skaisti citāti

Spilgtākie citāti no Čārlza Bukovska grāmatas “Sievietes”


Kad sāku lasīt Čārlza Bukovska romānu “Sievietes”, biju noskaņojies, ka man tas patiks, jo a)Bukovskis ir klasiķis, kuru apjūsmo daudzi, b)man patīk nedaudz provokatīva un nepieradināta proza, c)iepriekš biju lasījis patiešām lieliskus citātus no citiem viņa darbiem. Tomēr “Sievietes” sagādāja man smagu vilšanos, jo šī darba galvenais varonis Henrijs Činaskis manī radīja antipātijas, kā arī citu romāna varoņu likteņi man īsti nerūpēja, turklāt visa šī darba garumā nenotiek tikpat kā nekāda varoņu izaugsme. Diemžēl šaubos, ka Bukovska darbu lasīšanai došu otru iespēju, jo jūtu, ka man ar viņa daiļradi vienkārši nav pa ceļam. 

Vienīgais, par ko Bukovski varu uzslavēt, ir spēcīgie citāti, kuru dēļ izlēmu izveidot citātu izlasi blogā, lai “Sieviešu” lasīšana man nebūtu bijusi veltīga. 

“Pasaulē ir pārāk daudz aukstuma. Ja cilvēki par visu mierīgi izrunātos, būtu daudz labāk.” – 76. lpp

“Māsas jau brīdināja, ka, dzīvojot ar tik vecu perdeli kā tu, nekas labs nav gaidāms.” – 109. lpp

“Cilvēks vienkārši nogurst turēt mīlestību sevī un izlaiž laukā, jo vajag kādu vietu, kur tai iet. Tad parasti sākas nepatikšanas.” – 115. lpp

“Attiecību sākums vienmēr ir visvieglākais. Pēc tam sākas atklājumi, kas nekad nebeidzas.” – 118. lpp

“Nekad neko nevar zināt. Ir tādas dienas, kad labāk palikt gultā un paslēpties zem segas.” – 176. lpp

“Publiku nevajag novērtēt par zemu un nevajag arī tai laizīt pakaļu. Jāatrod zelta vidusceļš.” – 178. lpp

“Ja notiek kaut kas slikts, tu dzer, lai to aizmirstu; ja notiek kas labs, tu dzer, lai nosvinētu; un ja nenotiek nekas, tu dzer, lai kaut kas notiktu.” – 206. lpp

“Ir daudz dažādu nāvju, un, kaut arī mēs zinām par nāves esamību un gandrīz katru dienu par to domājam, ļoti grūti ir izturēt, kad negaidīti nomirst tuvs un mīlēts cilvēks.” – 206. lpp

“Cilvēki vēstulēs parasti ir daudz labāki nekā īstenībā. Tieši tāpat kā dzejnieki dzejā.” – 224. lpp

“Tā ar cilvēkiem ir. Jo ilgāk viņus pazīst, jo vairāk dīvainību viņos parādās. Dažreiz dīvainības ir uzjautrinošas – sākumā.” – 232. lpp

“Dzīvojot vienā vietā, cilvēks sāk ticēt, ka visur ir tāpat kā viņa kaktā.” – 239. lpp

“Smags darbs ir kaut vai tikai nodzīvot līdz nāvei.” – 246. lpp

“Galu galā visiem viss ir viena vienīga sagadīšanās.” – 256. lpp

“Ja miesa nedabū paēst, arī gars ir izsalcis.” – 288. lpp

“Jo vairāk upju šķērsots, jo vairāk tu zini par upēm – protams, ja esi izturējis krāces un slidenos akmeņus. Dažkārt gadās sāpīgi apdauzīties.” – 293. lpp

“Labs rakstnieks zina, kad nerakstīt. Klabināt mašīnu jau prot katrs.” – 299. lpp

“Cilvēki bez morāles bieži uzskata sevi par brīvākiem, bet parasti viņiem trūkst spējas just vai mīlēt.” – 300. lpp

“–Tu uzvedies kā kinozvaigzne. Vai tavas sievietes vienmēr ir bijušas divdesmit , trīsdesmit gadu jaunākas par tevi?

–Kad man vēl nebija trīsdesmit, tad tā nebija.” – 315. lpp

“Taču melot cilvēkam par viņa talantu tikai tāpēc, ka viņš sēž tev pretī, ir pagalam nepiedodami, jo tas ir mudinājums viņam neatlaidīgi turpināt, un tieši tādā veidā cilvēks bez īsta talanta var visnejēdzīgāk izniekot savu dzīvi.” – 329. lpp

“Cilvēku attiecībās ir vajadzīga uzticība, pat ja viņi nav precējušies.” – 346. lpp

“–Man laikam vajag drusku iedzert.

–Gandrīz visiem vajag, tikai daudzi to nezina.” – 347. lpp

Grāmatu izdevusi “Izdevniecība AGB”; no angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs.

Spilgtākie citāti no grāmatas “Harijs Poters un Nāves dāvesti”


naves.davestiDž. K. Roulingas septītā grāmata par burvju puisēnu Hariju ir burvju sāgas drūmākā daļa, jo tajā atspoguļotas kara šausmas un tas, cik ļoti lielu postu tas nes, nežēlojot nevienu. Tomēr Roulinga māk lieliski sabalansēt romāna saturu, jo starp drūmajiem kara pavedieniem viz arī gaišas sajūtas un arī dzirkstošs humors. Tāpēc šoreiz blogā apkopoti spilgtākie citāti no neslēdzošās Harija Potera piedzīvojumu grāmatas:

„Nožēlojami! Tagad, kad tavā priekšā atklājies visas pasaules ausu humors, tu izvelies aurumu?!” – 67.lpp.

„– Redzi, Ron, ja es tagad paņemtu zobenu un caurdurtu tevi, es neievainotu tavu dvēseli.

– Tad nu gan mierinājums, – Rons nosmīkņaja.” – 93.lpp.

„…ar tavu miesu var notikt briesmu lietas, tomēr dvēsele paliks neskarta…” – 93.lpp.

„Jums būtu pienācis laiks iemācīties cienīt citus!

– Jums būtu pienācis laiks šo cieņu izpelnīties.” – 114.lpp.

„– Bet, pirms aizgāja pa pieskari, viņš bija visu svētku dvēsele, – Freds sacīja. – Izrāva veselu pudeli ugunsviskija, tad izskrēja deju placī, parāva uz augšu paltrakus un ņēmās vilkt puķu pušķus sev laukā no…” – 124.lpp.

„– Vecāki, – noskaldīja Harijs, – nedrīkst pamest savus bērnus, ja nu vienīgi… ja nu vienīgi citādi nevar.” – 185.lpp.

„…pilns vēders nozīmē labu omu, bet tukšs – kašķi un pūcēšanos.” – 247.lpp.

„Kur viss, kas tev dārgs, tur būs tava sirds.” – 277.lpp.

„Kā vispēdējais naidnieks tiks satriekta nāve.” – 279.lpp.

„Jā, mums dota vara, un jā, šī vara dod mums tiesības valdīt, bet reizē arī mēs esam atbildīgi par tiem, pār ko valdām.” – 303.lpp.

„Pakustini smadzeņu krokas, Ron, tev jau nebūs grūti – pusotra vien ir, un tā pati taisna…” – 323.lpp.

„Hermiones balss jau bija sasniegusi tādu frekvenci, ka vēl mirklis, un to spētu sadzirdēt vienīgi sikspārņi…” – 324.lpp.

„Mērķis attaisno līdzekļus, (…) jo sevišķi, kad runa par mīlestības un kara lietām.” – 335.-336.lpp.

„– Visi allaž prasa mums saldūdens plimpaku zupas recepti.

