seriāls

Grāmata “Lielie mazie meli”


Kad noskatījos Deivida E. Kellija veidotā seriāla Big Little Lies pirmo sezonu, uzzināju, ka lieliskā seriāla pamatā ir austrāliešu izcelsmes autores Laienas Moriartijas romāns “Lielie mazie meli”, kuru latviešu valodā izdevis apgāds “Kontinents”. Par seriālu biju tādā sajūsmā, ka vēlējos izlasīt arī grāmatu, jo gribēju pilnībā ienirt Moriartijas radītajā lielo mazo melu virpulī, kurš vienlaicīgi ir izklaidējošs un arī nervus kutinošs. 

Skolas viktorīnas vakarā ir notikusi traģēdija un kāds no tās dalībniekiem ir miris. Lasītājiem netiek atklāts, kurš tas ir, kā arī netiek izpausts, vai tas bija nelaimes gadījums vai aukstasinīga slepkavība. Lai uzzinātu atbildes uz visiem jautājumiem, lasītājam ir jāapbruņojas ar pacietību vairāk nekā 400 lapaspušu garumā, jo tikai pašās grāmatas beigās krīt noslēpumainības plīvurs, atklājot visu lielo melu aisbergu, kas tik ilgi slēpies zem redzamās mazo melu daļas. Pēc paziņojuma par iespējamo slepkavību lasītājs tiek aizvests pagātnē – sešus mēnešus pirms viktorīnas vakara, kad savā četrdesmitajā dzimšanas dienā košā Medelaina satiek jauniņo Džeinu, kura uz dzīvi Pirivī pussalā pārcēlusies pavisam nesen. Abas sievietes ātri iedraudzējas un vēlāk viņām pievienojas arī Medelainas skaistā un bagātā draudzene Seleste, tādējādi izveidojot draudzīgu trijotni, kurai, šķiet, kopīgs vien tas, ka viņu bērni mācīsies vienā skolā; bet patiesībā ārējais izskats un stāvoklis sabiedrībā izrādās maldinošs, jo viņām ir vairāk kopīga nekā sākotnēji varētu šķist.

Grāmatā iekļauto tēmu klāsts ir tik plašs, ka pat grūti tās visas uzskaitīt, bet tās ļoti meistarīgi sakausētas vienā lielā, vienotā veselumā, neradot sajūtu, ka kaut kas no tā visa būtu neiederīgs. Visa centrā ir mazie meli, kurus grāmatas varones stāsta pašas sev un citiem: viena, lai pārliecinātu sevi, ka vīra vardarbīgā izturēšanās ir viņas pašas nopelns; otra, lai iestāstītu sev, ka viņas bijušajam vīram nav tiesību atgriezties viņas dzīvē un piedalīties viņu kopīgās meitas audzināšanā; trešā, lai slēptu kādu tumšu pagātnes noslēpumu, par kuru katru dienu atgādina viņas mazais dēlēns. Aprakstītās tēmas ir ļoti smagas un pat nomācošas, bet Moriartija tās pasniegusi izklaidējošā manierē un ar pamatīgu humora devu, vienlaicīgi neparodējot šo sieviešu samezglotos dzīvesstāstus. Gan lasot grāmatu, gan skatoties tās ekranizāciju, mani nepameta sajūta, ka “Lielie mazie meli” ir daudz kvalitatīvāka seriāla “Bīstamās mājsaimnieces” versija. Uzreiz gan jāsaka, ka par plaģiātu te nevar būt ne runas, jo līdzības galvenokārt vērojamas tikai abu šo darbu noskaņā, pasniegšanas manierē un faktā, ka to galvenās varones ir dažādās intrigās iepītas sievietes.

Pieļauju, ka grāmatas autore ļoti apzināti galvenās varones izveidojusi ļoti atšķirīgas, lai uzsvērtu, ka par spīti atšķirīgajam, sievietes (un jo īpaši mātes) spēj atrast kopīgu valodu un pat izveidot ciešu un patiesu draudzību. Lasīšanas procesā nedaudz iemīļoju katru no romāna varonēm, jo Moriartija viņas radījusi tik ļoti īstas un ar cilvēciskiem trūkumiem, ka ir viegli saprast, kāpēc katra no sievietēm rīkojās tieši tā, kā aprakstīts grāmatā. Pat Renātes, kuru noteikti ne vienam vien lasītājam gribēsies uzskatīt par ļauno varoni, rīcību ir viegli saprast, jo, kad runa ir par kādu, kurš nodarījis pāri viņas bērnam, katra māte var kļūt par mežonīgu plēsoņu, lai tikai savu atvasi pasargātu.

