Mailija Sairusa

Subjektīvs atskats uz 2017. gada labākajiem albumiem


2017. gads bija gads, kurā literatūru noliku otrajā plānā un lielāko daļu uzmanības savā brīvajā laikā veltīju filmām, seriāliem, rakstīšanai un, protams, mūzikai, jo bez mūzikas mana ikdiena nav iedomājama. Šis gads mūzikas lauciņā bija patiešām brīnišķīgs, tāpēc katra gada mēnesim esmu izvēlējies vienu albumu – favorītu, kuru tajā mēnesī klausījos visaktīvāk. 

JANVĀRIS: Britu indie grupas Aquilo debijas albums Silhouettes,  kurš pie klausītājiem nonāca 2017. gada 27. janvārī, manas simpātijas iekaroja jau tad, kad tas vēl nemaz nebija iznācis, jo singli, kas tika izdoti pirms 27. janvāra, lika nojaust, ka albums būs kaut kas patiešām ļoti īpašs. Un nojautas izrādījās pamatotas, jo Aquilo debijas albuma dziesmām piemīt spēcīgs miers, kas pārņem klausītāju savā varā un aizved pa atmiņu takām.

FEBRUĀRIS: Tā kā februārī netika izdots neviens albums, kuru uzskatītu par vienu no saviem gada favorītiem, tad mēneša albuma titulu piešķīru 2016. gada 21. oktobrī iznākušajam rokgrupas The Pretty Reckless trešajam studijas albumam Who You Selling For. Arī šajā albumā grupas soliste Teilore Momsena joprojām koķetē ar tēmām par elli un dvēseles pārdošanu, bet grupas mūzika ieguvusi lielāku brieduma pakāpi un atgādina kaut ko no old school rokgrupu gabaliem.

MARTS: 2017. gada 3. martā pie klausītājiem nonāca dziedātāja Eda Šīrana trešais studijas albums ÷, kurš lauza rekordus, skanēja gandrīz pilnīgi visur un pārņēma mūzikas topus tā, ka vadošajā desmitniekā bija atrodamas tikai dziesmas no šī albuma. Eds zina, kā radīt komerciāli veiksmīgas dziesmas un šo formulu viņš izmantojis arī strādājot pie šī albuma radīšanas. Tikai ar albumiem, kas izpelnās milzīgu popularitāti, parasti notiek viena ne pārāk laba lieta – tie tik ļoti tiek griezti pa riņķi, ka vienā mirklī tie ļoooti apnīk.

APRĪLIS: Tā kā aprīlis man palika bez mēneša albuma, tad aprīlim izvēlējos vienu no maijā iznākušajiem albumiem. Amerikāņu repera Logic trešais studijas albums Everybody pie klausītājiem nonāca 2017. gada 5. maijā un īpašu uzmanību tas izpelnījās, pateicoties singlam 1-800-273-8255, kurā runāts par cilvēkiem, kas vēlas šķirties no dzīves. Pasaulē, kurā vairums reperu dzied par vieglas uzvedības sievietēm, naudu un dārgiem auto, ir ārkārtīgi patīkami redzēt un dzirdēt tādus izpildītājus kā Logic, kas savām dziesmām izvēlas jēgpilnus tematus, kuri rada izmaiņas sabiedrībā un iedrošina uz pārmaiņām miljoniem cilvēku visā pasaulē.

MAIJS: Amerikāņu poproka grupas Paramore piekto studijas albumu After Laughter, kurš klausītāju vērtējumam tika nodots 2017. gada 12. maijā, pavisam noteikti esmu klausījies biežāk nekā jebkuru citu šajā topā iekļauto albumu. Daudzus grupas fanus pārsteidza Paramore jaunais skanējums, kuru grupas soliste Heilija Viljamsa raksturo ar frāzi “raudi cītīgi, dejo cītīgāk”, jo albumā depresīvi teksti sakausēti ar dzīvespriecīgu instrumentālo pavadījumu. Savu salauzto sirdi Heilija kopā ar grupas biedriem pārvērtusi mākslā un radījusi albumu, kurā atrodamas atsauces uz astoņdesmito gadu populāro mūziku.

