horror

Filma, kuru nevajadzētu skatīties


Kas es būtu par šausmu filmu fanu, ja pavadītu Helovīna nakti bez šausmu filmām?! Nezinu kāpēc, bet Helovīna naktī mana izvēle krita par labu šā gada šausmu filmai „Smiley”. Sākums šķita daudzsološs, jo jau pirmā filmas minūte lika man nobīties.

Urbānās leģendas ir iemīļotas šausmu filmu veidotāju vidū, bet jāatzīst, ka to ir pārāk daudz un lielākā daļa ir diezgan smieklīgas, nevis biedējošas. Līdzās Pīķa Dāmai, Asiņainajai Mērijai, Candyman un citiem briesmoņiem, tagad ir arī Smailijs – radījums bez acīm un mūžīgā smaidā izgrieztu muti. Diezgan baisi, vai ne?! Atliek tikai ieiet videočatā, ierakstīt četras reizes „It’s all about the lulz”, tad atnāk Smailijs un nogalina tavu sarunu biedru…

Filmas galvenā varone Ešlija, kopā ar savu draudzeni Proksiju izmēģina šo „triku” un viņu videočata sarunu biedru patiešām nogalina Smailijs. Pēc šī notikuma Ešlija dzīvo ar nemitīgu trauksmes sajūtu un viņu piemeklē arī paranoja, bet meitene ir nolēmusi Smailiju apturēt.

Diemžēl, jo ilgāk filmu skatījos, jo vairāk sapratu, ka tā ir viena no daudzām šausmu filmām, kurā atgremots jau citos „šausmekļos” redzētais. Filmas veidotāji centušies skatītāju nobiedēt tik bieži, ka tas ātri vien sāk kļūt apnicīgi un, redzot kārtējo „BUMS!” tipa momentu, tikai nodomāju: „Atkal?!” Dažbrīd šķita, ka filma ir viduvēja, bet ne draņķīga, bet tā tas bija tikai līdz brīdim, kad redzēju filmas beigas. Man bija žēl, ka esmu veltījis savu laiku, lai noskatītos šo filmu.

Filmas režisors ir 24 gadus vecais Maikls Dž. Galahers un viņa zaļumu var just caurcaurēm, jo atgremot kaut ko jau esošu – tā nav māksla. Māksla ir radīt kaut ko jaunu, oriģinālu un baudāmu. „Smiley” noteikti nav filma, kuru ieteiktu kādam skatīties.

VĒRTĒJUMS: 2/10

Te arī filmas traileris: 

Slepkavība kā izklaide – “Hostelis 3” (18+)


 Iedomājies, ja bagātnieki būtu tik garlaikoti, ka izklaides dēļ būtu gatavi uz pilnīgi visu! Un iedomājies, ka viņu jaunā izklaide būtu NĀVE! Citu cilvēku nāve. Jā, “Hostelis 3” atgriežas ar fatālu spēli.

Uzreiz gan brīdināšu tos, kas ar “Hosteļa” filmām ir uz Jūs, – ja Tev ir vāji nervi, tad šī lente nav domāta Tev!

Četri draugi dodas uz Lasvegasu, lai kārtīgi izpriecātos un jau pirmajā naktī sastop divas skaistas meitenes, kuras gatavas kopā nodoties izklaidēm. Puiši lieliski pavada nakti, bet nākamajā rītā saprot, ka viens no draugiem nav atgriezies, tāpēc dodas viņu meklēt. Turpmākie notikumi pārvēršas visīstākajā asins pirtī.

Lasvegasā pazuduši cilvēki nav nekas neparasts, tāpēc uz nežēlastību kārie bagātnieki var nodoties savādām izpriecām un policija pat acis nepamirkšķina, jo vienkārši neko nemana. Spēle ir šāda – ir slepkava, upuris un dažādi ieroči un veidi kā nogalināt, skatītāju uzdevums ir uzminēt to kā tiks nogalināts pie krēsla pieķēdētais cilvēks. Piemēram, kādam no upuriem tiek norauta sejas āda.

Nāve kā izklaide tiek apspēlēta ārkārtīgi daudzās filmās, viena no tādām būs arī “Bada Spēles”, bet “Hostelis” ir viens no tiem kino gabaliem, kas pārspēj gandrīz visas slimās fantāzijas. Ja salīdzinam šo ar iepriekšējām divām “Hosteļa” daļām, tad jāatzīst, ka šī vardarbīgā sāga kļūst mazliet mierīgāka, kaut gan epicentrā joprojām atrodas nežēlīgas slepkavības kā izklaide. Lielākā daļa filmas aktieru ar īpašiem panākumiem kino industrijā neizceļas, tāpēc kādu konkrētu aktieri nemaz necelšu pjedestālā. Scenārijs samērā viduvējs, papildināts ar negaidītu nodevību un dažiem diezgan nereāliem skatiem.

