jauniešu seriāli

Ienirstot tumši valdzinošajā eiforijā


Mikroblogošanas vietnē Twitter pēdējo nedēļu laikā tik aktīvi un bieži jūsmoju par Sema Levinsona radīto jauniešu seriālu Euphoria, ka sapratu – drīz saviem sekotājiem apnikšu, kā arī apjautu, ka ar 280 rakstu zīmēm ir par maz, lai izliktu ārā visu, kas man sakāms par šo HBO seriālu. Tieši tāpēc atsauksme blogā ir tikai un vienīgi loģisks solis. 

Seriāla pirmā sērija pie skatītājiem nonāca 2019. gada 16. jūnijā un tā pārsteidza ar nefiltrētu un seksuāli uzlādētu saturu, kura dēļ noteikti atkārās ne viens vien žoklis, bet tikumīgākie skatītāji droši vien riebumā novērsās vai drudžaini taustījās pēc validola. Diemžēl tikumības sargus man jāapbēdina, jo visu astoņu sēriju garumā tiek runāts gan par seksu, gan par narkotikām, kā arī netrūkst ļoti grafisku ainu – piemēram, vēmekļos guļoša narkomāne, kailas krūtis, dzimumlocekļi un to bildes varoņu telefonos utt. Tomēr Levinsons šīs ainas seriālā nav iekļāvis tikai tāpēc, lai skatītājus šokētu, bet gan lai padarītu savu darbu maksimāli īstu un pietuvinātu realitātei, jo jauniešu dzīve taču nesastāv tikai no mācībām, vienradžiem un pastaigām ziedu pļavās. Nefiltrētās ainas seriālā iederas tik ļoti dabiski, ka jau pēc dažām sērijām skatītāji tām vairs nepievērš īpašu uzmanību, jo tās organiski saplūst ar stāstījumu, paspilgtinot ticamības momentu.

Foto: Euphoria meitenes Helovīna epizodes tērpos.

Katras sērijas (izņemot sezonas noslēguma sēriju) epicentrā ir kāds jaunietis: Rū (Zendaya), kura cieš no depresijas un smagas narkotiku atkarības, kas viņu reiz jau gandrīz ievedusi kapā; Neits (Jacob Elordi), kurš ir vardarbīgs manipulators un zelta puisēns no ietekmīgas ģimenes, kuras galva dzīvo dubultu dzīvi; Keta (Barbie Ferreira), kura pārvar savus kompleksus par svaru, apzinās savas seksualitātes spēku un sāk strādāt seksa video čatā; Džūlza (Hunter Schafer) – transseksuāla meitene, kura labprātīgi piekrīt destruktīvām īstermiņa attiecībām ar internetā iepazītiem vīriešiem, kā arī pamanās savaldzināt trauslo un atkarību mākto Rū; Medija (Alexa Demie), kura ir skaista, seksapīla un pašpārliecināta, bet nespēj izbeigt fiziski vardarbīgās attiecības ar Neitu; Kriss (Algee Smith), kurš cenšas piepildīt sava tēva sapni par veiksmīga amerikāņu futbolista karjeru, bet nespēj gūt vērā ņemamus panākumus ne futbola laukumā, ne attiecībās ar draudzeni Kesiju; Kesija (Sydney Sweeney), kura skolā izpelnījusies vieglas uzvedības meitenes slavu, bet patiesībā ir ļoti trausla un salauzta dvēsele, kas meklē cilvēcisku siltumu un mīlestību visās nepareizajās vietās. Neviens no Euphoria varoņiem nav tikai melns vai balts, kā arī sākotnējais iespaids par kādu no personāžiem var izrādīties maldīgs, jo Levinsons tēlus radījis pietiekami daudz-dimensionālus, lai skatītājiem netrūktu pārsteigumu un sirdī iezagtos žēlums pret kādu, kurš sākotnēji šķitis ļaunais, vai dzimtu dusmas pret kādu, kurš šķitis pozitīvais tēls.

Foto: Kadrs no seriāla.

