Kāpēc mēs guļam un kā to darīt pareizi?

Katru gadu apņemos paveikt kaut ko reāli izpildāmu, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti, tāpēc 2020. gada sākumā sev par prioritāti uzstādīju miega režīma sakārtošanu. Gads jau bija pusē, kad diemžēl nonācu pie atziņas, ka atmest smēķēšanu bija daudz vieglāk. Dienu no dienas solīju sev, ka beidzot laicīgi došos pie miera, lai izbaudītu pilnu astoņu stundu miegu, bet regulāri turpināju būt nomodā līdz četriem rītā un miegam atvēlēju vidēji tikai sešas stundas. Sapratu, ka nodarbojos ar paškaitniecību, tāpēc brīdi, kad manās rokās nonāca neiroloģijas un psiholoģijas zinātņu doktora Metjū Volkera grāmata “Kāpēc mēs guļam?”, uzskatu par ilgi gaidīto spērienu pa dibengalu.

Uzreiz gan jāmin tas, ka Volkera darbs nav nekāda pašpalīdzības grāmata, bet gan zinātnē un neskaitāmos pētījumos balstīta literatūra, tomēr te jāpiebilst arī tas, ka autora veikums nav sauss un garlaicīgs. Daudzas līdzīga satura grāmatas parastiem lasītājiem liek justies kā muļķiem, bet “Kāpēc mēs guļam?” populārzinātniskais stils ir izklaidējošs un vismaz man lika justies nedaudz gudrākam ar katru nākamo lapaspusi. Uzņemtās zināšanas un jaunatklātie fakti mani tik ļoti aizrāva, ka es droši vien vienā mirklī sāku krist uz nerviem saviem tuviniekiem, jo gribēju dalīties it visā, ko uzzināju.

“Diemžēl cilvēki ir vienīgā suga, kas apzināti sev laupa miegu bez nozīmīga guvuma. Mūsu dārgā nevērība pret miegu mazina visas mūsu labsajūtas sastāvdaļas un neskaitāmas sabiedrības auduma šķiedras – gan cilvēcīgi, gan finansiāli.” – 14. lpp

Grāmatā apskatītais tēmu klāsts ir ļoti plašs: miega struktūra, miega ritms, miega izmaiņas dažādos vecumu posmos, miega trūkuma ietekme uz veselību, veselīga miega sniegtie ieguvumi, miega traucējumi, miegazāļu tumšā puse, sapņu anatomija, dažādu dzīvnieku miega īpatnības, padomi labākam miegam, problēmas mūsu izglītības un nodarbinātības sistēmā u.c tēmas. Volkers grāmatā nav skopojies arī ar patiešām pārsteidzošiem faktiem, kuri noteikti ļaus tev paspīdēt intelektuālās diskusijās draugu lokā. (Atcerēšanās vērtu faktu grāmatā ir tik daudz, ka man līmlapiņas beidzās vēl krietni pirms grāmatas beigām.)

Kad stāstīju mammai par šo grāmatu, viņa uzdeva pretjautājumu: “Kā – kāpēc mēs guļam? Tāpēc, ka nāk miegs!” Bet patiesībā atbilde ir daudz aizraujošāka un sarežģītāka, jo miega izzināšanas procesā atklājas gluži vai maģiska aina, kura lieliski ļauj pamanīt arī to, ko tu pats līdz šim esi darījis nepareizi savā attieksmē pret miegu. Ja esi viens no tiem, kam šķiet, ka viņš visu sev nepieciešamo par miegu jau zina, tad, visticamāk, Volkers tev nepiekristu, jo tieši augsti attīstītajās valstīs ir vislielākās problēmas ar zināšanām par miegu un veselīgu attieksmi pret to.

“Jebkurš cilvēks, kura miegs ir hroniski traucēts, neatkarīgi no vecuma izpaudīs fizisku neveselību, mentālās veselības nestabilitāti, samazinātu modrību un pasliktinātu atmiņu.” – 111. lpp

“Cilvēku skaits, kas var izdzīvot, guļot piecas vai mazāk stundu, un neizjūt nekādu pasliktināšanos, izteikts kā populācijas procenti un noapaļots līdz veselam skaitlim, ir nulle.” – 162. lpp

“Proti, balstoties uz telomēra veselību, divi cilvēki ar vienādu hronoloģisko vecumu var nešķist vienā bioloģiskajā vecumā, ja viens naktī regulāri guļ piecas, bet otrs – septiņas stundas.” – 207. lpp

Ļoti simpatizē tas, ka grāmatā pievērsta uzmanība tam, cik pasaule ir netaisnīga pret “pūcēm”, kas tādas nav no brīvas gribas, bet gan gēnu mantojuma dēļ. Volkers lielā mērā noņēma man vainas sajūtu par to, ka kopš bērnības man rīta stundās galvā ir skaidas, bet vēlā pēcpusdienā un vakara stundās manī kūsā radošā un fiziskā enerģija.

“Lai gan situācija uzlabojas, standarta nodarbinātības grafiki piespiež pūces piekopt tām pretdabisku miega-nomoda ritmu. No rīta viņu darba rezultāti ir ievērojami vājāki, un viņi tiek atturēti no sava potenciāla izpaušanas vēlā pēcpusdienā un agrās vakara stundās, jo standarta darbalaiks beidzas, pirms ir pienācis pūču laiks.” – 32. lpp

Šī grāmata neatņem miegam tā maģiskumu, padarot to sausi zinātnisku, bet tieši pretēji – parāda to kā brīnišķīgu superspēju, pateicoties kurai, mēs varam uzlabot savas dzīves fizisko un garīgo kvalitāti.

“Kāpēc mēs guļam?” noteikti nav grāmata, kuru izlasīt vienā vakarā, bet to ērti var sadalīt fragmentos gluži kā “Ilustrētās Zinātnes” rakstu sēriju, neaizmirstot pēc lasīšanas kārtīgi izgulēties. (Starp citu, gulēšana pēc lasīšanas palīdz nostiprināt uzņemtās zināšanas.) Vismaz mani šī grāmata pavisam noteikti ir iedvesmojusi gulēt vairāk, nejūtoties vainīgam par to, jo tagad zinu, ka daru labu sev, savas dzīves un darba kvalitātei. Grūti pat iedomāties, kuram šo grāmatu nevarētu ieteikt izlasīt, jo šīs zināšanas var padarīt labāku gan katru indivīdu, gan sabiedrību kopumā.  

VĒRTĒJUMS: 10/10

Grāmata saņemta no izdevniecības Helios apmaiņā pret godīgu atsauksmi; no angļu valodas tulkojusi Krista Strode