Es domāju

Pikantā ķirbju biezzupa


Rudenī krāsaināka kļūst ne tikai daba mums visapkārt, bet arī ēdieni, kas tiek celti galdā. Tieši tāpēc vēlos ar jums, bloga lasītāji, padalīties ar vienu no manas ģimenes iecienītākajām rudens receptēm, kura īpaši aktuāla ir tieši rudenī, jo tās galvenā sastāvdaļa ir ķirbis. 

Sastāvdaļas:

ķirbis – 1kg;

burkāni – 500g;

ingvers – 2 šķēlītes;

kausētais siers (var izmantot arī saldo krējumu) – 200g;

kūpināta cūkgaļa – 300g (cūkgaļas vietā var ņemt kūpinātu “Rubeņu” vistu, bet veģetārieši var izmantot ķiploku vai siera grauzdiņus);

ķiploks – 2 daiviņas;

buljons – tik daudz, lai nosegtu ķirbjus un burkānus vārīšanas procesā;

karijs;

melnie pipari;

pētersīļi vai citi zaļumi.

Buljonu uzvāra un tam klāt liek ripiņās sagrieztus burkānus; kad burkāni sasnieguši pusgatavību, pievieno arī kubiņos sagrieztu ķirbi. Neilgi pirms vārīšanas beigām pievieno arī kariju, maltus melnos piparus un ingvera šķēlītes. Visu rūpīgi sablendē. Klāt pievieno kausēto sieru, saspiestu ķiploku un visu vēlreiz sablendē. Karstu biezzupu lej bļodās un pa virsu pārkaisa sasmalcinātus pētersīļus vai citus zaļumus un kubiņos sagrieztu, apceptu žāvēto cūkgaļu (der arī kūpināta vistas gaļa vai grauzdiņu kubiņi).

Nākamajā dienā šī zupa garšo vēl labāk nekā gatavošanas dienā, jo garšas ir kārtīgi savilkušās un ingvers atdevis savu asumu. (Tāpēc ar ingvera pievienošanu nevajadzētu pārspīlēt, jo tas asumu atdod pamazām.)

Lai jums krāsains un garšīgs šis rudens!

Advertisements

Neliels dzīves un bloga rudens “apdeits”


Pavisam nemanot ir pienācis rudens un dienas kļuvušas krietni īsākas, bet vakari garāki, kas nebūt nav slikta lieta, ja esi grāmatu lasītājs, rakstītājs vai kāds, kurš ir atkarīgs no seriālu skatīšanās. Rudens ir arī ražas laiks, tāpēc nolēmu jums, bloga lasītāji, nedaudz pastāstīt par to, kāda tad ir mana radošā raža.

Mana plānotāja 12. februāra ailītē ir rakstīts tikai viens teikums: Sāku rakstīt “Testu”. Tas arī ir iemesls, kāpēc kopš šī gada sākuma ieraksti blogā parādās daudz retāk. Vakarnakt aizgāju gulēt trijos naktī un pasmaidīju nedaudz nogurušu smaidu, kad redzēju, ka sarakstītā teksta apjoms pārsniedzis 150 lappušu atzīmi. Varoņi jau kopš vasaras sākuma sākuši dzīvot paši savas dzīves un iznīcinājuši manu domu par to, ka šis būs tikai garstāsts, jo, lai iecerēto pabeigtu, nepieciešamas vēl vismaz 100 lapaspuses. “Testa” galvenie varoņi ir četri arodvidusskolas pēdējā kursa studenti, kas, tuvojoties skolas izlaidumam, ne tikai sāk plānot nākotni, bet arī piedzīvo pārbaudījumus, kurus droši varētu nosaukt par viņu personīgo elli. Kad sāku rakstīt “Testu”, zināju, ka ar savu varoņu starpniecību vēlos runāt par problēmām, par kurām latviešu jauniešu literatūrā runāts maz, bet kuras eksistē daudzu jauniešu dzīvēs. Par sava darba nākotni minējumus šobrīd nevēlos izteikt, jo pagaidām tā vienīgais lasītājs esmu es pats un mans galvenais mērķis ir to pabeigt līdz gada beigām.

