Teilore Momsena

Subjektīvs atskats uz 2017. gada labākajiem albumiem


2017. gads bija gads, kurā literatūru noliku otrajā plānā un lielāko daļu uzmanības savā brīvajā laikā veltīju filmām, seriāliem, rakstīšanai un, protams, mūzikai, jo bez mūzikas mana ikdiena nav iedomājama. Šis gads mūzikas lauciņā bija patiešām brīnišķīgs, tāpēc katra gada mēnesim esmu izvēlējies vienu albumu – favorītu, kuru tajā mēnesī klausījos visaktīvāk. 

JANVĀRIS: Britu indie grupas Aquilo debijas albums Silhouettes,  kurš pie klausītājiem nonāca 2017. gada 27. janvārī, manas simpātijas iekaroja jau tad, kad tas vēl nemaz nebija iznācis, jo singli, kas tika izdoti pirms 27. janvāra, lika nojaust, ka albums būs kaut kas patiešām ļoti īpašs. Un nojautas izrādījās pamatotas, jo Aquilo debijas albuma dziesmām piemīt spēcīgs miers, kas pārņem klausītāju savā varā un aizved pa atmiņu takām.

FEBRUĀRIS: Tā kā februārī netika izdots neviens albums, kuru uzskatītu par vienu no saviem gada favorītiem, tad mēneša albuma titulu piešķīru 2016. gada 21. oktobrī iznākušajam rokgrupas The Pretty Reckless trešajam studijas albumam Who You Selling For. Arī šajā albumā grupas soliste Teilore Momsena joprojām koķetē ar tēmām par elli un dvēseles pārdošanu, bet grupas mūzika ieguvusi lielāku brieduma pakāpi un atgādina kaut ko no old school rokgrupu gabaliem.

MARTS: 2017. gada 3. martā pie klausītājiem nonāca dziedātāja Eda Šīrana trešais studijas albums ÷, kurš lauza rekordus, skanēja gandrīz pilnīgi visur un pārņēma mūzikas topus tā, ka vadošajā desmitniekā bija atrodamas tikai dziesmas no šī albuma. Eds zina, kā radīt komerciāli veiksmīgas dziesmas un šo formulu viņš izmantojis arī strādājot pie šī albuma radīšanas. Tikai ar albumiem, kas izpelnās milzīgu popularitāti, parasti notiek viena ne pārāk laba lieta – tie tik ļoti tiek griezti pa riņķi, ka vienā mirklī tie ļoooti apnīk.

APRĪLIS: Tā kā aprīlis man palika bez mēneša albuma, tad aprīlim izvēlējos vienu no maijā iznākušajiem albumiem. Amerikāņu repera Logic trešais studijas albums Everybody pie klausītājiem nonāca 2017. gada 5. maijā un īpašu uzmanību tas izpelnījās, pateicoties singlam 1-800-273-8255, kurā runāts par cilvēkiem, kas vēlas šķirties no dzīves. Pasaulē, kurā vairums reperu dzied par vieglas uzvedības sievietēm, naudu un dārgiem auto, ir ārkārtīgi patīkami redzēt un dzirdēt tādus izpildītājus kā Logic, kas savām dziesmām izvēlas jēgpilnus tematus, kuri rada izmaiņas sabiedrībā un iedrošina uz pārmaiņām miljoniem cilvēku visā pasaulē.

MAIJS: Amerikāņu poproka grupas Paramore piekto studijas albumu After Laughter, kurš klausītāju vērtējumam tika nodots 2017. gada 12. maijā, pavisam noteikti esmu klausījies biežāk nekā jebkuru citu šajā topā iekļauto albumu. Daudzus grupas fanus pārsteidza Paramore jaunais skanējums, kuru grupas soliste Heilija Viljamsa raksturo ar frāzi “raudi cītīgi, dejo cītīgāk”, jo albumā depresīvi teksti sakausēti ar dzīvespriecīgu instrumentālo pavadījumu. Savu salauzto sirdi Heilija kopā ar grupas biedriem pārvērtusi mākslā un radījusi albumu, kurā atrodamas atsauces uz astoņdesmito gadu populāro mūziku.

JŪNIJS: Angļu dziedātājas Duas Lipas debijas albums Dua Lipa, kurš tika izdots 2017. gada 2. jūnijā, viennozīmīgi ir mans gada lielākais guilty pleasure mūzikā, par kuru patiesībā nekādu vainas izjūtu nejūtu, jo kurš gan šī gada laikā nav dungojis rindiņu “I’ve got new rules, I count ’em” no Duas līdz šīm populārākās dziesmas New Rules?! Gandrīz visas albuma dziesmas ir ārkārtīgi lipīgas un dziedātājas debijas platē atrodams pat duets ar Coldplay solistu Krisu Mārtinu, bet, manuprāt, lielu lomu Duas popularitātē spēlē arī tas, ka dziedātāja ir ļoti piezemēta un ārkārtīgi jauka gan pret faniem, gan pret savu komandu.

