šausmenes

Tas seko Tev


small_b6a3975fecd0aa27e5f287f3fcaccc0e-itfollowsKas gan traks var notikt naktī, kad iegūsti savu pirmo seksuālo pieredzi? Protams, ir neziņa, neveikli un pazemojoši mirkļi, meitenēm sāpes, bet retākos gadījumos meitene paliek stāvoklī vai iegūst kādu seksuāli transmisīvo slimību, ja netiek lietota izsargāšanās. Amerikāņu režisors Deivids Roberts Mičels savā filmā “Tas seko Tev” (It Follows) piedāvā skatītājiem daudz baisāku vīziju par to, kā var beigties intīms sakars ar svešinieku. 

Deviņpadsmit gadu vecumā Džeja (Maika Monro) iegūst savu pirmo seksuālo pieredzi un, lai arī sākotnēji viss šķiet diezgan skaisti un pat romantiski, pēc seksa seko baiss atklājums – viņas nesen iepazītais draugs, kurš melojis par savu identitāti, nodevis meitenei baisu stafeti, kuru pārņemot, jābēg no slepkavas, kas lēni tuvojas, vai arī jāpārguļ ar kādu citu, lai nodotu stafetes kociņu tālāk. Šķiet vienkārši – pārguli ar kādu un aizmirsti par mistisko spēku, kuru spēj redzēt tikai šajā savdabīgajā spēlē iesaistītie dalībnieki, tomēr viss nav tik vienkārši, jo, ja mistiskais spēks nogalina cilvēku, kuram esi nodevis stafeti, tas atkal sāk sekot tev līdz brīdim, kamēr tu nodod stafeti kādam citam.

Filmā īpaši baisa šķiet maniere, kādā mistiskais spēks seko saviem upuriem – tas pēkšņi neizlec no pažobeles vai pagultes, bet gan vienkārši zombijiskā manierē tuvojas savam upurim, neielaižoties sarunās un nepamatojot to, kāpēc tam savu upuru nogalināšana šķiet tik svarīga. Man personīgi nedaudz pietrūka stāsta par to, kā šī stafete sākusies, bet, manuprāt, tas ir materiāls filmas turpinājumam.

Foto: kadrs no filmas

Foto: kadrs no filmas

Vizuāli filma ir gaumīga, bet lielākos komplimentus no manas puses noteikti pelnījis skaņu celiņa autors Ričs Vrīlands, kurš ar savu skaņdarbu palīdzību filmai piešķīris īpašu un savdabīgu atmosfēru, liekot skatītājam domāt par old school šausmu filmām. Grūti iedomāties, kāda būtu šī filma bez Vrīlanda ieguldījuma, jo komponists paveicis patiešām izcilu darbu.

Ņemot vērā, ka “Tas seko Tev” ir tikai otrā šī režisora veidotā pilnmetrāžas filma, jāsaka, ka Mičelam patiešām ir ķēriens, jo tā ir finansiāli veiksmīga, turklāt arī saturiski ir veidota tā, ka varētu patikt ļoti lielai šausmu žanra cienītāju daļai. Personīgi man “Tas seko Tev” šķiet pagaidām labākā no šogad redzētajām šausmu filmām.

Iespējams, šī filma liks meitenēm (un, iespējams, arī puišiem) padomāt, pirms ielaišanās vienas nakts sakaros, jo reizēm šādu sakaru sekas cilvēkam var sekot visu viņa atlikušo dzīvi. Un te vairs nav runa par mistiskiem spēkiem.

VĒRTĒJUMS: 8/10 

Sieviete melnā 2: Nāves eņģelis


Foto: filmas plakāts

Foto: filmas plakāts

Ar veiksmīgām šausmu filmām gandrīz vienmēr ir tā, ka pirmajai filmai seko turpinājums arī tad, ja pirmā filma radījusi pabeigtības sajūtu un nepieciešamība pēc turpinājuma nav bijusi. 2012. gadā skatītāju vērtējumam tika nodots 1989. gada filmas The Woman In Black rimeikskurā galveno lomu atveidoja britu aktieris Daniels Redklifs, bet šī gada sākumā uz kinoteātru ekrāniem (diemžēl ne Latvijas) nonāca filmas turpinājums – “Sieviete melnā 2: Nāves eņģelis” (The Woman In Black 2: Angel of Death). 