– Droši vien tāpēc, lai būtu ko uzrādīt Svētā Mango saindēšanās nodaļā, – pusbalsī noteica Rons.” – 350.lpp.

„Visu cilvēku dzīvības ir vienlīdz vērtīgas, visas ir glābjamas!” – 372.lpp.

„Noslēpumainības gaisotnē šausmas ir daudz lielākas, nekā būtu tad, ja viņš uzturētos acu priekšā.” – 374.lpp.

„…reizēm nākas domāt ne tikai par savu drošību vien! Reizēm nākas domāt par augstāku labumu!” – 476.lpp.

„Kāpēc viņš nekad agrāk nebija apjēdzis, kāds brīnums pats ir – smadzenes, nervi, sirds, kas dun krūtīs?” – 582.lpp.

„Beigu beigās, mirt nebija tik viegli. Ik sekunde, kad viņš vēl elpoja, zāles smarža, dzestrā vēsma sejā – viss bija tik dārgs; padomā tikai – citiem bija gadi un gadu desmiti, laika tik daudz, ka tas vilkās, bet viņš tveras pie katras sekundes.” – 586.lpp.

„…varbūt varas krēsliem vislabāk piemēroti ir tieši tie, kas pēc tādiem savu mūžu nav tīkojuši.” – 604.lpp.

„Jūs esat īstenais Nāves pavēlnieks, jo īstenais pavēlnieks no Nāves nevairās.” – 606.lpp.

„Nežēlojiet mirušos (…) Žēlojiet dzīvos un – par visu vairāk – tos, kas dzīvo bez mīlestības.” – 607.lpp.

Citātu avots: „Harijs Poters un Nāves dāvesti”, Ingus Josta, Ievas Kolmanes, Sabīnes Ozolas un Māras Poļkovas tulkojums, izdevējs grāmatu apgāds „Jumava”. 

Spilgtākie citāti no grāmatas “Harijs Poters un Uguns biķeris”


Uguns_bikerisDž. K. Roulingas ceturtā grāmata par burvju puisēnu „Harijs Poters un Uguns biķeris” ir mana mīļākā grāmata no Harija Potera grāmatu sērijas, tāpēc arī izrakstīju veselus sešpadsmit citātus no šīs grāmatas. „Uguns biķeris” man patīk tāpēc, ka tajā nāves tuvums ir tik reāls, ka to var ieelpot, sajust briesmas un beidzot rodas sajūta, ka drošībā nav neviens no grāmatas varoņiem, tāpēc rodas arī laba augsne turpmākajām intrigām un neparedzamiem notikumiem.

…kaujā vienmēr bija vieglāk, nekā gaidot kauju.” – 19.lpp.

„…nekad nevajag sievieti vērtēt tikai pēc izskata.” – 109.lpp.

„Un vispār – kur tad ir kāda laba izklaide bez drusciņas riska?” – 180.lpp.

„– Un kā, Malfoj, ar tavu māmiņu? (…) Kāpēc viņai ir tāda sejas izteiksme, it kā zem deguna būtu piekārts sūds? Vai viņa tā izskatās vienmēr vai tikai tad, kad ir kopā ar tevi?” – 193.lpp.

„– Atvaino, bet, ja gribi man patikt, ar smukumu vien būs par maz, – Hermione bezrūpīgi atsvieda.” – 222.lpp.

„– Nu jā, jā, katrā sugā i pa ērmam.” – 248.lpp.

„Savādi, bet allaž, kad gaidāms kaut kas, no kā bail, un kad esi gatavs atdot visu, lai laika gaitu palēninātu, tas visādā ziņā sāk ritēt arvien ātrāk un ātrāk.” – 294.lpp.

„– Tas, ka tev, Ron, bija vajadzīgi trīs gadi, lai pamanītu, ka es esmu meitene, nebūt nenozīmē, ka to nav pamanījis neviens!” – 366.lpp.

