Džeimss Franko

Dažos teikumos par filmām #7


Beidzies “Oskaru” trakums un arī vairums seriālu devušies pelnītā atpūtā līdz jaunas sezonas sākumam, tāpēc beidzot var uzelpot un neiespringt par balvām un jaunu sēriju parādīšanos. Pēc Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas noskatījos kādu duci filmu, par kuru kvalitāti īpaši nesatraucos, jo galvenokārt meklēju izklaidējošu skatāmvielu, bet reizēm sanāca uzdurties arī kam saturiski dziļam.

Režisora Kreiga Gilespija veidoto biogrāfisko sporta drāmu/komēdiju I, Tonya (2017) noskatījos tikai tāpēc, ka esmu liels Margo Robijas un Alisones Dženijas talanta cienītājs, bet pārāk lielas cerības uz šo filmu neliku. Un labi, ka tā! Daiļslidotājas Tonjas Hārdingas attiecības ar neiejūtīgo māti un vardarbīgo vīru filmā atainotas patiešām lieliski, kā arī tehniski slidošanas elementi tajā parādīti ļoti meistarīgi un skaisti, bet mani ārkārtīgi kaitināja stāsta pasniegšanas maniere, kas sabojāja visu skatīšanās procesu. Turklāt, skatoties filmu, nepameta arī sajūta, ka Hārdinga atainota daudz baltāka un pūkaināka, nekā viņa bijusi patiesībā – kad internetā sāku meklēt informāciju par filmā atainoto notikumu atbilstību realitātei, guvu savām aizdomām apstiprinājumu. VĒRTĒJUMS: 5/10

Maikla un Pītera Spīrigu režisētā šausmu filma Jigsaw (2017) manā skatāmo filmu sarakstā nonāca momentāni, jo savos vidusskolas gados ļoti fanoju par šausmu filmām un jaunās “Zāģa” sērijas filmas vienmēr tika gaidītas ar nepacietību. Jāatzīst, ka šo gadu laikā mana attieksme pret šausmu filmām, kurās spilgti atainota grafiskā vardarbība ar iekšu izlaišanu, sakropļošanu un slepkavošanu, ir krasi mainījusies, un zāģveidīgas filmas liek man nepatikā viebties. Astotā “Zāģa” sērijas filma ieturēta labākajās šī filmu cikla tradīcijās un jāatzīst, ka arī tās kvalitāte nebija tik vāja, kā biju gaidījis. Bet vai tā piedāvā ko jaunu un neredzētu? Absolūti nē! VĒRTĒJUMS: 5,5/10

Viens no patīkamākajiem šī gada pārsteigumiem šausmu žanrā viennozīmīgi ir Deivida Bruknera gotiski mitoloģiskais darbs The Ritual (2017), kuru iespējams noskatīties Netflix straumēšanas servisā. Filmā stāstīts par četriem draugiem, kas pēc traģiskas piektā drauga zaudēšanas dodas pārgājienā, lai atslēgtos no ikdienas un pieminētu nelaiķi. Diemžēl arī pārgājiens izvēršas traģiski, jo, dodoties mājup pa īsāko ceļu, kas ved cauri mežam, vīrieši sastopas ar kādu neizskaidrojamu spēku. Vizuāli man šī filma šķita absolūti perfekta un nedaudz atgādināja Roberta Egersa lielisko filmu The Witch: A New-England Folktale (2015), bet Bruknera pieeja jau vairākkārt apspēlētām tēmām šķita ļoti svaiga un pārdomāta. VĒRTĒJUMS: 8,5/10

Martijas Noksones radītā drāma To The Bone (2017) mani uzrunāja līdz pašam kaulam un lika izjust diskomfortu, kas šajā gadījumā, manuprāt, bija režisores mērķis, jo filmā stāstīts par anoreksijas slimnieci Elenu (Lilija Kolinsa), kura tiek ievietota speciālā ārstēšanas iestādē, kur viņa satiek sev līdzīgos. Noksones veikums ir ļoti godīgs un neizpušķots, kas ir ļoti svarīgi, kad tiek runāts par tik nopietnām tēmām kā anoreksija, jo šādu slimību romantizēšana vai glamurizēšana var maksāt dzīvības. Brīžiem filmu skatījos kā trilleri un domāju, ka nebūtu slikti, ja šo filmu pamatskolās rādītu jauniešiem kādā no audzināšanas stundām. VĒRTĒJUMS: 8/10 