“Sieviete melnā 2: Nāves eņģelis” darbība norisinās 40 gadus pēc notikumiem, kas baisajā Eel Marsh mājā notika laikā, kad tajā viesojās “Sieviete melnā” filmas galvenais varonis Arturs Kips, kuru 2012. gada filmas versijā atveidoja Poteriādes galvenā zvaigzne Daniels Redklifs. Lai paglābtos no Otrā Pasaules kara šausmām, Eel Marsh ierodas divas sievietes ar bariņu bērnu, kuri viņām jāpasargā no kara posta, tomēr, bēgot no vilka, viņas nonākušas nagos lācim jeb šajā gadījumā Sievietei Melnā, kura šoreiz vēlas, lai mirst bērni, kas ieradušies viņas namā.

Absolūti loģiski būtu bijis, ja filmas turpinājumu veidotu pirmās daļas režisors Džeimss Vatkins, bet ne viss notiek tā, kā vajadzētu, tāpēc otro filmu par mistisko Sievieti Melnā uzņēmās veidot režisors Toms Hārpers, turklāt arī scenārija autori Džeinu Goldmanu nomainīja Džons Krokers. Tā kā otrās filmas darbība norisinās 40 gadus pēc pirmajā filmā atainotajiem notikumiem, tad diezgan loģiski ir arī tas, ka aktieru sastāvs ir pilnībā nomainījies.

Pēdējais, ko šausmu filmās vēlos redzēt, ir mirstoši bērni – esmu liels šausmu filmu fans un ir ļoti maz lietu, kas mani spēj nobiedēt, tomēr mazu bērnu nāves ir pēdējais, ko es vēlos redzēt jebkura žanra filmā. Runājot par filmas sižetu, jāsaka, ka nedaudz tracināja ainas, kurās parādījās melnie caurumi – dažbrīd bija grūti izprast, kāpēc kāds no filmas varoņiem rīkojas tieši tā un ne citādi. Baisu momentu filmā ir maz, tāpēc “Sieviete melnā 2: Nāves eņģelis” tikai nosacīti ir šausmu filma, bet vairāk iederētos zem žanriem: mistērija, trilleris, drāma.

Foto: kadrs no filmas

Foto: kadrs no filmas

Ja runājam par aktieriem, tad jāsaka, ka galvenās sieviešu lomas atveidotāja Fēbe Foksa bija diezgan viduvēja, par bērnu lomu atveidotājiem neko sliktu nevaru teikt – visi bija ļoti dabiski, bet par favorītu noteikti varētu uzskatīt Džeremiju Irvinu, kurš filmā atveido Fēbes Foksas atveidotās varones Īvas sirdsāķīti Hariju. Pēdējo piecu gadu laikā Irvins, kurš pašlaik ir tikai 24 gadus vecs, kino pasaulē sevi pierādījis kā ļoti nopietnu spēlētāju, pretendējot gan uz ļoti nopietnām lomām, gan uz dāmu mīluļa titulu.

Ar skumjām jāatzīst, ka no šīs filmas biju gaidījis daudz vairāk, bet, pēc filmas noskatīšanās, nācās atzīt, ka “Sieviete melnā” ir divu galvas tiesu pārāka par tās turpinājumu. Tieši tāpēc ceru, ka ar šo filmu Sieviete Melnā dosies pelnītā atpūtā. (Filmas noslēgums gan par to neliecināja.) Tomēr, ja būs trešā filma, tad vismaz ceru, ka to veidos Džeimss Vatkins un filmai tiks piešķirts tas klasiskais šausmu kino šarms, kāds valdīja pirmajā filmā.

VĒRTĒJUMS: 5/10

Patiess stāsts par baisāko lietu Vorenu pāra karjerā


Foto: Filmas The Conjuring plakāts.

Foto: Filmas The Conjuring plakāts.

Drīzumā Latvijas kinoteātru lielos ekrānus sasniegs viena no šāgada spilgtākajām šausmu filmām – „Ļaunuma izsaukšana” (The Conjuring) – tās pamatā ir patiess stāsts, kuru pirms vairākiem gadu desmitiem izdzīvoja pasaulslavenie paranormālo parādību pētnieki – Eds un Loreina Voreni.