JŪLIJS: Amerikāņu dziedātājas SZA unikālo balsi iemīlēju jau tad, kad to pirmoreiz dzirdēju barbadosiešu dziedātājas Riannas dziesmā Consideration. Tolaik par SZA bija dzirdējis tikai retais, bet kopš 2017. gada 9. jūnija, kad dziedātāja izdeva savu debijas studijas albumu Ctrl, viss ir mainījies un viņa kļuvusi par vienu no gada aktuālākajām jaunajām māksliniecēm. SZA balsij ir šarms, kāds piemita aizgājušo desmitgažu soulmūzikas dziedātājām, un viņa šo dāvanu liek lietā, radot patiešām lieliskas RnB dziesmas, kuras vienkārši ir neiespējami noklausīties tikai vienreiz.

AUGUSTS: Amerikāņu rokgrupas PVRIS otrais studijas albums All We Know of Heaven, All We Need of Hell, kurš pie klausītājiem nonāca 2017. gada 25. augustā, man bija viens no patīkamākajiem atklājumiem, jo līdz pat augusta sākumam par šo grupu nebiju dzirdējis pilnīgi neko. Albums ir vokāli, instrumentāli un saturiski spēcīgs – tajā saklausāma tāda kā pieradināta agresija, kura nav nogurdinoša, bet vienlaicīgi nav arī pārāk pieklusināta. Ne velti albuma nosaukumā minētas debesis un elle, jo šis albums ir kaut kas pa vidu abiem – dievišķi skaists un ellīgi sāpīgs.

SEPTEMBRIS: Mailiju Sairusu var mīlēt vai ienīst, jo šī amerikāņu dziedātāja reti kuru cilvēku pēdējo gadu laikā atstājusi vienaldzīgu, bet, šķiet, ka, izdodot savu sesto studijas albumu Younger Now, kurš iznāca 2017. gada 29. septembrī, Mailija atgriezusies pie savām kantrī mūzikas saknēm un padarījusi savu tēlu daudz mierīgāku, brīžiem pat nedaudz vecmodīgu. Younger Now viennozīmīgi nepārspēs 2013. gadā izdotā albuma Bangerz milzīgo popularitāti, bet tas nekādā ziņā nemaina faktu, ka šogad izdotais albums ir patiešām ļoti kvalitatīvs un tajā iekļautās dziesmas ir uzlādētas ar pamatīgu pozitīvisma devu.

OKTOBRIS: Amerikāņu grupas Bleachers otrais albums Gone Now, kurš tika izdots 2017. gada 2. jūnijā, apvieno sevī divpadsmit dziesmas, kuras varu iztēloties skanam kādā ballītes ainā indie filmā. No manas mutes tas noteikti ir kompliments, jo man patīk indie filmas un nestandarta ballīšu mūzika. Albums ne tuvu nav perfekts, bet es to patiešām izbaudīju un dziesmas Hate That You Know Me un Don’t Take the Money gandrīz nekad nespēju noklausīties tikai vienreiz.

NOVEMBRIS: 2017. gada 3. novembrī pie mūzikas mīļotājiem nonāca britu dziedātāja Sema Smita otrais studijas albums The Thrill of It Allkurš izpelnījās dažādas atsauksmes, jo ir arī tādi mūzikas kritiķi, kas uzskata, ka Sems spēj radīt tikai viduvējas balādes un panākumus viņam nodrošina savdabīgā un ļoti spēcīgā balss. Jāatzīst, ka, klausoties The Thrill of It All, nekādus īpašos pārsteigumus nesagaidīju, bet, skatoties no otras puses, izpalika arī nepatīkami pārsteigumi un klausītāji saņēma veco labo Semu Smitu. Īpaši gribētu izcelt albuma fenomenālāko dziesmu No Peace, kurā Sems apvienojies duetā ar jauno dziedātāju YEBBA.

DECEMBRIS: Svinot sava piektā studijas albuma The Con desmito gadadienu, kanādiešu indie roka duets Tegan and Sara nolēma 2017. gada 10. oktobrī albumu izdot atkārtoti – šoreiz kā labi zināmo dziesmu kaverversiju albumu, kurā dzirdamas duetam mīļu mūziķu versijas par The Con albuma dziesmām. The Con X: Covers ir ļoti daudzveidīgs albums, jo tajā dzirdamas PVRIS, Bleachers, Sindijas Lauperes, CHVRCHES, Grimes, Paramore solistes Heilijas Viljamsas un citu grupu un dziedātāju versijas par The Con albumā iekļautajām dziesmām, no kurām vairākas pat pārspēj oriģinālu. (Burn Your Life Down Bleachers izpildījumā un Nineteen Heilijas izpildījumā man lika uzmesties zosādai un skriet skudriņām.)