Daži citāti no grāmatas:

“Kāpēc visiem vajadzēja tik delikāti censties nepieminēt Selestes naudu? Bagātība jau nebija nekāda apkaunojoša slimība. To pašu varēja sacīt arī par Selestes skaistumu.” – 42. lpp.

“Varēja būt arī ļaunāk. Ak, tik daudzkārt ļaunāk. Viņa bija lasījusi par īstiem ģimenes varmācības upuriem. Tas bija briesmīgi. Tas bija pa īstam.” – 154. lpp.

“Citu cilvēku problēmas allaž šķita tik viegli pārvaramas, bet citu bērni – daudz paklausīgāki.” – 201. lpp.

“Interesanti, ka pastaigājoties varēja pateikt daudz ko tādu, ko nebija iespējams pastāstīt, jūtot ciešu skatienu pāri galdam.” – 268. lpp.

“Vai viņš justos pazemots, ja pasaule uzzinātu, ka ieraksti viņa Facebook profilā daudz ko neatklāj?” – 354. lpp.

Ja grāmata jāsalīdzina ar tās ekranizāciju, tad jāsaka, ka Kellijs izturējies ļoti cieņpilni pret Moriartijas darbu un svarīgākās sižeta līnijas mainījis minimāli – lielākā atkāpe no grāmatas varētu būt tā, ka seriālā vienai no galvenajām varonēm piedēvēta laulības pārkāpšana, par kuru grāmatā pilnīgi nekas nav pat pieminēts. Seriāls un grāmata man vienlīdz labi patika, tomēr jāatzīst, ka seriāla pirmās sezonas noslēgums bija gaumīgāks par grāmatas beigām, bet humora ziņā gan seriāls grāmatu nepārspēja. Rīza Viterspūna Medelainas lomā, Nikola Kidmena Selestes lomā un Šeilīna Vudlija Džeinas lomā, manuprāt, ir vienkārši izcilas, jo viņas ļoti izjusti un patiesi spējušas nodot skatītājiem to emociju daudzveidību un spēcīgo vēstījumu, kuru Moriartija ir iemūžinājusi grāmatā.

VĒRTĒJUMS: 8/10 

Grāmata saņemta no apgāda “Kontinents”; no angļu valodas tulkojusi Dina Kārkliņa. 

Advertisements

Ziemeļeiropas populārākais jauniešu seriāls – SKAM


Pateicoties vienam tvītam (paldies, Kni!), sāku skatīties norvēģu jauniešu seriālu SKAM, kurš iepriekš jau bija nonācis manā redzeslokā, tomēr nebija piesaistījis uzmanību tik ļoti, lai es nopietni apsvērtu tā skatīšanos. Kad biju noskatījies pirmo sēriju, āķis bija lūpā un sapratu, ka mani sagaida binge-watching nedēļas garumā. 

Jūlijas Andemas radītā seriāla pirmā sērija skatītāju vērtējumam tika nodota 2015. gada septembrī, iepazīstinot norvēģu skatītājus ar kolorītiem, bet vienlaicīgi ļoti īstiem jauniešiem, kuri mācās Hartvig Nissen ģimnāzijā. Seriālu īpašu padarīja tas, ka katras sērijas fragmenti internetā tika publicēta īstajā laikā – piemēram, ja seriāla varoņi piektdienas vakara plkst. 18:41 devās uz ballīti, tad šis video mājaslapā tika publicēts tieši tajā laikā, radot maksimālu realitātes sajūtu. Mūzikas žurnāls The Fader raksta, ka tad, kad internetā tika publicēts jauns SKAM video, cilvēki Norvēģijā pārtraukuši darāmo un pat apturējuši ballītes, lai tikai kopīgi noskatītos jaunākos seriāla notikumus. Nedēļas beigās šie īsie video tika salīmēti kopā un NRK televīzijas kanāls tos demonstrēja kā vienu veselu sēriju. Vēl lielākai realitātes sajūtas radīšanai SKAM veidotāji mājaslapā  publicēja varoņu savstarpējās sarakstes un Instagram vietnē izveidoja šo fiktīvo tēlu profilus, kuriem, par spīti tam, ka tie ir izdomāti tēli, seko simtiem tūkstoši cilvēku.