„Ļaunuma izsaukšanas” režisors ir Džeimss Vans, kura zināmāko darbu sarakstā ietilpst tādas filmas kā „Zāģis” un „Astrāls”, bet jau 2014. gadā režisora kontā tiks ieskaitīta arī „Ātrs un bez žēlastības” septītā filma. Nezinu, kā Vanam veiksies ar darbu, veidojot action filmu, bet par panākumu trūkumu šausmu filmu žanrā režisors sūdzēties nevar. „Ļaunuma izsaukšanas” ienākumi jau tagad desmit reizes pārsnieguši tās budžetu, bet ienākumi vēl ievērojami augs, jo daudzviet pasaulē šī filma vēl tikai gaida pirmizrādi.

Rodailenda, ASV, 1971. gads. Kerolīna (Lilija Teilore) un Rodžers (Rons Livingstons) Peroni kopā ar savām piecām meitām nopērk no bankas māju, lai jau neilgi pēc pirkšanas līguma apstiprināšanas ievāktos tajā dzīvot.  Šķietamā idille pārvēršas murgā, kad lielajā lauku mājā sāk plosīties paranormāli spēki, kas visstiprāko ietekmi atstāj uz ģimenes daiļo dzimumu. Palīdzība tiek meklēta pie Eda (Patriks Vilsons) un Loreinas (Vera Fārminga) Voreniem, kas ieguvuši plašu atpazīstamību, pateicoties paranormālo notikumu izmeklēšanai, kuras galvenais stūrakmens vienmēr bijis racionālā domāšana. Tomēr Peroni ģimenes mājā notiekošajam nav racionāla izskaidrojuma. Ne velti Peroni ģimenes lieta tiek saukta par baisāko, kādu Voreinu pāris jebkad izmeklējuši. Šeit gan jāpiebilst, ka šis paranormālo parādību pētnieku pāris izmeklējis vairāk nekā 10 000 lietas, tajā skaitā arī ne mazāk baiso Amitivilas lietu, kas tikusi gan ekranizēta, gan iemūžināta grāmatās.

Foto: Īstais Vorenu pāris.

Foto: Īstais Vorenu pāris.

Jāatzīst gan, ka filma ir pārpildīta ar klišejām – pulksteņi, kas apstājas vienā un tajā pašā laikā, baisa mūzikas lādīte, satrakojušies putni, vecas, nenoskaņotas klavieres, kas naktīs mīl muzicēt, bērns, kas draudzējas ar spoku un neaizmirsīsim arī ļauno garu izdzīšanu. (Bet, ja tā patiešām notika realitātē, tad klišejām ir attaisnojums, jo nedrīkst taču mainīt vēsturi tikai tāpēc, ka kāda detaļa tajā uzskatāma par klišeju.) „Ļaunuma izsaukšana” ir klasiskā stilā ieturēts darbs – baudāms, gaumīgs, tirpas un zosādu uzdzenošs un, pats galvenais, cieņpilns. Ticēt vai neticēt notikumiem, kas atainoti filmā, tas lai paliek katra paša ziņā. Tomēr tas nemaina faktu, ka filma ir skatīšanās vērta, bet šausmu filmu faniem pat iekļaujama obligātās skatāmvielas sarakstā.

Foto: Kadrs no okulto lietu muzeja Konektikutā, kuru vada Loreina Vorena.

Foto: Kadrs no okulto lietu muzeja Konektikutā, kuru vada Loreina Vorena.

Pieminēšanas vērts ir fakts, ka Loreina Vorena joprojām ir dzīva – šobrīd slavenā dēmonoliģiste (tā viņa pati sevi dēvē) ir 86 gadus veca, bet viņas vīrs Eds Vorens šo pasauli pameta 2006. gada 23. augustā, kad bija 79 gadus vecs. Savas dzīves nogali Loreina pavada Monro, Konektikutā, kur vada okultajām lietām veltītu muzeju.

VĒRTĒJUMS: 8/10

Filma, kuru labāk neskatīties vienatnē


Mūsdienās grūti radīt šausmu filmu, kuras sižets skatītājiem šķistu svaigs un iepriekš neredzēts, bet, par spīti visam, šausmu filmu meistari mēģina to paveikt. Šajā žanrā neveiksmes tiek piedzīvotas daudzreiz biežāk, nekā veiksmes. Vai „Sinisters” pieskaitāms pie vairākuma vai tomēr pie veiksmīgā mazākuma?! 