Un kādu mūziku tu klausījies 2017. gadā? Kādi ir tavi favorīti un atklājumi mūzikā? 

Advertisements

Kāpēc tu atnesi ieroci uz ballīti?!


Foto: Albuma noformējums

Foto: Albuma noformējums

Kad šķietami piemīlīgā aktrise Teilore Momsena paziņoja par to, ka pamet seriālu “Intrigante” (Gossip Girl), lai pievērstos mūzikai, daudzi tikai pasmējās, sakot, ka meitene pati nezina, ko dzīvē vēlas darīt, bet Teilore daudziem sagādāja pārsteigumu, gadu gaitā pierādot, ka ir sasodīti laba dziedātāja. Grupa The Pretty Reckless, kurā Teilore ir soliste, šā gada martā izdeva jau otro studijas albumu Going to Hell, kurā nav ne miņas no jaukās Teilores, kas atveidoja Dženiju seriālā “Intrigante”, jo jau pati pirmā albuma dziesma sākas ar… orgasmu. Vārda vistiešākajā nozīmē! 

Albumu atklāj dziesma Follow Me Down, kuras ievadā skan grupas solistes vaidi – ne sāpju, bet baudas radīti. Teilore provocē klausītājus jau ar pirmajām albuma sekundēm, bet, kamēr citi šausmināsies par jaunās meitenes vulgaritāti, tikmēr gudrākie TPR klausītāji tikai pasmaidīs par šo visu, jo zinās – provokācijas ir neatņemama šīs grupas tēla sastāvdaļa, turklāt bieži vien provokācija ir tikai spēle, lai pakacinātu mietpilsoņus. Teksti par elli, par svētības aiztaupīšanu, ieroča atnešanu uz ballīti, sačakarēto pasauli, mokošu vientulību un sāpēm – tas viss un vēl daudz kas cits atrodams albumā Going To Hell.

Ja Teilore Momsena būtu Merilina Mensona meita, tad nešaubos, ka viņš būtu bezgala lepns par savu lolojumu, jo šī divdesmit gadus vecā jauniete rada kvalitatīvu mūziku un turpina labākās rokmūziķu dzīvesstila tradīcijas, ignorējot apkārtējo nicinošās piezīmes par viņas stilu, izdarībām uz skatuves un vecāku šausmināšanos par to, cik sliktu piemēru viņa rāda jaunajai paaudzei. (Teilore kādā intervijā teikusi: “Es atvainojos, ja ietekmēju jūsu bērnus ne tā, kā jūs to vēlētos, bet es nevaru būt atbildīga par viņu rīcību.”)

Foto: kadrs no Heaven Knows dziesmas video

Foto: kadrs no Heaven Knows dziesmas video

Šis albums, manuprāt, ir nedaudz labāks par iepriekšējo (Light Me Up, kas tika izdots 2010. gadā), jo šis ir nedaudz tumšāks, roķīgāks un arī provokatīvāks. “Manu dziesmu lirikas ir mana dienasgrāmata – jūs dzirdat katru manas dzīves detaļu.” – tā Teilore izteikusies par pašas radīto mūziku. Un šajā albumā emocionāli atkailinātākā dziesma noteikti ir liriskā Waiting For A Friend, kas ir arī viena no manām šī albuma favorītēm, kuru ir grūti noklausīties tikai vienreiz, jo gribas to dzirdēt vēl un vēl. Albuma ceturtā dziesma House On A Hill, kurā iepīti citāti no 1988. gada filmas They Live, ir mana nākamā favorīte, bet ne mazāk mani uzrunāja albuma devītā dziesma Burn, kas paņem klausītāju savā varā ar vienkāršību. Tomēr man ir izkristalizējusies viena absolūtā šī albuma favorīte, kura man neizsakāmi patīk un liek cerēt, ka tā neiedvesmos nevienu jaunieti atnest ieroci uz ballīti. Jā, es runāju par Why’d You Bring A Shotgun To The Party. Par pārējām albuma dziesmām man nav nekas daudz sakāms – tās ir labas, bet, manuprāt, ne izcilas.