Džeimsa Franko režisētā biogrāfiskā komēdija The Disaster Artist (2017), kurā pats Franko atveido galveno lomu – noslēpumiem apvīto kino pasaules dīvaini Tomiju Vizo –, bet viņa brālis Deivs Franko atveido Vizo labāko (un, iespējams, vienīgo) draugu Gregu, ir viens no 2017. gada filmu industrijas labākajiem notikumiem. Bēdīgi slaveno filmu The Room (2003) droši vien zina katrs, kurš seko līdzi kultūras pasaules veiksmēm un neveiksmēm, bet tikai retais zina šīs filmas aizkulises un to, kas tad īsti ir ekscentriskais Tomijs Vizo, kurš šo filmu veidojis. Radot The Disaster Artist, Franko paveicis izcilu darbu abpus kamerām, jo spējis ne tikai gaumīgi pasmieties par Vizo dīvainībām, bet arī parādījis viņa cilvēcisko pusi. VĒRTĒJUMS: 9,5/10 

 

Komentāros pastāsti, kā tev šajās pavasarīgajās dienās veicas ar filmu skatīšanos? Padalies arī ar saviem filmu ieteikumiem! 

Advertisements

Glābjot Kenediju


11-22-63-ewKad tiek ekranizēts kāds no šausmu karaļa Stīvena Kinga darbiem, gala rezultāts reti kad ir viduvējs, jo parasti tiek sasniegta kāda no galējībām – izcilība vai izgāšanās. Kad uzzināju, ka Kinga romāna “22.11.1963” (latviskajā tulkojumā skaitļi izkārtoti šādi) ekranizācijā galveno lomu atveidos talantīgais aktieris Džeimss Franko, radās cerība, ka šī varētu būt viena no tām retajām Kinga darbu ekranizācijām, kuru pieskaitīt veiksmīgajiem projektiem. 

Seriāls 11.22.63 pirmizrādi piedzīvoja šī gada 15. februārī un pirmā seriāla sērija bija stundu un divdesmit vienu minūti gara, bet nākamās sērijas kļuva par apmēram pusstundu īsākas. Lai arī šis projekts daudziem šķita riskants, jau pēc pirmās sērijas Dž. Dž. Abramsa producētais darbs izpelnījās pozitīvas atsauksmes un skatītāju sajūsmu, kas, šķiet, neapsīks arī līdz pašām 8 sēriju garā seriāla beigām.

Par ko tad stāstīts šajā seriālā? Cilvēki, kas labi orientējas vēsturē, noteikti zina, ka 1963. gada 22. novembris bija datums, kad Lī Hārvijs Osvalds nošāva ASV prezidentu Dž. F. Kenediju. Tomēr Kenedijs nav seriāla galvenais varonis, jo tas ir mūsdienās dzīvojošais angļu valodas skolotājs Džeiks Epings (Džeimss Franko), kuram kāds labs draugs piedāvā ceļot laikā, lai atgrieztos pagātnē un novērstu Kenedija slepkavību. Protams, sākumā Džeiks domā, ka tas ir totāls neprāts un viņš nespēj sagremot faktu, ka eksistē ceļošana laikā, tomēr vēlāk piekrīt šai avantūrai, jo tāda bijusi viņa mirstošā drauga pēdējā vēlēšanās.

Foto: Kadrs no seriāla.

Foto: Kadrs no seriāla.

Svarīgākie notikumi, kas minēti grāmatā, diezgan precīzi un veiksmīgi iemūžināti arī kustīgajās bildēs, bet pirmajās sešās sērijās lielākās izmaiņas ir tādas, ka Džeiks savu misiju neveic viens, kā tas tika atainots grāmatā. Seriālā viņa uzticamais sabiedrotais ir harizmātiskais un amizantais Bils Turkots (Džordžs Makkejs), kurš vēlas ne tikai izmainīt vēsturi, bet arī iekarot Osvalda (Daniels Vebers) daiļās sievas Marinas (Lūsija Fraja) sirdi. Jāatzīst, ka pret šīm izmaiņām man nav iebildumu, jo Bila tēls stāstā ļoti labi iederas, kā arī padara seriālu nedaudz neparedzamu tiem skatītājiem, kas lasījuši grāmatu. Šķiet, ka lielāko pārsteigumu sagādāja Džeika mīļotā Seidija, jo grāmatā šī sieviete atainota kā simpātiska un ļoti neveikla būtne, bet seriālā viņas atveidotāja ir Sāra Gadona, kura ir satriecoši skaista un eleganta sieviete.