“Hostelis 3” mazliet kaunina arī skatītājus, jo arī mēs esam tie, kas nāvi uz ekrāniem bauda kā izklaidi, vienalga – šķiebjoties, viebjoties vai smejoties, bet tomēr vērojam… Nāve ir bijusi izklaides forma jau no seniem laikiem, – kā piemēru varu minēt kaut vai visiem zināmās gladiatoru cīņas. Katrs šo filmu var uztvert savādāk un teikt, ka tā ir pretīga, jo slavina brutālas, perversas izklaides, bet tā nebūt nav… Šī filma liek saprast to, cik šausmīga ir izklaide, ja tā ir saistīta ar kāda nonāvēšanu.

Pēc “Hosteļa” pirmās daļas nosolījos, ka neskatīšos turpinājumus, ja tādi būs, bet noskatījos gan otro, gan trešo šī “šausmekļa” daļu. Iespējams, ka nostrādāja ziņkārība un gluži vai dzīvnieciska, apslēpta tieksme pēc vardarbības. Filmas noslēgums gan šķita nevajadzīgi nežēlīgs un varoņi nepiedzīvoja tādu izaugsmi, kāda būtu vēlama jēgpilnai filmai.

VĒRTĒJUMS: 4,5

Te arī filmas traileris: 

Kinga un fon Trīra “Kingdom Hospital”


Ar lielu nokavēšanos arī es sāku skatīties 2004. gada seriālu “Kingdom Hospital”. Pie šī seriāla strādājuši divi literatūras un kino smagsvari, kurus ārkārtīgi cienu, – Larss fon Trīrs un Stīvens Kings. 

“Kingdom Hospital” seriāla darbība notiek ASV, Menas štatā, kādā pilsētā, kur atrodas slimnīca, kurā notiek neizskaidrojamas lietas. (Menas štats Kinga daiļradē ticis iemūžināts ārkārtīgi bieži.) Zeme, uz kuras uzcelta slimnīca, ir pielieta asinīm, jo pilsoņu kara laikā tur sadega vairāki cilvēki, lielākā daļa no upuriem bija tieši bērni.

Pēc daudziem gadiem “Kingdom Hospital” slimnīcā tiek nogādāts Amerikā pazīstams mākslinieks, kuru uz ceļa notriecis neuzmanīgs autovadītājs. Vīrietis ir paralizēts un bez samaņas, tomēr dzird, kas notiek apkārt, redz lietas, kuras neredz citi un nojauš par ļaunumu, kas pēc vairāku gadu desmitiem atkal ir pamodies.

Slimnīcas darbinieki vēl nenojauš, ka vēja spārniem tuvojas liktenīga cīņa, kas izlems slimnīcas un cilvēku likteņus.

Sākumā par aktieru sastāvu, – neteikšu, ka tas ir spīdošs un vienīgā, kas no aktieriem spēcīgi uzrunāja bija Diane Ladd. Pārējie – teikšu, ka pārsvarā viduvēji vai labi. Pēc katras sērijas noskatīšanās tomēr palika sajūta, ka kaut ko tur tomēr vajadzēja vēl palabot, – it kā tipisks “old skūl” šausmu un tumša fantasy pārpildīts stāsts. Varētu jau sākt uzskaitīt kas bija lieks un kā pietrūka, bet tad šis saraksts būtu pārāk garš.

Reizē ļoti patika skudru–lāčveidīgais radījums un mazā meitene, bet kaut kā arī šķita diezgan muļķīgi tēli vienlaicīgi. Seriālu parasti skatījos vēlu naktī, kad pulksteņa rādītāji tuvojās pusnaktij, bet pat uz mirkli nekļuva neomulīgi. (Tas, diemžēl, ir slikti.) “Kingisms” seriālā ir jūtams, turklāt pamatīgi un tas savā ziņā sniedz vismaz daļēju baudījumu. Bet jau pēc ceturtās sērijas man sāka zust daļa intereses par seriālu, bet tomēr kaut kā turpināju to skatīties…

Fon Trīra filmas ir bauda acīm, bet Kinga romāni rosina iztēli un viņš patiešām ir “Šausmu Karalis”, bet pārsvarā tikai drukātajā formātā. Pagaidām mani pārliecinājušas tikai kādas desmit Kinga romānu ekranizācijas. (Piemēram “Mizerija”, “Zvēru Kapiņi”, “Bēgšana no Šoušenkas”, “Zaļā jūdze” un arī “Doloresa Kleiborna” u.c.). Zinu, ka “Doloresu Kleibornu” stipri kritizē gan literatūras, gan kino ļaudis, tomēr man patīk, jo “mesidžs” gan filmā, gan grāmatā ir spēcīgs. Varbūt kritiķi nav spējuši to uztvert?!

“Kingdoms Hospital” ir stipri viduvējs, bet skatāms veikums. Tomēr, ja salīdzina ar citiem šausmu seriāliem, piemēram “American Horror Story”, tad Kinga un Trīra veikums stipri vien nobāl.

VĒRTĒJUMS: 6/10

Te arī ieskats seriālā: