TOP 10

Desmit dziesmas rudens un ziemas vakariem


autumn_music_b-684597Blogā esmu rakstījis gan par desmit filmām ziemas un rudens vakariem, gan par desmit grāmatām rudens un ziemas vakariem, tāpēc tagad pienācis laiks desmit dziesmām, kuras lieliski piestāv rudens un ziemas vakariem. Rudens un ziema ir mani mīļākie gadalaiki, kuriem piestāv īpaša mūzika, ne tāda, kādu parasti baudām siltajos gada mēnešos, tāpēc padalīšos ar desmit dziesmām, kuras kopā ar aukstumu atgriežas pie manis katru gadu. 

Gerija Džūlza Mad World (oriģināl izpildītājs Tears For Fears) ir īpaša dziesma, kura nenoliedzami ir ļoti depresīvs un spēcīgs gabals, kuru katrs labas mūzikas cienītājs ir dzirdējis vismaz vienreiz.

 

Džonijs Kešs ir viens no maniem visu laiku mīļākajiem dziedātājiem un, kad pirmoreiz dzirdēju Hurt (oriģināl izpildītājs Nine Inch Nails), man uz visa ķermeņa uzmetās tāda zosāda, ar kādu mans ķermenis līdz tam vēl nebija sastapies, pateicoties kādai dziesmai.

 

Neesmu no tiem Nirvanas faniem, kas zina tikai vienu grupas dziesmu (protams, runa ir par Smells Like Teen Spirit), turklāt manai gaumei tīkamākas ir citas šis grupas dziesmas. Viena no tām ir Where Did You Sleep Last Night.

 

Pateicoties seriāla American Horror Story trešajai sezonai, kura manī īpašu sajūsmu neradīja, uzzināju par Stīviju Niksu, kuras mūzika paņēma mani savā varā. Turklāt atklāju, ka manas mīļākās poproka grupas Paramore soliste Heilija Viljamsa ir liela Niksas fane un viņas dziesmas Landslide fragmentu iekļāvusi arī savā dziesmā In The Mourning. Landslide, manuprāt, ir neatkārtojami skaista un rudenīga dziesma, kura ļauj ieslīgt pārdomās.

 

Pink Floyd ir grupa, kurai komentārus nevajag, un viņu dziesma Wish You Were Here izstaro patiešām maģisku, skumjām pielādētu enerģiju, ka nav pat nepieciešams ieklausīties dziesmas vārdos, lai uztvertu tās emocijas, kas šajā darbā ieliktas.

 

Neesmu Dollijas Pārtones fans, bet, ja man mūzikā ir kāds guilty pleasure, tad tā noteikti ir amerikāņu kantrī mūzika. Jolene ir viena no manām mīļākajām kantrī dziesmām, turklāt man tā patīk gan Dollijas Pārtones izpildījumā, gan viņas krustmeitas Mailijas Sairusas izpildījumā.

 

The Smiths dziesma How Soon Is Now ir noskaņas ziņā tumša un tieši tāpēc arī tumšajiem gada mēnešiem piestāvoša dziesma.

 

The Verve dziesma Bitter Sweet Symphony jau kopš pamatskolas laikiem ir viena no manām mīļākajām dziesmām, kuru īpaši bieži klausos tieši rudenī. Turklāt diezgan bieži nākas dzirdēt to, ka esmu līdzīgs grupas solistam Ričardam Aškroftam, kas laikam nav nekāds kompliments, jo, būsim godīgi, Aškrofts nav tā slavenība, par kuru kāds teiktu, ka viņš ir simpātisks.

 

Surface of Atlantic grupa noteikti zināma tikai retajam, bet tas nemaina faktu, ka viņu dziesma No Sleep, Walk ir kaut kas izteikti rudenīgs un, manuprāt, ļoti skaists un nomierinošs. Dziesma, kas ideāli piemērota tam, lai to klausītos austiņās pastaigas laikā.

 

The Cranberries dziesma Dreams ir viena no tām retajām dziesmām, kura, atkarībā no noskaņojuma un laika, kādā to klausies, var šķist gan izteikti skumja, gan izteikti priecīga.

Advertisements

10 grāmatas, kuras visvairāk ietekmējušas tavu dzīvi


Foto: aktieris Džeimss Dīns

Foto: aktieris Džeimss Dīns lasīšanas procesā

Pateicoties blogerei Anetei un blogerim Andrim, arī līdz manam blogam nonākusi blogeres Spīganas aizsāktā akcija, kuras noteikumi skan šādi (citēju Spīganu): “doma ir pavisam vienkārša – katrs nosauc 10 grāmatas, kas visvairāk ir ietekmējušas vai izmainījušas viņa dzīvi, grāmatas, kurām ir bijusi liela emocionāla nozīme, un varbūt pie katras ieliek nelielu komentāru par to, kāpēc un kādā veidā, bet pēc tam nominē trīs citus blogerus, kas dara to pašu.“ 

Uzdevums nebija pārāk grūts, jo savas dzīves svarīgākās grāmatas uzrakstīju uz baltas papīra lapas 10 minūšu laikā, tomēr problēmas sākās, kad uzzināju to skaitu – 13. Atsijāt 3, kas paliks ārpus saraksta, bija diezgan sarežģīti, jo kod kurā pirkstā gribi, visi sāp. Tomēr ar atsijāšanu tiku galā un te nu būs 10 grāmatas, kas manu dzīvi ietekmējušas visvairāk.