Pirmā lieta, kas mani pārsteidza, bija kļūdainais filmas apraksts Forum Cinemas mājaslapā – tur rakstīts, ka „žurnālists ievācas mājā, kur agrāk gāja bojā viņa ģimene.”  Filmas galvenais varonis ir rakstnieks (nevis žurnālists) Elisons un viņš, kopā ar savu ģimeni (kas NAV gājusi bojā), ievācas mājā, kuras pagalmā mīklaini gājusi bojā kāda cita ģimene. Elisons ir rakstnieks, kura karjera ir tuvu norietam, tomēr viņš nolēmis, ka uzrakstīs par šo mīklaino traģēdiju grāmatu, lai atgrieztos slavas zenītā. Jaunajā mājvietā rakstnieks atrod kasti ar videoierakstiem, kuros iemūžināts, kā tiek nogalinātas vairākas ģimenes. Visām slepkavībām ir kas kopīgs – nogalināta visa ģimene, izņemot vienu bērnu un katrā videoierakstā redzams kāds savāds simbols un baiss mošķis. Rodas jautājumi – kur palikuši bērni un, kas filmējis slepkavību video?!

Filmas veidotāji izvēlējušies iet grūtāko ceļu, izvairoties no klišejām, kuras filmu varētu padarīt par vienu no daudzām. Jāatzīst, ka filmas veidotājiem tas daļēji izdevies, bet no klišejām šausmu žanrā nevar izbēgt simtprocentīgi. Jā, bija daudzi notikumi, kas šķita paredzami un filmas atrisinājumu es nojautu jau tad, kad filma bija pusē. Ja nebūtu dīvainā mošķa no videoierakstiem, tad filma man pat nešķistu tik baisa. Lielākā un muļķīgākā klišeja – mazie, savādie bērni.

Elisona lomu filmā atveido aktieris Ītans Houks – lielāko filmas daļu tiek rādīts tieši viņš un tā nav nekāda skāde, jo Elisona lomu Houks atveido lieliski. Houks lieliski māk parādīt izmisumu, ko piedzīvo rakstnieks, kad saprot – iespējams, spožākais viņa darbs jau ticis uzrakstīts un labāka vairs nebūs. Par pārējiem aktieriem neko īpašu nevaru piebilst.

Vai man filma patika? Es melotu, ja teiktu, ka nepatika. Man šķiet, ka „Sinisters” ir ļoti laba šausmu filma, bet tā nav domāta, lai to skatītos vienatnē. (Kā to darīju es.) Protams, ir redzētas arī krietni baisākas šausmu filmas, kuras aizdzen miegu, bet „Sinisteru” uzskatu par vienu no 2012. gada veiksmīgākajām filmām savā žanrā.

VĒRTĒJUMS: 8/10

Te arī filmas traileris:

“Amerikāņu šausmu stāsts” rudenī atgriezīsies ar jaunumiem


Viens no skaļākajiem jaunumiem seriālā ir grupas “Maroon 5” solists Adams Levins. Dziedātājs par savu lomu seriālā ir sajūsmināts un savu patiku pret “Amerikāņu šausmu stāsta” jauno sezonu pauž arī sociālajos tīklos. Seriāla režisors Raiens Mērfijs pat ieteicis Levinam turēt muti ciet, jo dziedātājs esot pārāk atklāts par seriālā gaidāmajiem notikumiem! 

Adams Levins atklāja arī kādu personīgu noslēpumu – viņš nav redzējis nevienu “Amerikāņu šausmu stāsta” sēriju, jo viņam Mērfija veidotais seriāls šķietot ārkārtīgi baiss. Tomēr mūziķis solījies, ka saņemšot drosmi un noskatīšoties visu seriāla pirmo sezonu.

Seriāla otrā sezona krasi atšķirsies no pirmās. Pirmkārt, varat aizmirst par stāstu un varoņiem, kurus iepazināt pirmajā sezonā – otrajā sezonā būs jauni varoņi un jauns stāsts.

“Tā ir pavisam jauna pasaule un tai nav nekāda sakara ar pirmajā sezonā redzamo; pirmās sezonas notikumi pat netiks pieminēti.” Sacīja Mērfijs. “Otrās sezonas notikumi norisinās pavisam citā laika posmā.”

Mērfijs nolēmis, ka daudzus aktierus no pirmās sezonas vēlas redzēt arī otrajā – viņiem gan tiks piešķirti pilnīgi jauni varoņi, kurus atveidot. Viena no palicējām būs lieliskā Džesika Lanža, kura atveidos psihiski slimu, maniakālu sievieti.