Ar grāmatu lasīšanu šogad man neveicas pārāk spīdoši, jo līdz septembra sākumam esmu izlasījis tikai vienpadsmit grāmatas, no kurām piecas ir sarakstītas vai tulkotas latviešu valodā, bet sešas angļu valodā. Līdz gada beigām ceru izlasīt arī Stīvena Kinga “Tas”, Ava Dellaira “Love Letters to The Dead”, Elizabetes Gilbertas “Lielo Burvību”, Patrika Nesa “Release”, kā arī, iespējams, Roberta Galbraita “Dzeguzes saucienu”, kuru jau esmu lasījis oriģinālvalodā. Lasīšanas plānos ietilpst arī Adama Silveras “They Both Die at The End”, Jasmine Warga “My Heart and Other Black Holes”, kā arī Becky Chamers “The Long Way to a Small, Angry Planet” grāmatu lasīšana, bet nezinu, vai ar saviem gausajiem lasīšanas tempiem ar tām visām tikšu galā līdz gada beigām.

Ja ir kas tāds, kam šogad laiku neesmu žēlojis, tad tie ir seriāli, jo skatāmo seriālu sarakstā ir American Gods, Girlboss, Riverdale, Mist, Skam, The Deuce, Duck Tales, Z: The Beginning of Everything, How to Get Away With Murder, Sense8, This Is Us, Stranger Things, Mom, Family Guy, Mr. Robot, Taboo, American Horror Story, American Crime Story, 13 Reasons Why un Teen Wolf. Jāatzīst, ka sešus no sarakstā minētajiem seriāliem šogad beidzu skatīties, jo vai nu tika pārtraukta to veidošana, vai arī tie vienkārši sāka mani garlaikot.

Bez mūzikas mana ikdiena nav iedomājama, tāpēc šogad savu pleilisti esmu papildinājis ar dažiem simtiem jaunu dziesmu. 8. septembrī sagaidījām Sema Smita atgriešanos ar singlu Too Good At Goodbyes un jau tuvāko mēnešu laikā pie klausītājiem nonāks viņa otrais studijas albums. Viens no gada patīkamākajiem atklājumiem bija repera Logic 5. maijā izdotais albums Everybody, kurš saturiski, manuprāt, ir viens no šī gada jēgpilnākajiem albumiem. 12. maijā tika izdots albums, kuru šogad gaidīju visvairāk: poproka grupas Paramore piektais studijas albums After Laughter, kurā depresīvi teksti sakausēti kopā ar dzīvespriecīgu instrumentālo pavadījumu. Pie 2017. gada jaunatklājumiem varu pieskaitīt arī rokgrupas PVRIS albumu All We Know of Heaven, All We Need of Hell, bet gada guilty pleasure titulu pavisam droši varu piešķirt dziedātājas Dua Lipa debijas albumam Dua Lipa.

Kā jums šogad veicas ar radošajiem darbiem un kultūras baudīšanu? Pastāstiet komentāros!

Parunāsim par garīgo veselību


Zīmējums: Dawid Planeta

Nesen, sākot skatīties kāda gados jauna vlogera video, kurā viņš runāja par savu pieredzi cīņā ar veģetatīvo distoniju un depresiju, nopriecājos, ka cilvēki par to atklāti runā, bet tā tas bija līdz brīdim, kad šis jaunietis ieteica ar šīm nopietnajām problēmām cīnīties, vairāk smaidot un domājot pozitīvi. Un tas mani pamatīgi nokaitināja, jo, radot maldinošu priekšstatu par nopietnām garīgajām slimībām, sabiedrībā netiek veicināta iecietība un izpratne, bet tiek panākts tieši pretējais – cilvēki, kam nekad nav bijusi saskarsme, piemēram, ar depresiju, sāk uzskatīt nopietnas slimības par kaprīzēm, kuras iespējams izārstēt ar biežāku smaidīšanu. 