Sākotnēji tika plānots, ka seriālam būs deviņas sezonas, un katras sezonas epicentrā būs kāds no galvenajiem varoņiem, bet diemžēl šī gada jūnijā SKAM tika pielikts punkts jau pēc ceturtās sezonas noslēguma. Daudzus šāds lēmums pārsteidza, jo ar katru nākamo seriāla sezonu tā popularitāte auga un par SKAM zināja ne tikai Norvēģijā un citviet Ziemeļeiropā, bet arī ārpus Eiropas robežām, pat Ķīnā, kur SKAM skatītāju skaits nelegālajās straumēšanas vietnēs sasniedza sešu miljonu (!) atzīmi. Iespējams, tieši milzīgā popularitāte ārpus Norvēģijas pielika seriālam punktu. Legāli to drīkstēja skatīties tikai Norvēģijā un vēl dažās Ziemeļeiropas valstīs, jo SKAM skaņu celiņā bija iekļautas dziesmas, kurām seriāla veidotāji bija iegādājušies atskaņošanas licences tikai Norvēģijas tirgum. (Lielākā daļa skatītāju SKAM notikumiem sekoja līdzi tieši nelegālajās straumēšanas vietnēs, kurās seriāls ir pieejams ar subtitriem angļu, krievu un citās valodās.) Paziņojot par SKAM ēras beigām, tā veidotāja J. Andema sacīja, ka seriāls bija 24/7 darbs, kas viņai sagādājis prieku. “Mēs nesen izlēmām, ka šoruden neveidosim jaunu sezonu. Zinu, ka daudzi no jums būs nomākti un sarūgtināti, to dzirdot, bet esmu pārliecināta, ka šis ir pareizais lēmums.” Skaidru iemeslu, kāpēc SKAM netiks turpināts, Andema nav paziņojusi, bet zināms ir tas, ka seriāla rīmeika veidošanas tiesības nopirkuši amerikāņi, kas darbu pie seriāla Shame sāks jau šogad.

Seriālā runāts par dažādām jauniešiem ļoti aktuālām tēmām: pirmajā sezonā, kurā galvenā varone ir Eva (Lisa Teige), centrālie temati ir attiecības, vientulība, savas identitātes un draugu kompānijas meklēšana; otrajā sezonā, kurā galvenā varone ir Nūra (Josefine Frida Pettersen), tiek runāts par ēšanas traucējumiem un par seksuālo vardarbību; trešajā sezonā, kurā galvenais varonis ir Īzaks (Tarjei Sandvik Moe), uzmanība tiek veltīta savas seksualitātes pieņemšanai, reliģijai, garīgās veselības jautājumiem un homoseksualitātei; ceturtajā sezonā, kurā galvenā varone ir Sana (Iman Meskini), tiek runāts par vardarbību internetā, islāmticību un ksenofobiju. Ļoti žēl, ka bez savām sezonām palika Vilde (Ulrikke Falch), Krisa (Ina Svenningdal), Jūnass (Marlon Langeland) un Evens (Henrik Holm), jo šie varoņi būtu pievērsuši skatītāju uzmanību tematiem par garīgās veselības traucējumiem, alkoholismu ģimenē un patiesu draudzību. Par Viljama (Thomas Hayes) sezonas neesamību gan nepārdzīvoju, jo viņš bija vienīgais SKAM varonis, kurš šķita klišejisks, kaitinošs un garlaicīgs. 

Mani absolūti sajūsmina tas, ka šis ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad jauniešu atveidošana seriālā uzticēta aktieriem amatieriem, kas ir vienā vecumā ar saviem atveidotajiem varoņiem. Lielākā daļa no galveno lomu atveidotājiem ir dzimuši 1999. gadā. Skatoties seriālu, ir jūtams arī tas, ka, veicot izpētes un sagatavošanās darbus, Andema ir apbraukājusi vairākas Norvēģijas skolas, lai intervētu jauniešus par alkoholu, narkotikām, seksu, attiecībām un citiem tematiem, kas viņiem aktuāli.

Jāatzīst, ka pēc ceturtās sezonas noskatīšanās izjutu dusmas pret seriāla veidotājiem, jo viņi iepazīstināja skatītājus ar absolūti lieliskiem galvenajiem varoņiem, kas lika līdzpārdzīvot un skaļi smieties, bet tad pusceļā bez īpaši pārliecinošiem paskaidrojumiem atņēma skatītājiem šo jauniegūto draugu kompāniju. Tā vien gribējās pajautāt Andemai: “Kā tad ir ar atbildību par tiem, kurus mēs pieradinām?!” Pieļauju, ka daudzi SKAM cienītāji joprojām dzīvo nolieguma fāzē un vismaz tuvāko mēnešu laikā neatmetīs cerību, ka seriāls brīnumainā kārtā varētu atgriezties pie skatītājiem.