Kā viens no spilgtākajiem jaunpienācējiem būs “Oskara” balvai nominētais aktieris Džeimss Kromvels.

Seriāla nosaukums nemainīsies. Mainīsies varoņi un stāsts… Tātad, seriāla otro sezonu varēsi skatīties arī tad, ja nebūsi redzējis pirmo.

“Amerikāņu šausmu stāsts” pie skatītājiem atgriezīsies jau šā gada oktobrī!

Te var aplūkot 1. sezonas traileri:

Gaumīga šausmu filma “Sieviete melnā”


Nevienu sievieti neesmu gaidījis tik ilgi kā “Sievieti melnā”. Šoreiz, protams, runāju par iedomātu šausmu filmas tēlu kino lentē “Sieviete melnā” (The Woman in Black), kurā galveno lomu atveido aktieris Daniels Redklifs. Šķiet, ka šo S. Hilas grāmatas ekranizējumu daudzi gaidīja īpaši Redklifa dēļ, lai spētu novērtēt to, kāds tad ir aktiera sniegums pēc “Poteriādes” noslēguma.

Sākšu uzreiz ar pēcgaršas raksturojumu, kādu man atstāja “Sieviete melnā”. Savu mājasdarbu izpildīju un iepazinos ar aktieru sastāvu, filmas scenāriju, autores Sūzenas Hilas literāro versiju un noskatījos arī 1989. gada filmas versiju. Atzīšu, ka “Sieviete melnā” atstāj baisu vēlmju piepildījuma sajūtu, jo beidzot, BEIDZOT varu teikt, ka pēdējo gadu laikā ir radīta arī kāda gaumīga šausmu filma.

Dažādi jokdari jau smejas par šo filmu, pārdēvējot to par “The Black Woman” (“Melnā sieviete”), bet smiekliem nav pamata, jo šis kino gardums ir patiešām baiss, mistisks un klasiski gaumīgā angļu stilā ieturēts.

Sižets: Juristam Arturam Kipsam jādodas uz kādu Anglijas provinci, lai savestu kārtībā kādas nesen mirušas sievietes dokumentus. Jaunais jurists apmetas dzīvot nelaiķes mājā un drīz vien, aci pret aci, sastop Sievieti melnā, par kuru vietējie iedzīvotāji atsakās runāt. Tomēr Daniela Redklifa atveidotais varonis nedomā padoties, pat par spīti bailēm.

Filmā ir daudz baisu momentu un pat tādu rūdītu “šausmekļu” fanu kā mani, šī lente patiešām sabiedēja. Tas ir kompliments! Zinu, ka filmējoties “Harija Potera” sāgā Redklifs cieta no alkoholisma un viņš šajās filmās spēlēja patiešām slavējami. Tomēr “Sieviete melnā” viņš tēlo ļoti pārliecinoši, bet ne tik labi kā “Harijā Poterā”, “Decembra zēnos” vai arī “Mans puika Džeks”. Varbūt jāatsāk lietot alkohols?! (Tikai jokoju! Labāk, lai paliek skaidrā, jo “dzīvo ātri, mirsti jauns” klubiņā negribētu redzēt arī Redklifa portretu.)

Vispār jau filma ir lieliska, tikai krietni vien atšķiras no 1989. gada lentes. Daudzas ainas 2012. gada filmā nav iekļautas un ir ārkārtīgi daudz jaunu sižeta pavērsienu. Es pat teiktu, ka 1989. gada un 2012. gada versijas dzīvo pilnīgi atšķirīgas dzīves un saucamas par līdzīgām, bet ne par dvīnēm. Filmas beigas reizē ir saturiski līdzīgas, bet tomēr 2012. gada veikums atstāj lielāku pabeigtības sajūtu, bet 1989. gada versija atstāja spēcīgāku sērīguma garšu. Arī, ja salīdzinām abas “Sievietes melnā”, tad varam secināt vien to, ka vecākā ir krietni vien parastāka un pat īsti nešķiet biedējoša, turpretī šī gada versija ir krietni vien mistiskāka, baisāka un vizuāli iespaidīgāka.