Tovakar ilgi domāju, ko šis jaunietis gribēja panākt, publicējot šādu video?! Vākt skatījumus savam YouTube kanālam; iedvesmot vai uzmundrināt citus; izpelnīties līdzjūtību no sava vloga skatītājiem; piesaistīt iepriekš neuzrunātu auditoriju; patēlot ļoti nopietnu cilvēku, runājot par lietām, par kurām viņam, acīmredzot, ir ļoti niecīga saprašana? Iespējams, ir jārok dziļāk un pie vainas ir popkultūra, kas mīl romantizēt garīgās slimības, padarot tās par kaut ko stilīgu, māksliniecisku un bezgala romantisku, jo, iemīloties kādā, kas cieš no bipolārajiem traucējumiem, depresijas, obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem, viss taču ir tik skaisti un rožaini – gluži kā paranormālajā romancē, turklāt tas darbojas arī tad, ja no garīgās veselības problēmām ciet tu pats, jo tas tev ļauj kļūt par radošāku un daudz īpašāku personību tavas simpātijas acīs. Realitātē nekas no tā visa nav romantisks un visbiežāk tieši traucē izveidot attiecības, jo tu nejūties pārliecināts, ka otrs cilvēks tevi sapratīs un spēs pieņemt ar visām tavām garīgās veselības problēmām. (Tikai nepārprotiet: garīgās veselības problēmas nav pasaules gals, jo arī tad, ja tās ir tava ikdiena, joprojām ir iespējams veidot skaistas attiecības un radīt apbrīnojamu mākslu, bet tā tas ir nevis pateicoties šīm problēmām, bet gan par spīti tām.)

Tajā vakarā nostrādāja ne tikai manas dusmas, bet arī YouTube algoritmi, kuri, šķiet, atvainodamies man par iepriekš ieteikto video, piedāvāja noskatīties kādu citu video par depresiju. Skatoties 28 gadus vecās polietes Kat Napiorkowska video LIVING WITH DEPRESSIONman uzmetās zosāda un šķita, ka neko labāku un precīzāku par šo tematu neesmu redzējis, jo tajā absolūti perfekti parādīts tas, ko depresija nodara cilvēkam un kā viņš jūtas, kad depresija ienāk viņa dzīvē. Režisore/fotogrāfe/dizainere Katažina Napjorkovska savā YouTube kanālā publicējusi dažādus izpratni veicinošus video par depresiju, bipolārajiem traucējumiem, panikas lēkmēm, obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem un citiem svarīgiem tematiem, par kuriem sabiedrība nereti izvairās runāt vai runā ar izpratnes trūkumu. Tieši tāpēc, ja nezini, kāda ir dzīve ar garīgās veselības problēmām un vēlies to saprast, tad iesaku paviesoties šīs talantīgās polietes YouTube kanālā

Ko es ar šo vēlējos pateikt? Ja ciešat no garīgās veselības problēmām, tad nebaidieties meklēt palīdzību un runājiet ar sev tuviem cilvēkiem par to! Ja jums nav pieredzes ar garīgās veselības problēmām un jūs nezināt, kā tās izpaužas, labāk nerunāt neko, lai, labu gribot, neizdarītu kaitējumu. Pietiks ar to, ja ieklausīsities citos un būsiet atvērti diskusijai.

Par mūsdienu narcisiem un neparastā skaistumu


Foto: Fragments no Džona Viljamsa Vaterhausa gleznas “Echo And Narcissus”.

Klausoties beļģu dziedātāja Loïc Nottet debijas albumu Selfocracy, mani īpaši uzrunāja audio eseja Peculiar and Beautiful, kurā paustā doma, iespējams, ir simtiem gadu sena, tomēr īpaši aktuāla tā ir tieši divdesmit pirmajā gadsimtā – laikā, kad cilvēki iemīlas savos spoguļattēlos, dzenas pēc mistiskiem skaistuma standartiem, nicina sevi un baidās būt paši. 