SKAM ir spilgts pierādījums tam, ka skatītāji visā pasaulē ir izslāpuši pēc īstuma, realitātei pietuvinātu problēmu atspoguļošanas seriālos un filmās, kā arī pēc tiešas runas, kurā nav vietas ērtiem meliem, lai tikai izliktos, ka problēmas, kuras bērnu vecākiem šķiet netīkamas, jauniešu pasaulē neeksistē. Šis viennozīmīgi ir viens no pēdējo gadu labākajiem jauniešu seriāliem, kuram līdzvērtīgu ir grūti iedomāties, tāpēc tā pāragrā slēgšana šķiet īpaši sāpīga. Iespējams, jāieplāno ceļojums uz Norvēģiju un jāpaviesojas vietās, kurās SKAM tika filmēts, lai tikai nedaudz ilgāk varētu padzīvot seriāla noskaņās.

Cilvēkiem, kurus moka aizspriedumi, šī seriāla skatīšanos nemaz neiesaku, bet tiem, kas nebaidās no ieskatīšanās nefiltrētā mūsdienu jauniešu dzīvē, SKAM noteikti patiks.

VĒRTĒJUMS: 9,5/10

Karstākais vasaras fantastikas seriāls


strangerthingsposterDaferu brāļu radītā seriāla Stranger Things skatīšanās pielīdzināma Stīvena Kinga labāko hitu vērošanai. Šādus vārdus seriālam veltījis pats šausmu karalis Stīvens Kings, piebilstot, ka teiktais jāuztver kā kompliments. (Zinot, cik draņķīgas reizēm ir Kinga romānu ekranizācijas, piebilde šoreiz īsti vietā.) 

Šis Netflix seriāls pie skatītājiem nonāca šī gada 15. jūlijā, ātri izpelnoties ļoti pozitīvas atsauksmes gan no kritiķiem, gan no fantastikas seriālu cienītājiem. Seriāla darbība notiek kādā mazā ciematā, kas atrodas Indiānas štatā. 1983. gada 6. novembrī šajā ciematā mistiski pazūd 12 gadus vecais Vils (Noah Schnapp), kuru aktīvi sāk meklēt ne tikai policija, bet arī viņa māte Džoisa (Winona Ryder) un vecākais brālis Džonatans (Charlie Heaton), kā arī skolasbiedri. Dienā, kad pazūd Vils, ciematā uzrodas puiciska paskata meitene vārdā Vienpadsmit (Millie Bobby Brown), kura apveltīta ar iespaidīgām telekinēzes spējām. Pazudušā puiša tuvākie draugi Vienpadsmit ņem savā paspārnē, lai slēptu viņu no pieaugušajiem, kaut gan viņi lieliski apzinās, ka meitene no kāda bēg, un viņas uzrašanās noteikti ir saistīta ar Vila pazušanu. 

Cilvēkiem, kas dzīvojuši astoņdesmitajos, šis seriāls noteikti raisīs patīkamu nostalģiju, tomēr esmu lasījis, ka ne viss seriālā redzamais ir no astoņdesmitajiem, jo, piemēram, lukturīši esot pārāk moderni, daži spēkrati esot no deviņdesmitajiem, seriālā redzams arī automāts no deviņdesmitajiem, kā arī seriālā dzirdama dziesma, kas pie klausītajiem nonāca tikai astoņdesmito gadu beigās. Protams, tie ir tikai tādi sīkumi uz kuriem var arī pievērt acis, lai nebojātu sev skatīšanās prieku. Neskatoties uz to, ka esmu deviņdesmito gadu bērns, man jāatzīst, ka mani šī astoņdesmito gadu noskaņa acumirklī apbūra.

Foto: Kadrs no seriāla.

Foto: Kadrs no seriāla.

Cilvēki, kas veikuši aktieru atlasi, noteikti pelnījuši aplausus un konfeti salūtu, jo aktieru kolektīvs seriālā ir patiešām izcils, turklāt piefiksēju ne vienu vien aktieri, par kuru iepriekš neko nebiju dzirdējis, bet, pateicoties Stranger Things, noteikti viņiem turpmāk pievērsīšu pastiprinātu uzmanību. Vinona Raidere pazudušā puisēna māti atveido vienkārši izcili, parādot ciešanas un vājprāta robežu, uz kuras balansē viņas varone, kas ne mirkli nezaudē ticību tam, ka viņas dēls ir dzīvs, arī tad, kad pierādījumi liecina par pretējo. Patīkami pārsteidza arī aktieri-bērni, īpaši Vienpadsmit atveidotāja Millija Bobija Brauna un Vila drauga Maika atveidotājs Fins Volfhārds. Savā redzeslokā noteikti paturēšu Vila brāļa atveidotāju Čārliju Hītonu un viņa simpātijas Nensijas atveidotāju Natāliju Daieri.