„Šis zin, ka no cilvēks var sanākt lietaskoks, pat ja šim ģimene nav… nu… tik dikti smalka.” – 414.lpp.

„Izrādās, ka tu nemaz neesi kokpauris, – to vienkārši sauc par stingru morāli!” – 459.lpp.

„Ja gribi zināt, kas cilvēkam aiz ādas, paskaties, kā viņš izturas pret saviem padotajiem, nevis pret līdziniekiem.” – 474.lpp.

„– Zinātkāre nav nekāds grēks, – viņš noteica. – Bet tā jāliek lietā  piesardzīgi… Jā, nudien…” – 538.lpp.

„Ar krietniem cilvēkiem ir viegli manipulēt…” – 605.lpp.

„Iegūt skaidrību nozīmē spert pirmo soli pretim saprašanai.” – 607.lpp.

„…no svara ir nevis tas, kāds tu piedzimsti, bet tas, par ko kļūsti!” – 632.lpp.

„Kā Hagrids bija teicis – kas būs, būs… un tad jau redzēs.” – 654.lpp.

Citātu avots: „Harijs Poters un Uguns biķeris”, Ingus Josta un Ievas Kolmanes 2002. gada tulkojums, izdevējs grāmatu apgāds „Jumava”. 

Spilgtākie citāti no grāmatas “Harijs Poters un Filozofu akmens”


HPunFilozofuAkmensTā kā Dž. K. Roulingas radītās “Harija Potera” sāgas grāmatas pirmoreiz lasīju laikā, kad blogs vēl nepastāvēja un pat pamatskolas diplomu nebiju ieguvis, tad ieraksti par šīm lieliskajām fantāzijas žanra grāmatām blogam gāja secen. Tomēr gribētu, lai šīm grāmatām blogā būtu veltīta īpaša uzmanība. Garas atsauksmes gluži negribētos rakstīt, jo lielākai lasītāju daļai tāpat skaidrs, kas tas Poters par zvēru un arī tas, kādi notikumi risinās šajā burvju puisēna sāgā, tāpēc izvēlējos kompromisa variantu – pārlasīšu visas “Harija Potera” sāgas grāmatas un izrakstīšu spilgtākos citātus, kurus publicēšu šajā blogā. Šoreiz citāti no “Harija Potera un Filozofu akmens”. 

“Petūnijas tante mēdza daudzināt, ka Dūdijiņš izskatoties pēc eņģeļu bēbja, bet Harijs brālēnu dēvēja par cūku parūkā.” – 25.lpp.

“– Ak, mūzika, – viņš izdvesa, slaucīdams miklās acis. – Maģija, kas pārāka par visām citām!” – 129.lpp.

“– Ceru, ka esat apmierināti ar padarīto. Mēs varējām dabūt galu, vai – vēl ļaunāk – mūs varēja izslēgt no skolas.” – 161.lpp.

“Ir notikumi, kurus kopīgi pārdzīvojot, atliek tikai viens – sadraudzēties.” – 177.lpp.

“– Zeķu nekad nevar būt par daudz, – noteica Dumidors. – Ir pagājuši vēl vieni Ziemassvētki, bet man neuzdāvināja nevienu pašu pārīti. Visiem šķiet, ka man jādāvina grāmatas.” – 210.lpp.

“Ja tu nogalini ko tīru un neaizsargātu, lai glābtu pats sevi, tu dzīvo pusdzīvi, nolādētu dzīvi kopš tā brīža, kad upura asinis pieskaras tavām lūpām.” – 253.lpp.

“Tas (…) tiek turēts stingrā noslēpumā, tāpēc par to, protams, runā visa skola.” – 287.lpp.

“Galu galā, cilvēkam, kura galvā valda kārtība, nāve ir vien nākamais lielais piedzīvojums.” – 289.lpp.