JŪNIJS: Angļu dziedātājas Duas Lipas debijas albums Dua Lipa, kurš tika izdots 2017. gada 2. jūnijā, viennozīmīgi ir mans gada lielākais guilty pleasure mūzikā, par kuru patiesībā nekādu vainas izjūtu nejūtu, jo kurš gan šī gada laikā nav dungojis rindiņu “I’ve got new rules, I count ’em” no Duas līdz šīm populārākās dziesmas New Rules?! Gandrīz visas albuma dziesmas ir ārkārtīgi lipīgas un dziedātājas debijas platē atrodams pat duets ar Coldplay solistu Krisu Mārtinu, bet, manuprāt, lielu lomu Duas popularitātē spēlē arī tas, ka dziedātāja ir ļoti piezemēta un ārkārtīgi jauka gan pret faniem, gan pret savu komandu.

JŪLIJS: Amerikāņu dziedātājas SZA unikālo balsi iemīlēju jau tad, kad to pirmoreiz dzirdēju barbadosiešu dziedātājas Riannas dziesmā Consideration. Tolaik par SZA bija dzirdējis tikai retais, bet kopš 2017. gada 9. jūnija, kad dziedātāja izdeva savu debijas studijas albumu Ctrl, viss ir mainījies un viņa kļuvusi par vienu no gada aktuālākajām jaunajām māksliniecēm. SZA balsij ir šarms, kāds piemita aizgājušo desmitgažu soulmūzikas dziedātājām, un viņa šo dāvanu liek lietā, radot patiešām lieliskas RnB dziesmas, kuras vienkārši ir neiespējami noklausīties tikai vienreiz.

AUGUSTS: Amerikāņu rokgrupas PVRIS otrais studijas albums All We Know of Heaven, All We Need of Hell, kurš pie klausītājiem nonāca 2017. gada 25. augustā, man bija viens no patīkamākajiem atklājumiem, jo līdz pat augusta sākumam par šo grupu nebiju dzirdējis pilnīgi neko. Albums ir vokāli, instrumentāli un saturiski spēcīgs – tajā saklausāma tāda kā pieradināta agresija, kura nav nogurdinoša, bet vienlaicīgi nav arī pārāk pieklusināta. Ne velti albuma nosaukumā minētas debesis un elle, jo šis albums ir kaut kas pa vidu abiem – dievišķi skaists un ellīgi sāpīgs.

SEPTEMBRIS: Mailiju Sairusu var mīlēt vai ienīst, jo šī amerikāņu dziedātāja reti kuru cilvēku pēdējo gadu laikā atstājusi vienaldzīgu, bet, šķiet, ka, izdodot savu sesto studijas albumu Younger Now, kurš iznāca 2017. gada 29. septembrī, Mailija atgriezusies pie savām kantrī mūzikas saknēm un padarījusi savu tēlu daudz mierīgāku, brīžiem pat nedaudz vecmodīgu. Younger Now viennozīmīgi nepārspēs 2013. gadā izdotā albuma Bangerz milzīgo popularitāti, bet tas nekādā ziņā nemaina faktu, ka šogad izdotais albums ir patiešām ļoti kvalitatīvs un tajā iekļautās dziesmas ir uzlādētas ar pamatīgu pozitīvisma devu.

OKTOBRIS: Amerikāņu grupas Bleachers otrais albums Gone Now, kurš tika izdots 2017. gada 2. jūnijā, apvieno sevī divpadsmit dziesmas, kuras varu iztēloties skanam kādā ballītes ainā indie filmā. No manas mutes tas noteikti ir kompliments, jo man patīk indie filmas un nestandarta ballīšu mūzika. Albums ne tuvu nav perfekts, bet es to patiešām izbaudīju un dziesmas Hate That You Know Me un Don’t Take the Money gandrīz nekad nespēju noklausīties tikai vienreiz.

NOVEMBRIS: 2017. gada 3. novembrī pie mūzikas mīļotājiem nonāca britu dziedātāja Sema Smita otrais studijas albums The Thrill of It Allkurš izpelnījās dažādas atsauksmes, jo ir arī tādi mūzikas kritiķi, kas uzskata, ka Sems spēj radīt tikai viduvējas balādes un panākumus viņam nodrošina savdabīgā un ļoti spēcīgā balss. Jāatzīst, ka, klausoties The Thrill of It All, nekādus īpašos pārsteigumus nesagaidīju, bet, skatoties no otras puses, izpalika arī nepatīkami pārsteigumi un klausītāji saņēma veco labo Semu Smitu. Īpaši gribētu izcelt albuma fenomenālāko dziesmu No Peace, kurā Sems apvienojies duetā ar jauno dziedātāju YEBBA.