Teilores nemitīgi piesmakušajā balsī ir bauda klausīties un brīžiem pat ir grūti noticēt, ka tikai šogad šī meitene kļūs divdesmit vienu gadu veca, jo viņa ir gluži kā Kurta Kobeina un Merilina Mensona sakausējums – talantīga, šokējoša, mākslinieciska, skaista un viennozīmīgi arī saistoša personība. “Es negribu būt Kortnija Lova – es gribu būt Kurts Kobeins.” – tā Teilore izteikusies par vienu no saviem elkiem mūzikā.

Ļoti simpatizē, ka visu albumā iekļauto dziesmu radīšanā piedalījusies pati Teilore: piecas no albuma dziesmām Teilore sarakstījusi viena, bet pārējās septiņas albumā iekļautās dziesmas viņa sarakstījusi kopā ar grupas ģitāristu un bekvokālistu Benu Filipsu.

VĒRTĒJUMS: 7/10 

Coming soon, jeb, ko sagaidīsiet no bloga rudenī?


Esmu liels laika un darāmo lietu plānotājs, tāpēc ir arī bloga ieraksti, kurus esmu ieplānojis vismaz pāris nedēļas, mēnešus vai pat gadu pirms to tapšanas. Tā kā rudens ir ražas laiks, tad informēšu, kāda rakstu raža blogā gaidāma rudenī.

Sāksim ar literatūru, jo tas man ir vistuvākais temats šajā blogā. Varu garantēt, ka rakstīšu arī par grāmatām, kuras pašlaik nav manā „must read” sarakstā, bet ir grāmatas, kuras noteikti ir plānots lasīt un kritizēt vai slavēt blogā. Viena no tādām būs E. L. James grāmata „50 Shades of Grey”, kuras latviskoto versiju izdos „Kontinents”. (Domāju, ka par šo darbu man būs ko teikt, jo tā būs mana pirmā tikšanās ar tik nopietnu erotisko literatūru.) Jau pāris mēnešus plānoju izlasīt arī  Čārlza R. Krosa sarakstīto Kurta Kobeina biogrāfiju „Smagāks par debesīm”, kuru izdevis “Mansards”. (Esmu rokmūzikas fans, turklāt tāds, kuram patīk biogrāfijas, stāsti par narkotiku atkarībām, mūzikas radīšanas procesu utt.) Tomēr es nevaru iztikt arī bez fantastikas un fantāzijas žanra darbiem, tāpēc ir plānots izlasīt Džastina Kronina darbu „Pāreja”, kuru tuvākajā laikā izdos „Zvaigzne ABC”. (Par šo darbu atzinību izteicis šausmu karalis Stīvens Kings.)

Turpināsim ar kino, jo filmas man ir gandrīz tikpat liela kaislība kā literatūra. Rudenī noteikti sagaidīsiet Stīvena Čbovska romāna „The Perks of Being a Wallflower” ekranizācijas atsauksmi. Filmas režisors ir pats Čbovskis un galvenās lomas filmā atveido Logans Lermans, Emma Vatsone un Ezra Millers. Vēl plānots noskatīties „Wimpy Kid 3”, „Premium Rush” (galvenajā lomā Džozefs Gordons–Levits), „House at the end of the street” (galvenajā lomā Dženifera Lorensa) un, protams, plānots novērtēt arī „Annu Kareņinu” ar Keiru Naitliju galvenajā lomā.

Iespējams, ka par mūziku izteikšos vairāk nekā pašlaik plānots, bet pagaidām padomā ir tikai viens raksts. Jau ļoti ilgu laiku plānoju uzrakstīt par vienu no pēdējā laika skandalozākajām rokgrupām – „The Pretty Reckless”. Skandalozo statusu grupa izpelnījusies pateicoties solistei Teilorei Momsenai, kura pameta seriālu „Intrigante”, lai pievērstos mūzikai. Draudzība ar porno aktrisi, smēķēšana uz skatuves, zaimojoši videoklipi, kailas krūtis un daudz kas cits.

„Es domāju” sadaļa gan ir samērā neprognozējama, tāpēc neko nevaru solīt, bet noteikti būs raksti arī šajā sadaļā, jo man, gandrīz vienmēr, ir ko teikt.

Jāapbēdina būs tie lasītāji, kuri lūdz atdzīvināt sadaļu „Romāns turpinājumos”, jo jauna romāna publicēšana, ātrākais, tiek plānota tikai 2013. gada sākumā. Tomēr esmu ieplānojis arī to, ka blogam varētu piesaistīt jaunus autorus, kas ir publicēties griboši. (Droši var ar mani sazināties un varu garantēt plašu lasītāju loku.)

Pagaidām tas arī viss, bet, ja ir kādi ieteikumi par to, ko vēlaties redzēt blogā rudenī – droši, rakstiet komentāros vai arī sūtiet e-pastus ar sadarbības piedāvājumiem, ieteikumiem un sveicieniem!