Girlboss

Pati sev priekšniece


Par Sofiju Amoruso noteikti dzirdējuši daudzi, īpaši jau daiļā dzimuma pārstāves, kuras lasījušas viņas pretrunīgi vērtēto autobiogrāfiju #Girlboss. Mūsdienās tikai retais bestsellers netiek ekranizēts un šis gadījums nav izņēmums, jo šī gada 21. aprīlī pie skatītājiem nonāca Netflix paspārnē tapušais seriāls Girlboss, kura pamatā ir Amoruso sarakstītā grāmata. 

Seriāla galvenā varone Sofija (Brita Robertsone) ir jauna sieviete, kura gan tiešā, gan pārnestā nozīmē mētājas pa dzīvi, nezinot, ko tajā vēlas sasniegt. Viņa zog, rakņājas pa miskastēm, regulāri kavē īres maksājumus, kā arī sāk strādāt algotu darbu tikai tāpēc, lai saņemtu veselības apdrošināšanu. Kādu dienu, kad viņa iepērkas lietoto preču veikalā un atrod retu vintage ādas jaku, dzimst ideja par lietotu apģērbu pārdošanu internetā. Ideja pāraug nopietnā biznesā un kļūst par pirmo lietu Sofijas dzīvē, kas rada viņā patiesu aizrautību, turklāt palīdz apmaksāt visus rēķinus. Šķiet, viņai ir viss laimīgai dzīvei – sapņu darbs, kurā viņa ir pati sev priekšniece, lieliska labākā draudzene (Elija Rīda) un mīlošs puisis (Džonijs Simonss), tomēr visam pa vidu ir viņas samezglotās attiecības ar tēvu (Dīns Noriss), kā arī pašas sarežģītais un bieži vien neciešamais raksturs, kas sagādā viņai ne vienu vien problēmu biznesā un attiecībās.

Foto: Kadrs no seriāla.

Jāatzīst, ka seriālu sāku skatīties tikai tāpēc, ka mani vienmēr interesējusi veiksmes stāstu dzimšana un biznesa aizkulises, kas šajā seriālā parādītas diezgan spilgti, liekot uzsvaru uz to, cik ļoti trausls ir tieši bizness internetā. Skatoties Girlboss, nesaņēmu gluži to kvalitātes līmeni, kādu biju gaidījis, un jau pēc pirmo pāris sēriju noskatīšanās gribēju tam atmest ar roku. Seriāla veidotāji Girlboss pieteikuši kā komēdijseriālu, tomēr uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitīt, cik reizes iesmējos visu trīspadsmit sēriju garumā. Pozitīvā ziņa – seriāls ar katru nākamo sēriju kļūst saturiski kvalitatīvāks. Negatīvā ziņa – galvenā varone ir egocentriska un kaitinoša gandrīz visas pirmās sezonas garumā. Nezinu, vai īstā Sofija Amoruso arī dzīvē ir tik kaitinoša vai arī pie vainas seriāla veidotāju tieksme pārspīlēt, bet skaidrs ir tas, ka tādu draudzeni kā Sofija gribētu retais, jo Robertsones atveidotā biznesmene vairumam skatītāju rada antipātijas.

Seriāla galvenā veidotāja ir Keja Kanona, kurai palīdz vesela virkne producentu – viņu vidū aktrise Šarlīze Terona un arī pati Sofija Amoruso. Daudzus varētu pārsteigt tas, ka Amoruso ieņem producentes lomu seriālā, kurā viņa pati parādīta ne tajā labākajā gaismā. Iespējams, veiksmīgā biznesmene nevēlas liekuļot un ļauj sevi parādīt tādu, kāda viņa savā karjeras sākumposmā patiešām ir bijusi. Neesmu lasījis #Girlboss grāmatu, tāpēc nezinu, kas no šī stāsta turpmāk gaidāms, bet ļoti ceru, ka nākamajās seriāla sezonās, ja tādas būs, varēsim vērot galvenās varones izaugsmi, jo, ja šis elements nesekos, seriālu sagaida mēslaine.

Var jau būt, ka seriāls bija iecerēts kā iedvesmojošs un sievietes spēku cildinošs, bet vismaz pirmajā sezonā to var raksturot ar vārdiem: kaitinošs, sekls un nesmieklīgs.

VĒRTĒJUMS: 5/10