Seriāla galveno aktieru buķeti sastāda lielākoties mazpazīstami aktieri, bet tajā netrūkst arī daži plaši zināmi vārdi – seriāla “Grejas anatomija” zvaigzne Ēriks Deins, dziedātāja un Disneja kanāla zvaigzne Zendaja, kura, pateicoties Rū lomai seriālā, veiksmīgi atbrīvojusies no naivās Disneja aktrises tēla, kā arī strauji uzlecošā zvaigzne Sidnija Svīnija, kura filmējusies tādos seriālos kā “Kalpones stāsts” un “Asi priekšmeti”, kā arī Kventina Tarantīno jaunākajā filmā “Reiz Holivudā”. Tomēr divas atpazīstamākās personas šajā projektā strādā otrpus kamerai: reperis Dreiks ir seriāla izpildproducents, bet R&B un hiphopa izpildītājs Labrinth ir seriāla mūzikas autors. (Manuprāt, ar Euphoria skaņu celiņu Labrinth ir pierādījis, ka ir absolūts ģēnijs, jo viņa radītā mūzika daudzām seriāla ainām piešķīrusi papildus dziļumu, emociju lādiņu un pamatīgu spēku.) Tomēr lielās zvaigznes seriālā nebūt neaizēno mazpazīstamos aktierus, jo viņu veikums ir vienkārši fenomenāls – piemēram, grūti noticēt, ka Hanterai Šeiferei Džūlzas loma ir pirmais nopietnais aktrises darbs, bet Ketas atveidotājai Bārbijai Fererai kontā ir vien dažas mazas lomiņas. Par šo aktrišu veikumu biju absolūti sajūsmā, jo Šeifere transseksualitāti parādīja ļoti ikdienišķā gaismā, bet Ferera savai varonei Ketai piešķīra ikonisku pašpārliecinātību un neļāva viņai kļūt par klišejisko “resno meiteni”, kuras izmērs ir visa viņas būtība. Euphoria kastinga direktors viennozīmīgi ir paveicis nevainojamu darbu.

Es sev nepiedotu, ja neveltītu kādu vārdu kinematogrāfijai, kā arī Euphoria tērpu un grima māksliniekiem, jo šis seriāls ir absolūta eiforija acīm – vizuāli tik skaisti veidoti seriāli ir milzīgs retums, turklāt šis nav tas gadījums, kad forma nomāc saturu, jo Levinsona veikumā šie abi elementi ir vienlīdz spēcīgi. Runājot par seriāla varoņu grimu un apģērbu, jāsaka, ka šiem jaunajiem cilvēkiem ir potenciāls kļūt par modes noteicējiem, jo ir redzams, ka pie vizuālajiem tēliem ir rūpīgi piedomāts, lai tos radītu unikālus. (Intervijās vairāki seriāla aktieri atklāja, ka veidojuši moodboards jeb tādas kā bilžu un informācijas kolāžas ar savam varonim atbilstošām lietām, lai labāk izprastu savu atveidojamo personāžu un viņa stilu.)

Foto: Kadrs no seriāla.

Noteikti jāpiemin tas, ka seriāls nav Levinsona oriģināldarbs, jo viņš iedvesmojies no tāda paša nosaukuma Izraēlas jauniešu seriāla, kurš tika demonstrēts no 2012. gada 30. novembra līdz 2013. gada 1. februārim. Ir skaidrs, ka amerikāņu versijai pavisam noteikti būs ilgāks mūžs nekā oriģinālam, jo 2019. gada jūlijā, kad Euphoria pirmā sezona vēl nebija noslēgusies, tika paziņots, ka seriālam būs arī otrā sezona, kas, manuprāt, ir ļoti loģisks solis, jo pirmā sezona tikai uzkurināja intrigu un radīja tik pamatīgu mazuma pēcgaršu, ka esmu gatavs arī trešajai un ceturtajai sezonai. Ar to kripatiņu informācijas, kuru skatītāji ieguva pirmajā sezonā, absolūti nepietiek, lai pienācīgi izstāstītu tik ļoti komplicētu varoņu stāstus, kādi redzami seriālā Euphoria, turklāt galvenās intrigas pēc pirmās sezonas tā arī palika neatrisinātas. Pirmā sezona ir tikai aisberga redzamā daļa!

“Euphoria ir par mīlestību. Tas ir par tapšanu pamanītam, sadzirdētam un atzītam. Tas ir par to, ka pasaulē ir cilvēki, kas var izmainīt tavu dzīvi, ja vien tu turēsi savu sirdi atvērtu.” – Sems Levinsons

VĒRTĒJUMS: 10/10 (Ja vien seriālu pasaulē nenotiks kādi neparedzēti pārsteigumi, tad šis viennozīmīgi kļūs par manu mīļāko 2019. gada seriālu.) 

13 iemesli, kāpēc?


Viens no 2017. gada karstākajiem seriāliem pavisam noteikti ir Braiena Jorkija radītais pusaudžu/jauniešu seriāls 13 Reasons Why, kura pamatā ir tāda paša nosaukuma grāmata, kuras autors ir Džejs Ašers. Video straumēšanas servisā Netflix seriāla pirmā sezona tika publicēta šī gada 31. martā. 