10. vieta “Bībele” 

Ne mirkli nešaubījos par šīs Grāmatas iekļaušanu savā TOP 10, jo šī ir tā Grāmata, kura vienmēr bijusi manās rokās tajos dzīves mirkļos, kad klājies visgrūtāk. Baznīcu apmeklēju reizi gadā un no Bībeles labi ja simto daļu esmu izlasījis, bet vienmēr ir nostrādājis triks, kuru iemācīja Babiņa (mana Latgales vecmamma, kura jau 10 gadus ir viņsaulē) – kad ir grūti, šķir Bībeli un apstājies, kad jūti, ka vajag apstāties, un tad izlasi, ko esi uzšķīris. Un man vienmēr sanācis uzšķirt tādu tekstu, kurš konkrētajā brīdī uz mani nostrādā vislabāk.

9. vieta F. S. Ficdžeralds – “Lieliskais Getsbijs” 

Te īpaši daudz nav ko komentēt – manuprāt, labākais klasikas darbs, kādu esmu lasījis. Zinu, ka daudzus šis romāns kaitina, bet man ļoti patīk tas, cik spilgti un meistarīgi Ficdžeralds spējis atainot cilvēku liekulīgo un divkosīgo dabu.

8. vieta Stīgs Lārsons – Millennium triloģija  

Lārsons lika man no jauna iemīlēt kriminālromānu žanru. Vairākus gadus kriminālromānus nelasīju, jo šķita, ka šis žanrs ir sevi izsmēlis un nespēj piedāvāt neko jaunu, bet Lārsona darbi mainīja manas domas. Līsbetu Salanderi joprojām uzskatu par spilgtāko tēlu mūsdienu literatūrā.

7. vieta Brets Īstons Eliss – “Mēness Parks”  

Eliss ir viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem un viņa romāns “Mēness Parks” mani savaldzināja ar emocionālo kailumu, tumšo atmosfēru, šausmu stāstu elementiem un ļoti drosmīgo sižeta līniju, kurā autora biogrāfija savijas ar fantāziju un narkotiku radītajām halucinācijām. Pēc šī romāna izlasīšanas vienmēr paliek tāda saldsērīga sajūta un jautājums – kas no tā visa bija īstenība?!

6. vieta Stīvens Kings – “Zvēru kapiņi” 

Kur tad bez Šausmu Karaļa?! Tieši Kinga “Zvēru kapiņi” bija pirmā grāmata, kura laupīja man miega stundas arī pēc tam, kad grāmatu biju nolicis malā. Laikā, kad pirmoreiz lasīju šo grāmatu, dzīvoju ģimenes lauku mājā, kurai tuvākie kaimiņi bija kilometra attālumā, tāpēc lasīšanas process man vienmēr lika uzmesties zosādai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pāri ceļam bijām ierīkojuši savus zvēru kapiņus, kuros apglabājām vairāku gadu laikā dabiski mirušos un savvaļas dzīvnieku nokostos mājdzīvniekus.

5. vieta Sandro Veronēzi – “XY”

Veronēzi ir rakstnieks, kurš man pierādīja, ka uz pasaules ir kāds, kurš šausmu žanrā ir spēcīgāks par Stīvenu Kingu. Ja es varētu izvēlēties tikai vienu romānu, kura autors es vēlētos būt, tad tas noteikti būtu “XY”. Šis romāns nav domāts visiem grāmatu mīļotājiem, jo tas ir absolūts love-it-or-hate-it gabals, bet, manuprāt, “XY” ir tāds darbs, kuru droši varu saukt par perfektu. Man šis ir perfektais romāns.

4. vieta Sūzena Kolinsa – Bada Spēļu triloģija 

Zinu, ka šīs grāmatas nav literatūras šedevri, bet tās ir sasodīti izklaidējošas un tieši to es visbiežāk meklēju literatūrā. Mīlestības trijstūris mani kaitināja, bet ļoti simpatizēja romāna morāle – par to, ka karā nav uzvarētāju.

3. vieta Regīna Breta – “Dievs acis nemirkšķina” 

Man riebjas pašpalīdzības grāmatas un tamlīdzīgas muļķības, bet šī ir vienkārši izcila, jo Breta nemoralizē, bet dalās savā pieredzē un pārdzīvojumos, kas mainījuši viņas dzīvi. Šī grāmata ir kā spēriens pa dibenu brīžos, kad gribas gausties par dzīvi. Grāmata mūsmājās ir nolasīta tā, ka drīz vairs vākos neturēsies, turklāt tajā paustās gudrības palīdzējušas man un maniem tuviniekiem biežāk ļauties dzīves svinēšanai.

2. vieta Stīvens Čboski – The Perks of Being a Wallflower  

Šis ir tas romāns, kuru es ļoti būtu vēlējies lasīt savos pusaudža gados, jo Čboski rakstītais sniedz atbalstu pusaudžiem, liekot viņiem justies saprastiem. The Perks of Being a Wallflower citēju bieži un mana bloga līdzautore Elīna pat vienu citātu no šīs grāmatas ir iemūžinājusi uz savas ādas (tetovējuma formātā). Romānā iekļautas kutelīgas tēmas, par kurām vairums vecāku izvairās runāt, tāpēc šis, manuprāt, ir tas romāns, kuru vajadzētu izlasīt katram loģiski domājošam pusaudzim un jaunietim.

1. vieta Dž. K. Roulinga – Harija Potera sāga  

Šis laikam nevienam nav pārsteigums – ne velti blogeris Baltais Runcis mani jau paspējis nodēvēt par oficiālo Roulingas pārstāvi Latvijā. Grāmatas par burvju puisēnu Hariju man vienmēr asociējas ar bērnību un, kā Roulinga teikusi: “I think it’s the books that you read when you’re young that live with you forever.”  

 

Stafetes kociņu nododu Rutai, Līgai un Burtnīcai. Veiksmi jums savu TOP 10 sastādīšanā!