“Tikai nelaime tā, ka cilvēkiem piemīt talants izvēlēties tieši to, kas viņiem pašiem nes lielāko ļaunumu.” – 289.lpp.

“Ir krietni jāsaņemas, lai stātos pretī ienaidniekam, bet ne mazāka drosme ir nepieciešama, lai stātos pretī draugiem, ja šķiet, ka viņi rīkojas nepareizi.” – 297.lpp.

Citātu avots: “Harijs Poters un Filozofu akmens”, Ingus Josta 2001. gada tulkojums, izdevējs grāmatu apgāds “Jumava”.  

Spilgtākie citāti no “The Perks of Being a Wallflower”


Foto: Emma Vatsone (S. Čbovska filmā atveidos Semu) lasa romānu “The Perks of Being a Wallflower”. 

Kā jau solīju – atsevišķā rakstā apkopoju citātus no Stīvena Čbovska grāmatas “The Perks of Being a Wallflower”. 

Jau grāmatas 3. lapaspusē ir citāts, kuru izmantoju savos sociālajos tīklos kā informāciju par sevi:

So, this is my life. And I want you to know that I am both happy and sad and I’m still trying to figure out how that could be.

Nākamais citāts ir no 15. lapaspuses. Kādu zēnu skolā sāka saukt par “Nothing” (Nekas). Un viss tikai viena teikuma dēļ:

Listen, you either call me Patrick, or you call me nothing.”

So the kids started calling him “Nothing”.

Nākamais citāts ir no 27. lapaspuses un šķiet, ka tas ir vispopulārākais citāts no grāmatas, jo daži lasītāji to ietetovējuši sev uz ādas:

…we accept love we think we deserve.

Nākamais citāts ir no 72. lapaspuses par sajūtu, kuru pazīst ikkatrs normāls cilvēks:

I ever felt like I looked “good”. Do you know what I mean? That nice feeling when you look in the mirror, and your hair’s right for the first time in your life? I don’t think we should base so much on weight, muscles, and a good hair day, but when it happens, it’s nice, It really is.

Nākamais citāts ir no 101. lapaspuses. Tas ir par kopības sajūtu, kas vieno cilvēci un par to, cik patiesībā esam sīki un reizē lieli, gluži kā skudras pūznī:

Sometimes, I look outside, and I think that a lot of other people have seen this snow before. Just like I think that a lot of other people have read those books before. And listened to those songs.

Nākamais citāts ir no 156. lapaspuses. Tas ir par to, ka dzīve plūst un mainās – vienkārši tā notiek un reizēm nav jāmeklē zemteksti, jo tāda ir dzīves būtība:

But because things change. And friends leave. And life doesn’t stop for anybody.

177. lapaspusē ir kāds citāts, kuru izmanto arī liela daļa Latvijas šovbiznesa pārstāvju. Tas ir par to, ka cilvēkam nav jābūt sūklim, kas uzsūc informāciju, viņam jābūt filtram, kas to “izsijā”. Šo tekstu angļu valodas skolotājs Bils velta Čārlijam:

…try to be a filter, not a sponge.

Gandrīz pašā grāmatas noslēgumā ir citāts, kurš man personīgi patika visvairāk. Tas ir par to, ka mūsu sāpes nepadara vieglākas tas, ja kādam citam iet vēl grūtāk. Bieži vien mūsu tuvinieki, kad mēs esam bēdīgi, saka, ka citiem ir vel sliktāk, bet tad rodas vēlme citēt Čārliju:

And even if somebody else has it much worse, that doesn’t really change the fact that you have what you have.

…it’s okay to feel things. And be who you are about them.

Atzīšos, ka pats šajos citātos gremdējos diezgan bieži un šeit ir spilgtāko citātu apkopojums, kurā varat gremdēties arī jūs. Pagaidām “The Perks of Being a Wallflower” ir mana visu laiku vismīļākā grāmata. Iespējams tāpēc, ka izjūtu līmenī tā bija uz viena viļņa ar mani.