Seriāla galvenais varonis Klejs Džensens (Dilans Minnets) saņem sūtījumu ar kasetēm, kuras ierunājusi viņa skolasbiedrene Hanna Beikere (Ketrīna Lengforda). Jaunā meitene samērā nesenā pagātnē izdarījusi pašnāvību un šajās kasetēs, kuras tiek nodotas cilvēkiem, kas tieši vai netieši vainojami viņas nāvē, viņa atklāj trīspadsmit iemeslus, kas noveda viņu līdz tik šausminošam un neatgriezeniskam solim. Klausoties kasetes, puisis uzzina daudz jauna par saviem līdzcilvēkiem, skolas biedriem, kā arī par Hannu, tomēr šis process Klejam ir emocionāli smags un mokošs, jo viņš meiteni klusībā mīlēja.

Grāmatas ekranizēšanas tiesības pirms dažiem gadiem iegādājās dziedātāja Selēna Gomesa un viņas māte Mendija, lai radītu televīzijas seriālu, kurā Hannas lomu atveidotu pati Gomesa, tomēr 2015. gadā stafeti pārņēma Netflix un ieviesa būtiskas izmaiņas, ļaujot dziedātājai ieņemt izpildproducentes krēslu. Šķiet, ka galarezultātu neviens nebija gaidījis tik spožu, jo kritiķu atsauksmes ir lielākoties pozitīvas, IMDb vērtējums ir 9,1, Rotten Tomatoes tas saņēmis 93% svaiguma rādītāju, turklāt pašlaik šis ir pusaudžu un jauniešu vidū aktuālākais seriāls.

Par spīti tam, ka seriāla pirmā sezona sastāv no 13 apmēram piecdesmit minūšu garām sērijām, visas sērijas noskatījos dažu dienu laikā, jo seriāla veidotāji ļoti veiksmīgi pārnesuši grāmatas saturu uz kustīgajām bildēm, noslēdzot katru sēriju ar mazuma piegaršu. Turklāt vislielākā mazuma piegarša paliek tieši pēc trīspadsmitās sērijas, jo skatītājs tiek atstāts neziņā par tik daudzu seriāla varoņu likteņiem – dažus skatītājs noteikti paspējis iemīļot, bet pret dažiem noteikti radusies liela nepatika un pat riebums. Lai arī viss Džeja Ašera grāmatas saturs izmantots jau pirmajā sezonā un grāmatai nav ne prīkvela, ne turpinājuma, ir pamats cerēt, ka jau nākamajā gadā pie skatītājiem nonāks seriāla otrā sezona. Zinātāji apgalvo, ka tuvāko nedēļu laikā seriāla veidotāji nāks klajā ar paziņojumu par 13 Reasons Why nākotni.

Foto: Kadrs no seriāla.

Seriāla tēmu kaleidoskops ir ārkārtīgi daudzveidīgs, jo tajā tiek runāts par emocionālo un fizisko vardarbību, garīgās veselības problēmām, seksuālo vardarbību, ģimenes attiecībām, draudzību, jauniešu alkoholismu, narkotikām, homoseksualitāti, rīcības sekām, dzīvi trūkumā, pirmo mīlestību un daudz ko citu. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad jauniešu seriāla veidotāji izvēlējušies aktierus, kas patiešām izskatās pēc apmēram 17-19 gadus veciem jauniešiem, turklāt aktieru atlases veicēji ir padomājuši arī par to, lai aktieri būtu atšķirīgi un katrs ar kaut ko izceltos.

Sākumā gan nedaudz vīpsnāju par to kasešu būšanu, jo tomēr ir 21. gadsimts, taču ātri vien tika paskaidrots, kāpēc tieši kasetes, un skaidrojums šķita vairāk kā tikai pārliecinošs; tikai visu laiku domāju arī par to, vai nevienam atskaņotājs neierāva kasetes lenti, kā arī par to, kurš tās kasetes pēc klausīšanās pārtina. Vislielākās pretenzijas man radīja grims, jo “ievainojumi” uz aktieriem bija uzmālēti tik nekvalitatīvi, ka bija sāpīgi uz to skatīties; skatījos un gaidīju, kad atlobīsies kāda rēta vai uztūkums. (Spoiler alert: viss turējās savās vietās visu 13 sēriju garumā.)

Trīspadsmitās sērijas beigās apmēram kļūst skaidrs, kas būs otrās sezonas centrā, un, ja šīs aizdomas izrādīsies patiesas, 13 Reasons Why pēc pirmajām 13 sērijām kļūs tikai un vienīgi saturiski tumšāks un saspringtāks.

VĒRTĒJUMS: 8,5/10