DECEMBRIS: Svinot sava piektā studijas albuma The Con desmito gadadienu, kanādiešu indie roka duets Tegan and Sara nolēma 2017. gada 10. oktobrī albumu izdot atkārtoti – šoreiz kā labi zināmo dziesmu kaverversiju albumu, kurā dzirdamas duetam mīļu mūziķu versijas par The Con albuma dziesmām. The Con X: Covers ir ļoti daudzveidīgs albums, jo tajā dzirdamas PVRIS, Bleachers, Sindijas Lauperes, CHVRCHES, Grimes, Paramore solistes Heilijas Viljamsas un citu grupu un dziedātāju versijas par The Con albumā iekļautajām dziesmām, no kurām vairākas pat pārspēj oriģinālu. (Burn Your Life Down Bleachers izpildījumā un Nineteen Heilijas izpildījumā man lika uzmesties zosādai un skriet skudriņām.)

Un kādu mūziku tu klausījies 2017. gadā? Kādi ir tavi favorīti un atklājumi mūzikā? 

Advertisements

2013. gada apskats


2013. gada filma, grāmata, seriāls, albums, notikums un personība.

2013. gada filma, grāmata, seriāls, albums, notikums un personība.

2013. gads bijis raibs, tāpat kā visi iepriekšējie gadi, tāpēc ir vērts atskatīties uz visu, kas šogad bijis labs, slikts un atmiņā paliekošs. Kura tad bloga “Mēģinājumi izgaršot kultūru…” skatījumā ir 2013. gada labākā filma, grāmata, seriāls un personība?

GADA FILMA: “Ņujorkas ēnā” (The Place Beyond The Pines) Atsaucot šo filmu atmiņā, pārņem labsajūta, jo “Ņujorkas ēnā” mani pārsteidza ar saturisko skarbumu, grūti paredzamajiem sižeta pavērsieniem un lielisko aktierspēli. Esmu drošs, ka šo Sienfransa meistardarbu skatīšos atkārtoti.

GADA SERIĀLS: Hannibal  Es-nevaru sagaidīt-jauno-Hannibal-sezonu – ar šādu sajūtu dzīvoju jau kopš brīža, kad beidzās seriāla pirmā sezona. Radot Hannibal seriālu, Braiens Fallers riskēja, bet risks atmaksājās, turklāt pamatīgi. Lieliski aktieri, oriģināls sižets un slepkavības kā mākslas darbi.

GADA GRĀMATA: Protams, esmu sajūsmā par to, ka šogad pie lasītājiem nonāca Stīvena Čboski romāna The Perks of Being a Wallflower latviskojums, bet mana 2013. gada favorīte ir kāda cita grāmata. Pateicoties Andai Jansonei, izlasīju Sandro Veronēzi romānu “XY”,  kuru uzskatu par vienu no labākajām grāmatām, kādu jebkad esmu lasījis. Par šo grāmatu noteikti var teikt banālos vārdus, ka tā ir nervus kutinoša lasāmviela.

GADA ALBUMS: Šķiet, ka nevienu mūzikas albumu šogad neesmu klausījies tik bieži kā Paramore albumu “Paramore”.  Biju domājis, ka bez Farro brāļiem grupa pajuks, bet atlikusī Paramore trijotne pie klausītājiem atgriezās labāka kā jebkad, izpelnoties gan pozitīvas kritiķu atsauksmes, gan fanu sajūsmu.

GADA NOTIKUMS: Dž. K. Roulingas jaunais romāns The Cuckoo’s Callingkurš tika izdots, izmantojot Roberta Golbraita vārdu. Roulinga vienkārši vēlējās uzzināt, ko par viņas darbiem teiktu kritiķi, ja nezinātu, ka to autore ir viņa.

GADA PERSONĪBA: Nešaubos, ka daudzi Mailiju Sairusu uzskata par kaitinošāko 2013. gada cilvēku, bet viņa nenoliedzami ir arī pamanāmākā un skandalozākā gada personība. Beidzot dziedātāja veiksmīgi atbrīvojusies no sev piekabinātā Hannas Montanas tēla, turklāt Mailija ne tikai šokējusi sabiedrību, bet arī pamanījusies uzstādīt pāris YouTube rekordus un izdot komerciāli ļoti veiksmīgu mūzikas albumu Bangerz.