Seriāls uzbūvēts no daudzām klišejām un tajā jūtamas atsauces uz Kinga, Spīlberga, Lūkasa un Kārpentera daiļradi, tomēr šis ir tas gadījums, kad klišejas nešķiet kaitinošas. Tieši pretēji – seriāls šķiet svaigs un ļoti baudāms. Iespējams, seriāla popularitātē vainojams nostalģijas vilnis, kas pēdējā gada laikā gāžas pār mums – atgriežas “Pokemoni”, Harija Potera sāgai nesen pievienojusies jauna grāmata, seriālam “Pilna māja” (Full House) iznācis turpinājums utt. Es par to visu noteikti nesūdzos, jo arī seriāls par astoņdesmitajiem gadiem, kas ieturēts labākajās klasiskās fantāzijas un zinātniskās fantastikas tradīcijās, ir tieši tas, ko jau sen vēlējos. (Man kā lielam Stīvena Kinga fanam Stranger Things bija īsta medus maize.)

VĒRTĒJUMS: 9/10

Amerikāņu šausmu noriets


ahs-hotel2012. gadā seriāla “Amerikāņu šausmu stāsts” (American Horror Story) režisors Raiens Mērfijs žurnālistiem un seriāla faniem stāstīja, ka šajā seriālā nekad nebūs vampīri un vilkači. Ir 2015. gada rudens un “Amerikāņu šausmu stāsta” jaunākajā, piektajā sezonā aktīvi darbojas sērijveida slepkavas un… jā, vampīri!

Seriāla piektās sezonas darbība norisinās mūsdienu Losandželosā, kur starp mūsdienīgām un moderni iekārtotām ēkām slejas arī vecmodīgā un baisā Cortez viesnīca. Viesnīcas vadīšanu uzņēmusies dziedātājas Lady Gaga atveidotā Elizabete: ar modi apsēsta asinssūcēja, kuras valdzinājumam nespēj pretoties ne vīrieši, ne sievietes. Viesnīcas reģistratūrā saimnieko Airisa (Keitija Beitsa), kamēr viņas dēls Donovans (Mets Bomers) izklaidējas kopā ar narkomāni Salliju (Sāra Paulsone) un Elizabeti. Viesnīcas saimniecei ir arī nelabvēļi – aktrise Ramona Rojāle (Andžela Baseta) un izmeklētājs Džons Lovs (Vess Bentlijs), kurš cer atrast savu dēlu un cenšas saglābt pa vīlēm irstošo laulību.

Pirmās divas seriāla sezonas slavēja gan kritiķi, gan skatītāji, bet pie trešās sezonas šī sajūsma sāka noplakt, jo Mērfijs novirzījās no sākotnējās vīzijas. Ceturtajā seriāla sezonā sāka iezīmēties Mērfija vēlme baidīt skatītājus tikai ar pretīgām ainām, kurās šķīda asinis un iekšas, bet piektā sezona sākās bez “Amerikāņu šausmu stāsta” dvēseles – Džesikas Lanžas. Lanža ieņēma vadošas lomas pirmajās četrās seriāla sezonās, bet fani sāka pārmest aktrisei un seriāla veidotājiem to, ka Lanžas atveidotās varones sāk atkārtoties. Iespējams, tieši tāpēc Lanža seriālu ir pametusi uz nenoteiktu laiku.

Foto: Aktrise Sāra Paulsona Sallijas lomā.

Foto: Aktrise Sāra Paulsone Sallijas lomā.

Cortez viesnīca sapulcinājusi veselu lērumu ar lieliskiem un labi zināmiem aktieriem, kā arī pati viesnīca, kurā norisinās darbība, ir patiešām vizuāli iespaidīga un gaumīga, tomēr izrādās, ka ar to nepietiek, lai radītu baudāmu seriālu. Ir jūtamas Stenlija Kubrika veidotās Stīvena Kinga romāna “Mirdzums” ekranizācijas atskaņas, kas man īpaši simpatizē, tomēr Mērfijs ne tuvu nav tik meistarīgs kā Kings vai Kubriks.

Iespējams, seriālu patiešām piemeklējusi krīze, jo Mērfijs lauzis pats sev dotos solījumus, kā arī, lai paplašinātu seriāla fanu bāzi, piesaistījis tam popmūzikas mega-zvaigzni Lady Gaga, kuras aktrises talants ir visai apšaubāms. Kad uzzināju, ka dziedātāja būs redzama jaunākajā AHS sezonā, domāju, ka viņa būs vērojama tikai epizodiskā lomā, bet biju vīlies, kad uzzināju, ka Mērfijs viņai piešķīris vienu no galvenajām lomām, tādējādi riskējot vēl vairāk sabojāt jau tā grimstošo seriālu. Gagas sniegums ir ārkārtīgi vājš un nepārtraukti ir sajūta, ka viņa atveido pati sevi, turklāt talantīgo aktieru fons viņai neliek izskatīties labāk.

Foto: Keitija Beitsa Airisas lomā.