Abramsa veidotais seriāls ir īsta “eye candy”, jo sešdesmito gadu Amerikas vide uzburta ārkārtīgi skaista un izsmalcināta, gluži kā dziedātājas Lana Del Rey videoklipos – ar gaumīgiem sešdesmito gadu stila tērpiem, frizūrām, mūziku, dejām un spēkratiem. Apvienojot to visu ar kvalitatīvu aktieru sniegumu, radies seriāls, kurš, manuprāt, ir viens no labākajiem šogad iznākušajiem jaunajiem seriāliem. Džeimss Franko ir kā radīts Džeika lomai un neliek vilties tiem cilvēkiem, kas lasījuši Kinga grāmatu, bet no otrā plāna aktieriem īpaši gribētu izcelt Mimī lomas atveidotāju Tonju Pinkinsu, kuru turpmāk vēlētos redzēt arī citos projektos.

Foto: Kadrs no seriāla.

Foto: Kadrs no seriāla.

Nav daudz lietu, kas man seriālā nepatīk, bet dalītas sajūtas rada Frajas atveidotā Marina, jo viņas krievu valodas izrunā jūtams austrāliešu akcents, kas skatītājiem laupa ticību faktam, ka Marina ir krieviete. (Ja neņem vērā krievu valodas izrunu, tad man pret Frajas sniegumu nav pretenziju.) Vairāki ārzemju kritiķi izteikušies, ka seriāls pārāk tiekot stiepts garumā, kam es negribētu piekrist, jo grāmata bija vēl izstieptāka, bet skatītāju atsauksmes lielākoties ir ļoti pozitīvas un slavinošas. (Piemēram, vietnē Rotten Tomatoes seriāls ieguvis Fresh (svaigs) atzīmi, bet IMDb Abramsa veikums novērtēts ar 8,9 no maksimālajām 10 ballēm.) Protams, mans viedoklis ir ļoti subjektīvs, bet arī es pievienojos vairākumam parasto skatītāju, kas ir sajūsmā par 11.22.63.

Šis ir viens no ļoti retajiem gadījumiem, kad romāna ekranizācija pārspēj romānu.

VĒRTĒJUMS: 8,5/10

Patiess stāsts


Foto: Filmas plakāts

Foto: Filmas plakāts

Apskatot aktiera Džeimsa Franko lapu vietnē IMDb, rodas sajūta, ka viņa dzīve sastāv tikai no vienas vienīgas filmēšanās, jo gaidāmo filmu, seriālu un animācijas filmu saraksts, kuru tapšanā piedalās šis aktieris, ir gana garš. Šogad skatītāju vērtējumam tika nodota režisora Rūperta Gūlda veidotā filma True Story, kurā Džeimss Franko atveido cilvēku, kas nogalinājis savu ģimeni. 

Filmas pamatā ir patiess stāsts par The New York Times žurnālistu Maiklu Finkelu (Džona Hils) un četrās slepkavībās apsūdzēto Kristianu Longo (Džeimss Franko), kuru savstarpējo attiecību attīstības dzinuļi diez vai atbilst augstām morāles un ētikas normām.

Filmas sākumā tiek ieskicēts veiksmīga un talantīga žurnālista portrets – Maikla raksti regulāri nonāk uz The New York Times Magazine pirmās lapas, kolēģi viņu ciena, viņa draudzene Džila (Felisitija Džounsa) viņu mīl un atbalsta, bet rakstu varoņi viņam uzticas. Tomēr tad šis skaistais, bet trauslais ziepju burbulis plīst, jo Maikls pieļauj pētnieciskās žurnālistikas nāves grēku – viņš nepārbauda faktus. Šī kļūda jaunajam vīrietim maksā darba vietu prestižajā laikrakstā, turklāt samērā ātri pēc atlaišanas viņš saprot, ka zaudējis arī potenciālo darba devēju un lasītāju uzticību, kas ir vēl smagāks trieciens, jo nozīmē karjeras beigas. Tad Maikls uzzina, ka kāds cilvēks, kurš nogalinājis savu sievu un trīs bērnus, uzdevies par Maiklu Finkelu. Lai arī kā Maikls grib to noliegt, slepkavas fanātiskā pieķeršanās viņam glaimo, turklāt sabiedrības nīstajā slepkavā viņš saskata iespēju atgriezties žurnālistikas apritē ar ekskluzīvu stāstu, tādējādi atgūstot zaudēto lasītāju uzticību.