Lai jums, bloga lasītāji, labām lietām un skaistiem notikumiem piepildīts Jaunais gads! 

Hanna Montana ir mirusi! Lai dzīvo Mailija Sairusa!


Foto: "Bangerz" albuma vāciņš

Foto: “Bangerz” albuma vāciņš

“Hanna Montana ir mirusi! Lai dzīvo Mailija Sairusa!” Ar šādiem vārdiem varētu pieteikt aktrises un dziedātājas jaunāko mūzikas albumu Bangerz, kas īpašu sabiedrības uzmanību izpelnījies tieši pateicoties Mailijas trakulīgajai uzvedībai pēdējo mēnešu laikā. Tā vien šķiet, ka divdesmit gadus vecā dziedātāja darījusi visu iespējamo, lai sabiedrība pamanītu to, ka viņa vairs nav Hanna Montana un spēj radīt kompozīcijas un mūzikas videoklipus, kas liek Lēdijai Gāgai nobālēt. 

Protams, netrūkst cilvēku, kas uzskata, ka Mailijas uzvedība MTV VMA balvu pasniegšanā nav attaisnojama un ir absolūti šausmīga, bet cilvēki, kuriem ir kaut kāda sajēga par mūzikas biznesu, saprot, ka viss, ko līdz Bangerz albuma iznākšanas dienai darījusi dziedātāja, ir bijusi tikai veiksmīga sabiedrības provocēšana un uzmanības piesaistīšana, lai neviens nepalaistu garām viņas jaunā albumu nonākšanu mūzikas veikalos. Šķiet, ka Mailija ir visur – uz žurnālu vākiem, dzeltenās preses lappusēs, mūzikas topos, YouTube skatītāko videoklipu sarakstu augšgalos, sarunu šovos un mikroblogu vietnes Twitter.com apspriestāko slavenību vidū.

Foto: Mailija Sairusa un modes fotogrāfs Terijs Ričardss, kurš ir arī dziesmas "Wrecking Ball" videoklipa autors.

Foto: Mailija Sairusa un modes fotogrāfs Terijs Ričardsons, kurš ir arī dziesmas “Wrecking Ball” videoklipa autors.

Ja ignorējam visas Mailijas sabiedriskās aktivitātes, mūždien no mutes izkārto mēli, kas uzsākusi neatkarīgu dzīvi, vulgārās fotogrāfijas, izaicinošo ģērbšanās stilu, dibena kratīšanu un mēģinājumus izlikties par melnādaino sievieti no geto rajona, tad viņas radītā mūzika nešķiet nemaz tik slikta. Tieši pretēji – Bangerz ir diezgan kvalitatīvs popmūzikas albums, kurā daudzu dziesmu sacerēšanas procesā piedalījusies pati Mailija. (Vienmēr pozitīvi vērtēju, ja mākslinieks pats raksta kompozīcijas, kuras izpilda.)

Albuma favorīt-dziesmas noteikti ir ballīšu hits We Can’t Stop, kuru producējis Mike Will Made It (viņš strādājis pie lielākās daļas dziesmu, kas iekļautas Bangerz albumā), romantiskā Adore You, emocionāli spēcīgā Wrecking Ball, kuras videoklips, manuprāt, ir nedaudz par vulgāru dziesmas tekstam, un jutekliski enerģiskā Maybe You’re Right.

Antipātijas izraisīja SMS (Bangerz), kurā dzirdama arī Britnijas Spīrsas balss – dziesma kā radīta, lai to iebradātu popmūzikas mēslainē.  (Tieši tāpat ir arī ar 4×4.) Pārējās albuma dziesmas, kuras neesmu pieminējis, vērtējamas kā viduvējas.

Atzīšos, ka reizēm mani kaitina Mailijas tieksme dziedāt caur degunu, bet vokālās dotības viņai ir, turklāt vērā ņemamas. To apliecina kaut vai nesenā uzstāšanās SNL šovā, kurā Mailija izpildīja divus lielākos Bangerz albuma hitus – We Can’t Stop un Wrecking Ball. (Ja katra viņas uzstāšanās būtu tik korekta un vokāli spēcīga, tad nevienam nebūtu tiesības teikt ko sliktu par šo popmūzikas izpildītāju.)

Viens gan ir skaidrs – Bangerz ir labākais Mailijas albums.

VĒRTĒJUMS: 7/10