Foto: Keitija Beitsa Airisas lomā.

Seriāla noskaņa ir patīkami vecmodīga, varoņi ir kolorīti, tomēr ar sižetu kaut kas nav īsti tā, kā vajadzētu, lai būtu baudāmi. Visu vēl nebaudāmāku padara asiņu dzeršana un brutālās slepkavību ainas, kuras ir minimāli baisas, bet maksimāli šķebinošas. Šķiet, ka Mērfijs pats nav sapratis, ko vēlas radīt, tāpēc sametis vienā katlā vampīrus, narkomānus, mistiski pazudušus bērnus, sērijveida slepkavas, matračos iešūtus līķus, dīvainu radījumu, kas viesnīcas viesus izvaro ar metāla straponu, kā arī modes pasaules cilvēkus. Mērfija apmātība ar modi un popkultūru šajā sezonā ir īpaši jūtama un ne tajā pozitīvākajā ziņā, jo forma ievērojami nomāc saturu.

Skatoties uz straujo seriāla lejupslīdi, jāsaka, ka pienācis laiks tam pielikt punktu. Vai arī Mērfijam laiks pamest seriālu, nododot vadības grožus kādam, kurš spētu atgriezt atpakaļ to noskaņu, kas tika uzburta pirmajās divās seriāla sezonās.

VĒRTĒJUMS: 5,5/10

Mazpilsētas intrigu tīkli


the-casual-vacancy.34700Kad lasīju Dž. K. Roulingas pirmo pēc-Poteriādes romānu The Casual Vacancykas tika latviskots kā “Nejaušā vakance”, samērā bieži iedomājos: nez, kā tas viss izskatītos, ja tiktu ekranizēts?! Pateicoties režisoram Džonijam Kempbelam, scenārija autorei Sārai Felpsai un britu telekanālam BBC, tagad ir iespējams novērtēt to, kā šis stāsts izskatās kustīgajās bildēs. 

Šajā trīs sēriju garajā seriālā stāstīts par kādas mazpilsētas šķietami mierīgo ikdienu, kuru satricina pilsētas padomes locekļa Berija Fērbrazera pāragrā nāve. Kamēr daudzi nelaiķi apraud, tikmēr citi steidz domāt, kā uzvarēt vēlēšanās, lai ieņemtu Berija vietu pilsētas padomē. Gaidāmās vēlēšanas sajauc šķietami tīros ūdeņus un virspusē izceļ ne vienu vien skeletu, jo interneta vidē sāk darboties komentētājs, kurš slēpjas aiz segvārda The_Ghost_Of_Barry_Fairbrother (Berija Fērbrazera spoks). Sākotnēji varētu šķist, ka viena cilvēka nāve neko nemaina, tomēr katrs no mums taču ir dzirdējis par Tauriņa efektu – šķietami niecīgu notikumu, kas spēj izraisīt spēcīgu mijiedarbību.

Foto: Kadrs no seriāla. No kreisās: Hovarda Molisona lomas atveidotājs Maikls Gambons, Mailza Molisona lomas atveidotājs Rufuss Džounss, Šērlijas Molisonas lomas atveidotāja Džūlija Makenzija.

Foto: Kadrs no seriāla. No kreisās: Hovarda Molisona lomas atveidotājs Maikls Gambons, Mailza Molisona lomas atveidotājs Rufuss Džounss, Šērlijas Molisonas lomas atveidotāja Džūlija Makenzija.

Viena no centrālajām seriāla varonēm ir Kristāla Vīdona (Ebigeila Lorija) – pusaudze, kura audzina savu mazo brālīti, jo viņas māte, pateicoties atkarībai no narkotikām, nespēj parūpēties pat pati par sevi. Seriālā ir vēl arī citi pusaudži, piemēram, vulgārais Stjuarts (Braiens Vernels), kura galvu nodarbina domas par zālītes smēķēšanu, masturbāciju un seksu, un Stjuarta labākais draugs Endrjū (Džo Hērsts), kurš ir despotiskā Saimona Praisa dēls. Iespējams, kādam varētu šķist, ka te var vilkt paralēles ar Poteriādes trijotni, tomēr šie jaunieši stipri atšķiras no Harija, Rona un Hermiones. Nedaudz gan skumdina fakts, ka šo varoņu vienaudze Sukvindera (Ria Čūnija) seriālā padarīta par diezgan blāvu tēlu, kaut gan grāmatā viņai bija diezgan spēcīga loma.