Bet, ja jāsaka, kura tad patika labāk, tad droši varu teikt, ka 2012. gada versija ar Redklifu ir galvas tiesu pārāka un man patiešām prieks, ka modē atgriezušās klasiska tipa šausmu filmas, kurās “vairāk asiņu – labāk” princips pat netiek apspriests. Gribēju gan lai šī filma ir vismaz divas, nevis pusotru stundu gara.

VĒRTĒJUMS: 8,5/10

Te arī filmas traileris:

Slepkavība kā izklaide – “Hostelis 3” (18+)


 Iedomājies, ja bagātnieki būtu tik garlaikoti, ka izklaides dēļ būtu gatavi uz pilnīgi visu! Un iedomājies, ka viņu jaunā izklaide būtu NĀVE! Citu cilvēku nāve. Jā, “Hostelis 3” atgriežas ar fatālu spēli.

Uzreiz gan brīdināšu tos, kas ar “Hosteļa” filmām ir uz Jūs, – ja Tev ir vāji nervi, tad šī lente nav domāta Tev!

Četri draugi dodas uz Lasvegasu, lai kārtīgi izpriecātos un jau pirmajā naktī sastop divas skaistas meitenes, kuras gatavas kopā nodoties izklaidēm. Puiši lieliski pavada nakti, bet nākamajā rītā saprot, ka viens no draugiem nav atgriezies, tāpēc dodas viņu meklēt. Turpmākie notikumi pārvēršas visīstākajā asins pirtī.

Lasvegasā pazuduši cilvēki nav nekas neparasts, tāpēc uz nežēlastību kārie bagātnieki var nodoties savādām izpriecām un policija pat acis nepamirkšķina, jo vienkārši neko nemana. Spēle ir šāda – ir slepkava, upuris un dažādi ieroči un veidi kā nogalināt, skatītāju uzdevums ir uzminēt to kā tiks nogalināts pie krēsla pieķēdētais cilvēks. Piemēram, kādam no upuriem tiek norauta sejas āda.

Nāve kā izklaide tiek apspēlēta ārkārtīgi daudzās filmās, viena no tādām būs arī “Bada Spēles”, bet “Hostelis” ir viens no tiem kino gabaliem, kas pārspēj gandrīz visas slimās fantāzijas. Ja salīdzinam šo ar iepriekšējām divām “Hosteļa” daļām, tad jāatzīst, ka šī vardarbīgā sāga kļūst mazliet mierīgāka, kaut gan epicentrā joprojām atrodas nežēlīgas slepkavības kā izklaide. Lielākā daļa filmas aktieru ar īpašiem panākumiem kino industrijā neizceļas, tāpēc kādu konkrētu aktieri nemaz necelšu pjedestālā. Scenārijs samērā viduvējs, papildināts ar negaidītu nodevību un dažiem diezgan nereāliem skatiem.

“Hostelis 3” mazliet kaunina arī skatītājus, jo arī mēs esam tie, kas nāvi uz ekrāniem bauda kā izklaidi, vienalga – šķiebjoties, viebjoties vai smejoties, bet tomēr vērojam… Nāve ir bijusi izklaides forma jau no seniem laikiem, – kā piemēru varu minēt kaut vai visiem zināmās gladiatoru cīņas. Katrs šo filmu var uztvert savādāk un teikt, ka tā ir pretīga, jo slavina brutālas, perversas izklaides, bet tā nebūt nav… Šī filma liek saprast to, cik šausmīga ir izklaide, ja tā ir saistīta ar kāda nonāvēšanu.

Pēc “Hosteļa” pirmās daļas nosolījos, ka neskatīšos turpinājumus, ja tādi būs, bet noskatījos gan otro, gan trešo šī “šausmekļa” daļu. Iespējams, ka nostrādāja ziņkārība un gluži vai dzīvnieciska, apslēpta tieksme pēc vardarbības. Filmas noslēgums gan šķita nevajadzīgi nežēlīgs un varoņi nepiedzīvoja tādu izaugsmi, kāda būtu vēlama jēgpilnai filmai.

VĒRTĒJUMS: 4,5

Te arī filmas traileris: 

Kinga un fon Trīra “Kingdom Hospital”


Ar lielu nokavēšanos arī es sāku skatīties 2004. gada seriālu “Kingdom Hospital”. Pie šī seriāla strādājuši divi literatūras un kino smagsvari, kurus ārkārtīgi cienu, – Larss fon Trīrs un Stīvens Kings. 

