “Septiņas minūtes pēc pusnakts” bez šiem nedaudz gotiskajiem, tumšajiem, bet tik ļoti valdzinošajiem mākslas darbiem. (Starp citu, savu darbu ilustrēšanu Kejam uzticējusi arī pasaulslavenā rakstniece Dž. K. Roulinga.) Kejs sev uzticētos darbus vienmēr uztver ļoti nopietni, sākotnēji veicot rūpīgu izpētes procesu, lai varētu radīt ilustrācijas, kas saslēdzas kopā ar rakstnieka darbu un atbilst viņa radītās pasaules redzējumam.

Šīs grāmatas lasīšanu varētu nodēvēt par sava veida emocionālās attīrīšanās procesu, jo šī nav muļķīga un bezbēdīga bērnu grāmatele, kuru vienā vakarā izlasīt, lai jau nākamās dienas rītā to aizmirstu. Patrika Nesa radītais stāsts brīžiem aizķer atmiņas, izvelk uz āru pārdomas un liek sev uzdot jautājumus. (Nesen kādā televīzijas raidījumā dzirdēju viedokli, ka mākslas galvenais uzdevums neesot atbilžu sniegšana, bet gan jautājumu uzdošana.) Autors īpaši uzsvēris to, ka pasaulē viss nav tikai melns un balts, kā arī to, ka katrā skumjā stāstā ir arī kas skaists.  “Septiņas minūtes pēc pusnakts” ir viens no tiem retajiem darbiem, kura lasīšanā piedalās ne tikai smadzenes un acis, bet arī sirds.

IMG_20151219_123529Izdevniecība “Zvaigzne ABC” šo darbu ievietojusi sadaļā “literatūra bērniem”, kas man šķiet nedaudz maldinoši, jo “Septiņas minūtes pēc pusnakts” ir liekams tajā pašā kategorijā, kurā atrodas Ekziperī “Mazais princis”, jo ir grāmatas, kuras ir tik labas, ka tām nepiedienas vecuma ierobežojumi.

Vēl pavisam nesen, kad man tika uzdots jautājums par 2015. gada mīļāko grāmatu, nezināju, ko atbildēt, bet izrādās, ka labāko biju pamanījies pietaupīt gada beigām. Esmu pārliecināts, ka šo grāmatu lasīšu atkārtoti, un uz īves kokiem vairs nekad nespēšu paskatīties tāpat kā agrāk.

VĒRTĒJUMS: 10/10 (Šogad pirmoreiz daiļliteratūras darbam sniedzu šādu vērtējumu.) 

Izdevējs: “Zvaigzne ABC”; No angļu valodas tulkojusi Daina Ozoliņa.

Advertisements

17 comments

  1. Apskatot grāmatas vāku, vispirms iedomājos, ka tas ir šausmu stāsts, pēc tam izlasot anotāciju, sapratu, ka nav un izlēmu, ka nelasīšu. Bet, ja cilvēki, kuru gaumei uzticos, saka, ka ir lieliska, tad jau būs jāliek lasāmo darbu sarakstā. Pēdējā laikā ar grāmatām neiet tik labi, Neviena neaizķer tā pa īstam un līdz galam. Varbūt šī to spēs 🙂

    Like

    1. Godīgi sakot, es arī biju domājis, ka būs šausmu stāsts.
      Prieks lasīt, ka uzticies manai gaumei. 🙂 Paldies! Ceru, ka šī Tev patiks.
      Man šogad tā pati problēma – no šogad lasītajām grāmatām tā pa īstam aizķēra tikai daži klasiskie darbi – īpaši Goldinga “Mušu valdnieks”.

      Like

  2. Vakarnakt pabeidzu šo lasīt, bet joprojām esmu uz ”viļņa”. Skaista, bet smaga grāmata. Vispār nebrīnos, ka gadās sajaukt šo ar šausmu literatūru – ja paskatās uz ilustrācijām bez plašāka konteksta, visnotaļ baisas. Bet labas. Tāpat kā stāsts. Ness ir godam iznesis ideju. Es ļoti gribēšu redzēt arī filmu.

    Like

  3. Ak īves koku? Manuprāt ir vienkāršāki veidi, kā izdemolēt viesistabu 🙂
    Bet bērnu grāmata šī noteikti nav. Ja Tu liec vienā plauktā ar Mazo princi, es tur vēl piemestu klāt Skalbes pasakas.
    Un vispār es teiktu, ka šī nav arī šausmene tādā izpratnē kā pieņemts stādīties priekšā šausmu stāstu- ar mākslīgi sabūvētām šausmiņām.

    Like

    1. 😀 Ieteikumus, kā to izdarīt, labāk nevajag. 😀
      Piekrītu! Šeit tās šausmas tādas šausmu žanra darbiem netipiskas, bet katram ļoti labi saprotamas.
      Nešaubos, ka šī grāmata kļūs par 21. gadsimta klasiku.

      Like

  4. Ar grāmatām esmu uz tu jau sen. Vienmēr biju vēlējusies atrast blogu, kurā būtu aprakstītas grāmatas, jo gribas taču uzzināt, ko domā citi, kuru ir lasījuši to pašu darbu, kuru pats (grāmata it kā viena, bet katras mēs varam saprast un interpretēt autora domu savādāk). Tavs blogs ir mans jaunākais atklājums, un noteikti sekošu tam līdzi arī turpmāk, jo, manuprāt, tev lieliski izdodas. Lai veicas arī turpmāk! 🙂

    Publicējis 1 person

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s