Lasot grāmatu, tā īsti neviens varonis uz nerviem nekrita, bet seriālā ļoti kaitināja vecais Molisonu pāris (Džūlija Makenzija un Maikls Gambons), īpaši jau Makenzijas atveidotā Šērlija, bet viņas rīcība seriāla beigās tiek paskaidrota. Ja grāmatā mani favorīti bija Endrjū, Sukvindera, Kristāla un Samanta, tad, pateicoties seriālam, šim sarakstam pievienoju arī pašu Beriju, Stjuarta māti Tesu (Monika Dolana) un arī Stjuartu, kurš romānā man riebās, bet seriālā raisīja pat zināmas simpātijas.

Foto: Kadrs no seriāla uzņemšanas laukuma. Pirmais no kreisās: Endrjū lomas atveidotājs Džo Hērsts, viņam blakus Stjuarta lomas atveidotājs Braiens Vernels.

Foto: Kadrs no seriāla uzņemšanas laukuma. Pirmais no kreisās: Endrjū lomas atveidotājs Džo Hērsts, viņam blakus Stjuarta lomas atveidotājs Braiens Vernels.

Ja salīdzina seriālu ar grāmatu, tad jāsaka, ka šis tas ir izgriezts, bet šis tas ir pielikts klāt. Piemēram, Beriju un Saimonu grāmatā nevieno radniecīgas saites, bet seriālā viņi ir pusbrāļi; Berijam grāmatā ir četri bērni, bet seriālā neviens; Terija grāmatā pelna naudu ar prostitūciju, bet seriālā izpalīdz zagļiem ar zagtās mantas slēpšanu; vislielākā atšķirība noteikti ir starp grāmatas un seriāla beigām, jo grāmatas beigās mirst divi no varoņiem, bet seriālā tikai viens. Faktu, ka seriāla veidotāji izlēma paglābt no nāves vienu no šiem varoņiem, vērtēju diezgan pozitīvi, jo stāsts noslēdzas ar blāvu cerības stariņu.

Visvairāk šajā mini-seriālā simpatizē tas, ka varoņi ir dziļi un nav sadalīti labajos un ļaunajos, jo reālajā dzīvē tieši tā arī ir: kādam būsi labs, citam neizdibināms. Arī aktieru veikums šajā seriālā ir vienkārši izcils un īpaši gribētu uzteikt cilvēkus, kas vadījuši aktieru kastingu, jo lomām izvēlēti ļoti piemēroti aktieri, turklāt var redzēt, ka kastings nav veikts pēc principa “jo smukāks, jo labāk”. Vizuāli seriāls ir gaumīgs un, par spīti visām intrigām, kas valda Pegfordas mazpilsētā, labprāt vēlētos dzīvot tik skaistā vietā.

VĒRTĒJUMS: 8/10 

Franko atveidos galveno lomu Kinga romāna ekranizācijā


Foto: aktieris Džeimss Franko

Foto: aktieris Džeimss Franko

Šī mēneša sākumā tika paziņots, ka gaidāmajā Stīvena Kinga romāna “11/22/63” ekranizācijā galveno lomu atveidos neviens cits kā Džeimss Franko. 

Foto: grāmatas latviskotā izdevuma vāciņš

Foto: grāmatas latviskotā izdevuma vāciņš

2011. gadā izdotajā Stīvena Kinga dižpārdoklī stāstīts par angļu valodas skolotāju Džeiku Epingu, kurš, pateicoties kāda skolēna domrakstam un krodzinieka atklātam noslēpumam, atgriežas pagātnē – precīzāk, 1958. gadā, lai satiktu Lī Hārviju Osvaldu un novērstu plānoto Amerikas prezidenta Džona Kenedija slepkavību.

Romāna ekranizācija tiks iemūžināta mini-seriālā, kurš būs veselas deviņas stundas garš. (Ņemot vērā, ka parasti seriālu sērijas ir vidēji 40-45 minūtes garas, tad pieļauju, ka seriāls sastāvēs no 12-13 sērijām, bet, iespējams, tiks izvēlēts nestandarta sērijas garums.) Seriāla producenti būs Dž. Dž. Abramss un pats Stīvens Kings, bet scenārija autore būs Bridžita Kārpentere. Džeika Epinga lomu seriālā atveidos “Zelta globusa” laureāts un Oskaram nominētais aktieris Džeimss Franko.

Starp citu, drīzumā izdevniecība Zvaigzne ABC izdos Kinga grāmatas “11/22/63” tulkojumu latviešu valodā – “22.11.1963”, tāpēc katram būs iespēja līdz seriāla nonākšanai uz ekrāniem izlasīt arī grāmatas latviskoto versiju, lai sagatavotos pilnvērtīgai seriāla baudīšanai. (Seriāla pirmizrādes datums vēl nav noteikts: žurnāla FHM februāra numurā teikts, ka pirmizrāde gaidāma 2015. gada laikā, bet IMDb pieejamā informācija liecina, ka pirmizrāde notiks tikai 2016. gadā.)

