Arylum

Garīgi slimo patversmes baisais šķērsgriezums


„American Horror Story” seriāla pirmā sezona sacēla īstu vētru un izpelnījās pozitīvas atsauksmes gan no profesionāliem kritiķiem, gan no parastiem skatītājiem. Seriāla otro sezonu „Asylum” gaidīja miljoniem skatītāju visā pasaulē un daudzi bija pārliecināti, ka AHS pirmās sezonas panākumus neizdosies pārspēt. Režisors Raiens Mērfijs latiņu uzstādīja ļoti augstu.

„Asylum” pāspēja visus iepriekšējos AHS rekordus, jo seriāla otrās sezonas pirmo sēriju noskatījās gandrīz četri miljoni Amerikas televīzijas skatītāju. (Ja vēl šim skaitlim pieplusotu tos, kuri seriālu skatās internetā, tad domāju, ka skaitlis būtu vēl iespaidīgāks.) Piekritīšu tiem, kas teiks, ka reitingi nav nekāds kvalitātes rādītājs, jo arī „Krēslas” sāgai, kura, maigi izsakoties, ir draņķīga, ir daudz fanu. Par laimi, šis nav „Krēslas” gadījums, kad draņķīgam gabalam ir fanu jūra un histēriski raudošu meiteņu pūļi, kuru dzīve pakārtota fanošanai par filmu sēriju un tās aktieriem.

Jāatzīst, ka par „American Horror Story: Asylum” esmu lasījis arī izteikti sliktas atsauksmes. Negatīvo atsauksmju plūdi internetā bija lasāmi pēc „Asylum” 1. sērijas („Welcome to Briarcliff”) demonstrēšanas televīzijā. Lielākoties Mērfijam pārmeta to, ka AHS 2. sezonā parādījušies citplanētieši…

Raiens Mērfijs nebaidās no izaicinājumiem un no eksperimentiem, jo šausmu žanrs ir pārpildīts ar remdena satura šausmu seriāliem un filmām, bet Mērfijs negrib būt viens no remdeno seriālu veidotājiem. Kāpēc būt viduvējam režisoram, ja vari būt lielisks režisors?! Es cienu Mērfiju par viņa drosmi, pat par spīti tam, ka reizēm viņš aizšauj galīgi greizi. (Kā tas ir ar seriālu „The New Normal” vai ar „Glee”, kas no lieliska jauniešu seriāla kļuvis par vienkārši apnicīgu un banālu.)

Foto: Džesika Lānža

„Asylum” ir daļa no „American Horror Story”, bet seriāla otrajai sezonai sižetiski nav nekāda sakara ar seriāla pirmo sezonu – žanrs tas pats, daļēji arī aktieri, bet stāsts pavisam cits. Liels prieks, ka seriāla otrajā sezonā varam vērot arī lielisko Džesiku Lānžu māsas Džūdas lomā un harismātisko Evanu Pītersu Kita Valkera lomā. Uzskatu, ka Džesika Lānža ir vienkārši neatkārtojami lieliska aktrise – lai arī viņas atveidotā māsa Džūda dzīvo tumsonīgos uzskatos, pateicoties Lānžas tēlojumam, es pilnībā saprotu, kāpēc māsa Džūda ir tāda, kāda viņa ir. Tāpat ir arī ar Evana Pītersa atveidoto Kitu Valkeru – skatītājam ir viegli izprast viņa apjukumu un šaubas par to, vai viņš patiešām ir jucis vai arī tikai atradies nepareizajā laikā, nepareizajā vietā.

Foto: Evans Pīterss

Seriālā ir daudz kolorītu varoņu – māsa Mērija Junisa, talantīgā žurnāliste Lana Vintersa, Greisa, sadistiskais dakteris Arturs Ārdens un arī sieviete no Aušvices nāves nometnes – Anna Frenka. Jā, seriālā ir fašisti, sadisti, slepkavas, nimfomāne, citplanētieši, sātana apsēstie, kristieši, tumsoņas, nepatiesi apsūdzētie, lesbietes, briesmoņi, vājprātīgie, mūķenes, nodevēji, nesaprasti cilvēki un arī tādi, kas vienkārši vēlas būt mīlēti. Kokteilis diezgan raibs, bet jāsaka, ka ļoti baudāms.

Katra nākamā seriāla sērija ierauj skatītāju arvien dziļāk stāstā un atklāj par garīgi slimo patversmes iemītniekiem un personālu arvien vairāk. Tiek sniegtas atbildes uz skatītāju jautājumiem un tiek radīti jauni jautājumi, kuri uztur seriāla intrigu.

Nebiju domājis, ka Mērfijs būs spējīgs noturēt seriāla augsto līmeni arī otrajā sezonā, bet viņam tas ir izdevies. „Asylum” pārspēj AHS pirmo sezonu – stāsts ir daudz tumšāks, tajā ir atainota 20. gadsimta sešdesmito gadu tumsonība un depresīvā gaisotne. Vēsturskie fakti tiek savīti kopā ar fantāzijas augļiem un dažām sazvērestības teorijām.

VĒRTĒJUMS: 10/10 

Advertisements