Foto: Kadrs no filmas

Foto: Kadrs no filmas

Maikls, kurš vienmēr bijis taisnības cīnītājs, lieliski apzinās, ka Kristians, visticamāk, noslepkavojis savu ģimeni, tomēr vēlas ticēt, ka stāsts ir daudz dziļāks un viņa darbu fans ticis nepatiesi apsūdzēts. Rakt dziļāk – tas ir žurnālista uzdevums, bet ko tad, ja viss, ko nepieciešams redzēt, jau pašā sākumā atradies virspusē un nekā dziļāka stāstā nekad nav bijis?!

Skatoties filmu, rodas jautājums, pēc kā tad īsti Maikls tiecas: taisnības vai savas godkāres apmierināšanas? Spriežot pēc tā, cik ļoti viņš cer, ka Kristians tomēr izrādīsies kaut vai tikai daļēji nevainīgs noziegumos, kuros apsūdzēts, otrais variants ir tuvāk patiesībai.

Foto: Īstā Longo ģimene

Foto: Īstā Longo ģimene

Jūtams, ka scenārija autori nav bijuši uzdevuma augstumos, jo ir šādi tādi robi sižetā, uz kuriem vēl varētu pievērt acis, tomēr mazo kļūdu ignorēšana nemaina faktu, ka filma nedaudz garlaiko un liek vilties. Vadošie aktieri ir uzdevuma augstumos, tomēr viņu atveidotie varoņi simpātijas neraisa – Maikls ir oportūnists, kas pārdevis savus kādreizējos ideālus, Kristians ir manipulatīvs un harismātisks noziedznieks, kura pastrādātie darbi izraisa riebumu, bet Džila… izskatās, ka viņai viss pa lielam ir vienalga. Lai arī Džeimss Franko ir viens no maniem favorītiem kino pasaulē, jāatzīst, ka šī ne tuvu nav viņa labākā loma – iespējams, pie vainas saspringtais darba grafiks un pārāk liels apgūstamo lomu skaits samērā īsā laika periodā.

Filma ir remdena – no drāmas un trillera, kas notika īstajā dzīvē, uz ekrāniem nonācis emocionāli diezgan atdzisis materiāls. No ļoti saistoša un intriģējoša stāsta sanākusi stipri viduvēja filma, tomēr nevarētu teikt, ka nožēloju tās skatīšanos.

VĒRTĒJUMS: 6/10

Franko atveidos galveno lomu Kinga romāna ekranizācijā


Foto: aktieris Džeimss Franko

Foto: aktieris Džeimss Franko

Šī mēneša sākumā tika paziņots, ka gaidāmajā Stīvena Kinga romāna “11/22/63” ekranizācijā galveno lomu atveidos neviens cits kā Džeimss Franko. 

Foto: grāmatas latviskotā izdevuma vāciņš

Foto: grāmatas latviskotā izdevuma vāciņš

2011. gadā izdotajā Stīvena Kinga dižpārdoklī stāstīts par angļu valodas skolotāju Džeiku Epingu, kurš, pateicoties kāda skolēna domrakstam un krodzinieka atklātam noslēpumam, atgriežas pagātnē – precīzāk, 1958. gadā, lai satiktu Lī Hārviju Osvaldu un novērstu plānoto Amerikas prezidenta Džona Kenedija slepkavību.

Romāna ekranizācija tiks iemūžināta mini-seriālā, kurš būs veselas deviņas stundas garš. (Ņemot vērā, ka parasti seriālu sērijas ir vidēji 40-45 minūtes garas, tad pieļauju, ka seriāls sastāvēs no 12-13 sērijām, bet, iespējams, tiks izvēlēts nestandarta sērijas garums.) Seriāla producenti būs Dž. Dž. Abramss un pats Stīvens Kings, bet scenārija autore būs Bridžita Kārpentere. Džeika Epinga lomu seriālā atveidos “Zelta globusa” laureāts un Oskaram nominētais aktieris Džeimss Franko.

Starp citu, drīzumā izdevniecība Zvaigzne ABC izdos Kinga grāmatas “11/22/63” tulkojumu latviešu valodā – “22.11.1963”, tāpēc katram būs iespēja līdz seriāla nonākšanai uz ekrāniem izlasīt arī grāmatas latviskoto versiju, lai sagatavotos pilnvērtīgai seriāla baudīšanai. (Seriāla pirmizrādes datums vēl nav noteikts: žurnāla FHM februāra numurā teikts, ka pirmizrāde gaidāma 2015. gada laikā, bet IMDb pieejamā informācija liecina, ka pirmizrāde notiks tikai 2016. gadā.)