Kad jūtas ir pretrunā ar pastāvošajām normām


34450Nereti labākās lietas mēs atrodam nejauši – par šo vārdu patiesumu pārliecinājos kādā sestdienā, kad, strādājot pie kāda projekta, uzmanību piesaistīja fonā skanošais televizors. Pametu savu mājas biroja stūrīti, lai tikai uz mirkli ieskatītos seriāla “Atgriezties mājās” (A Place to Call Home) notikumos, bet jau pēc apmēram divdesmit minūtēm sapratu – šis ir seriāls, kuru noteikti skatīšos regulāri. 

Seriāla darbība sākas 1953. gadā, kad austrāliete Sāra, kas divdesmit gadus dzīvojusi Eiropā, atgriežas dzimtajā zemē, lai apmeklētu sava brāļa bēres. Pēc brāļa bērēm sieviete nesteidzas atgriezties Eiropā, bet nolemj palikt dzimtajā Austrālijā, apzinoties, ka viņas dzīve šajā aizspriedumu pilnajā valstī nebūs viegla un nāksies pacīnīties gan par savu taisnību, gan par mīlestību. Sāras ceļi krustojas ar bagāto un valdonīgo Elizabeti, kuras ģimene tikai sākotnēji šķiet perfekta, bet aiz šīs skaistās fasādes slēpjas dažādi mīlestības stāsti, kas ir pretrunā ar sabiedrībā valdošajām normām. Elizabete vēlas kontrolēt visu, kas notiek viņas bērnu un mazbērnu mīlas dzīvēs, tomēr pat viņas spēcīgā ietekme uz apkārtējiem un dažādās manipulācijas nespēj mainīt to, ko šie cilvēki jūt viens pret otru.

Seriālu televīzijā sāka demonstrēt 2013. gadā un tas joprojām tiek demonstrēts ne tikai Austrālijā, bet arī Latvijā (televīzijas kanālā LNT šis seriāls tiek demonstrēts katru sestdienu, plkst. 18:00). Jāatzīst, ka laikā, kad sāku seriālu skatīties, tas mani tik ļoti aizrāva, ka turpināju to skatīties internetā, jo LNT atpaliek par vienu seriāla sezonu, bet neesmu tik pacietīgs, lai līdz jaunai seriāla sērijai spētu gaidīt veselu nedēļu.

Seriālā spoži atainoti aizspriedumi, kas valdīja sabiedrībā piecdesmitajos gados, tāpēc ir interesanti paskatīties un salīdzināt, kas pasaulē ir mainījies vairāk nekā pusgadsimta laikā. Ar skumjām gan jāatzīst, ka seriālā redzamie aizspriedumi pastāv arī mūsdienās – tiesa, ne tik saasinātā formā.

Foto: Blaju ģimenes lomu atveidotāji

Foto: Blaju ģimenes lomu atveidotāji

Seriāla veidotājs ir Bevans Lī, kurš strādājis pie tādiem seriāliem kā All Saints, Packed to The Rafters un Winners & Losers, bet scenārija autori ir Trents Atkinsons un arī pats Lī.

Par seriāla aktieriem nav pārāk daudz ko teikt: aktierspēle ir ļoti baudāma, bet īpaši simpatizē Elizabetes lomas atveidotāja (Noni Hazlehurst) un Olīvijas lomas atveidotāja (Arianwen Parkes-Lockwood), kuras atveidotā varone ir precējusies ar Džeimsu (David Berry) – vīrieti, kurš agrā jaunībā bijis iemīlējies viņas brālī, bet tikai pēc kāzām sievai atklājis, ka patiesībā ir homoseksuāls. Gandrīz katrā seriāla sērijā aizskarta ebreju tēma, kas, manuprāt, ir uzmanības vērta. Turklāt netrūkst arī pagātnes skeletu, kas no skapjiem krīt laukā viens pēc otra – katrs nākamais baisāks par iepriekšējo. 

Seriāla otrā sezona, kas pagaidām ir arī jaunākā, noslēdzās 2014. gada 13. jūlijā. Austrālijas televīzijas kanāls Channel Seven atteicās no turpmākas seriāla demonstrēšanas, radot seriāla skatītājos bažas, ka intrigām caurvītais stāsts tā arī nesasniegs finālu. Tomēr pagājušā gada rudens vidū tika paziņots, ka seriālam būs vēl vismaz divas sezonas, bet tās turpmāk demonstrēs Austrālijas televīzijas kanāls Foxtel. Plānots, ka seriāla trešā sezona pirmizrādi piedzīvos jau šā gada otrajā pusē.

VĒRTĒJUMS: 8/10