“Kingdom Hospital” seriāla darbība notiek ASV, Menas štatā, kādā pilsētā, kur atrodas slimnīca, kurā notiek neizskaidrojamas lietas. (Menas štats Kinga daiļradē ticis iemūžināts ārkārtīgi bieži.) Zeme, uz kuras uzcelta slimnīca, ir pielieta asinīm, jo pilsoņu kara laikā tur sadega vairāki cilvēki, lielākā daļa no upuriem bija tieši bērni.

Pēc daudziem gadiem “Kingdom Hospital” slimnīcā tiek nogādāts Amerikā pazīstams mākslinieks, kuru uz ceļa notriecis neuzmanīgs autovadītājs. Vīrietis ir paralizēts un bez samaņas, tomēr dzird, kas notiek apkārt, redz lietas, kuras neredz citi un nojauš par ļaunumu, kas pēc vairāku gadu desmitiem atkal ir pamodies.

Slimnīcas darbinieki vēl nenojauš, ka vēja spārniem tuvojas liktenīga cīņa, kas izlems slimnīcas un cilvēku likteņus.

Sākumā par aktieru sastāvu, – neteikšu, ka tas ir spīdošs un vienīgā, kas no aktieriem spēcīgi uzrunāja bija Diane Ladd. Pārējie – teikšu, ka pārsvarā viduvēji vai labi. Pēc katras sērijas noskatīšanās tomēr palika sajūta, ka kaut ko tur tomēr vajadzēja vēl palabot, – it kā tipisks “old skūl” šausmu un tumša fantasy pārpildīts stāsts. Varētu jau sākt uzskaitīt kas bija lieks un kā pietrūka, bet tad šis saraksts būtu pārāk garš.

Reizē ļoti patika skudru–lāčveidīgais radījums un mazā meitene, bet kaut kā arī šķita diezgan muļķīgi tēli vienlaicīgi. Seriālu parasti skatījos vēlu naktī, kad pulksteņa rādītāji tuvojās pusnaktij, bet pat uz mirkli nekļuva neomulīgi. (Tas, diemžēl, ir slikti.) “Kingisms” seriālā ir jūtams, turklāt pamatīgi un tas savā ziņā sniedz vismaz daļēju baudījumu. Bet jau pēc ceturtās sērijas man sāka zust daļa intereses par seriālu, bet tomēr kaut kā turpināju to skatīties…

Fon Trīra filmas ir bauda acīm, bet Kinga romāni rosina iztēli un viņš patiešām ir “Šausmu Karalis”, bet pārsvarā tikai drukātajā formātā. Pagaidām mani pārliecinājušas tikai kādas desmit Kinga romānu ekranizācijas. (Piemēram “Mizerija”, “Zvēru Kapiņi”, “Bēgšana no Šoušenkas”, “Zaļā jūdze” un arī “Doloresa Kleiborna” u.c.). Zinu, ka “Doloresu Kleibornu” stipri kritizē gan literatūras, gan kino ļaudis, tomēr man patīk, jo “mesidžs” gan filmā, gan grāmatā ir spēcīgs. Varbūt kritiķi nav spējuši to uztvert?!

“Kingdoms Hospital” ir stipri viduvējs, bet skatāms veikums. Tomēr, ja salīdzina ar citiem šausmu seriāliem, piemēram “American Horror Story”, tad Kinga un Trīra veikums stipri vien nobāl.

VĒRTĒJUMS: 6/10

Te arī ieskats seriālā: 

Osama bin Ladens būs šausmu filmas varonis


Tā ir pavisam nopietna informācija, – skatītājus sasniegt solās kārtējā zombiju filma. It kā jau nekā sensacionāla šajā faktā nebūtu, ja vien dzīvo miroņu “šausmekļa” varonis nebūt nelaiķis Osama bin Ladens. Filmai uz ekrāniem jāparādās šogad, vismaz tā ir plānojusi filmas radošā komanda.

Pastāv arī iespējamība, ka režisora Džona Lida filma līdz ekrāniem var arī nenonākt, ja nu sāks uzdarboties Osamas aizstāvji. No vienas puses tā ir mirušo zaimošana, no otras, – vai nav vienalga?! (Jo tas taču ir tikai KINO!) Es, kā melnā humora fans, labāk neizteikšu savu nostāju šajā jautājumā, bet domāju, ka tā tāpat jau ir skaidra.  

Šeit arī var ievērtēt filmas traileri: