Reiz man kāda gudra sieviete teica, ka saistības dažreiz nepieciešamas kaut vai tāpēc, lai viņai būtu kāds, kas palīdz aizpogāt vai aizvērt rāvējslēdzēju kleitām. (Ak, kā tagad mums, vīriešiem, būtu jāpateicas apģērbu ražotājiem, kas kleitām aizdares iešuj tieši mugurpusē.) Bet, ja runājam nopietni, tad saistības ir nopietna lieta un Elizabete Gilberta, rakstot “Saistības”, radījusi neatkārtojami interesantu skatījumu uz laulības institūciju. “Saistības” nav daiļliteratūras sacerējums, bet aizrauj tikpat spēcīgi kā labākais spriedzes romāns.
Domāju, ka Gilbertas fani atceras romāna “Ēd, lūdzies, mīli” notikumus – romāns ieguva pasaules slavu un, pateicoties tam, rakstniece kļuva par vienu no pasaules ietekmīgākajām sievietēm un viņas vārdu uzzināja lasītāji arī ārpus Amerikas kontinenta. “Ēd, lūdzies, mīli” nobeigums izskanēja kā slavas dziesma dzīves līdzsvaram un jauniegūtai mīlestībai. Autore gan bija svēti solījusies, ka nekad vairs neprecēsies, jo vienreiz jau bija apdedzinājusies. Nekad nesaki nekad!
Tomēr pēc “Ēd, lūdzies, mīli” Lizas dzīve turpinājās un viņas mīlestībai pretī stājās ASV valdība – Felipe vairs nedrīkstēja iebraukt Amerikā, bet bija arī viena izeja – laulības. Liza tika nostādīta aci pret aci ar savas pagātnes lielāko un baisāko rēgu. Tomēr, bailes vienmēr var pārvarēt, ja tām ieskatās tieši acīs un pasaka: “Es nebaidos!” un Liza tieši to darīja. Viņa metās iekšā laulības institūcijas izpētē!
Jāpiebilst, ka Gilberta agrāk strādājusi visā pasaulē labi zināmajā vīriešu žurnālā GQ. Viņa pat kādu laiku izlikās par vīrieti, lai tikai labāk iepazītu pretējā dzimuma dzīvi. Šī grāmata ir kā apliecinājums tam, ka viņa ir viena no pasaules labākajām žurnālistēm. Tik plašu pētījumu par laulībām lasu pirmo reizi un daudz kas tajā ir ārkārtīgi šokējošs. Visvairāk šokēja tas, ka pirms pusgadsimta Amerikā starprasu laulības bija aizliegtas – tā bija krimināla darbība par kuru sodīja ar bargu spriedumu. Gilberta gan atzīst, ka tikai viena iemesla dēļ laulības pastāv joprojām – tās nemitīgi mainās.
“Saistības” ļauj mums iepazīt iemīļoto rakstnieci daudz tuvāk – viņa ielaiž mūs pasaulē, kura pilna ar pagātnes rēgiem, mītiem un apslēptām bailēm. Beidzot viņa atklāj arī to, kāpēc izjuka viņas pirmā laulība. (Domāju, ka lasot “Ēd, lūdzies, mīli”, daudzi prātoja, kāpēc izjukusi autores pirmā laulība.) Grāmatas 62. lapaspusē ir trāpīgs salīdzinājums, kura autors ir Oto Markvards – zwei vācu valodā nozīmē “divi”, bet vārds zweifel nozīmē “šaubas”, – tādā veidā, citēju, – “izsakot domu, ka jebkādi “divi” ienes mūsu dzīvē neziņas iespēju.” Šāda neziņa, agrāk vai vēlāk, piemeklē mūs visus un tad mēs sev jautājam vai viņš/viņa ir īstais/īstā un kā to zināt? Varbūt pareizāk darīt kā grāmatā minētajam Vebsteru pārim – apprecēties praktisku apsvērumu dēļ un tikai kopdzīves laikā sastapties ar tādu parādību kā mīlestība?
“Saistības” sniedz neskaitāmi daudz atbildes uz jautājumiem un liek saprast, ka ilgi meklētā ideālas laulības formula nemaz nepastāv – katram tā ir sava un ārkārtīgi individuāla.
Šīs nedēļas nogalē laulības ostā iestūrēja arī mans brālēns un nožēloju, ka “Saistības” beidzu lasīt vienu dienu pēc viņa kāzām. Kāpēc? Jo būtu līgavai un līgavainim uzdāvinājis katram pa “Saistību” eksemplāram – grāmata patiešām ir objektīvs žurnālistes pētījums par laulību – tās nepieciešamību, daudzveidību un jautājumiem, kurus sev uzdod ikviens pāris, kurš plāno precēties vai to jau ir izdarījis.
Rakstot šo grāmatu, Gilberta nav zaudējusi izcili noslīpēto, skaidro pasaules redzējumu un asprātību. Vainot Gilberti asprātības trūkumā būtu tas pats, kas apsūdzēt Māti Terēzu žēlsirdības neesamībā. “Saistības” ir lielisks pētījums par laulības institūciju. Visiem laulātajiem derētu atcerēties divus vārdus, kurus teica Felipe: “Būsim uzmanīgi!” (Kāds ir šo vārdu zemteksts? Izlasīsi grāmatu un sapratīsi!)
VĒRTĒJUMS: 9,5/10
D.G.Feltona blogs 