Te beļģu dziedātāja audio esejas tulkojums latviešu valodā:

Kas ir spogulis?

Ko tas mums pastāsta?

Melus? Patiesību?

Ko tas atspoguļo?

To, kas mēs esam?

To, ko mēs vēlamies redzēt?

Es nezinu neko kaprīzāku par spoguli.

Tas var likt mums mīlēt vai nicināt to, kas mēs esam.

Mūsu seja, mūsu ķermenis, mēs paši, nekas no tā neizbēg.

Un šajā spēlē, kurā tas ir iepazinis visus slazdus un nepilnības,

Tas beigās nekad nezaudē.

Tas smejas par mūsu asarām un bailēm, un sāpēm.

Tas mūs izsmej.

Un kā mēs tam atmaksājam?

Mēs to iedrošinām.

Daži pat tic tam, ko spogulis saka, un pārdod savu ķermeni tam.

Daži sāk zaudēt svaru un naudu tikai lai tam izpatiktu.

Viņi iezīmē sevi ar neskaitāmām rētām,

Cerot, ka kādu dienu viņi kļūs skaistāki par Narcisu.

Un tikai Dievs zina, ka cilvēks, lai iegūtu visskaistāko smaidu,

Ir gatavs pārciest tūkstošiem pārbaudījumu.

Cik skumji…

Jo galu galā tieši būšana pašam par sevi

Ir tā, kas padara mūs neparastus un skaistus.

Bet cilvēks baidās,

Viņš baidās no savām atšķirībām,

Baidās no tā, ko citi varētu pateikt,

Baidās no tā, ko spogulis varētu padomāt.

Bailes, cik dīvaina sajūta.

To pārdozēšana var saindēt visu dzīvi.

Bet ļauj man dot tev padomu.

Saplēs to, saplēs spoguli.

Tas padara tevi aklu.

Un esi tu, vienkārši tu pats.

Ar to būs pietiekami.

Tici man.

 

Autors: Loïc Nottet

Blogam jauna adrese!!!


Foto autore: Spīgana Spektore

Pēc vairākiem gadiem, kas pavadīti, izmantojot DGPyfrom domēnu, blogs ir mainījis savu nosaukumu un nu tas ir pārtapis DGFelton blogā! Kāpēc šādas pārmaiņas? 

Kad pirms septiņiem gadiem izveidoju blogu, nedomāju ne par to, cik viegli tas būs izrunājams vai atmiņā paturams, ne arī par nosaukuma jēgu – paņēmu savus iniciāļus (D. G.) un piemetu tiem klāt ne pārāk populāru, turklāt sarežģītu amerikāņu uzvārdu (Pyfrom) un bloga nosaukums/adrese/domēns bija gatavs. Tagad, domājot par to visu, brīnos, kā blogs ar tādu adresi spēja uzaudzēt tik plašu pastāvīgo lasītāju loku, kāds tas ir šobrīd. (Sirsnīgs paldies katram no jums par to!)

Kāpēc tieši DGFelton? D. G. ir mani iniciāļi, bet Felton ir tāds kā sava veida veltījums manai apmātībai ar Poteriādi un Slīdeni, jo blogā bieži rakstu par lietām, kas saistītas ar Dž. K. Roulingas daiļradi. Viens no maniem mīļākajiem Poteriādes varoņiem ir Drako Malfojs, kuram bērnībā es līdzinājos, jo biju kalsns, bāls puika ar platīnblondiem matiem. Tiešu atsauci uz šo literāro varoni nevēlējos izmantot, tāpēc aizņēmos aktiera Toma Feltona, kurš Poteriādes filmās atveido Drako, uzvārdu. Turklāt tagad mani sociālo tīklu konti ir saskaņoti ar bloga domēnu – Twitter: @DGFelton ; Instagram: @dgfelton ; Facebook: @DGFeltons .

Protams, mainot bloga domēnu, ir risks pazaudēt daļu no lasītājiem, jo daudzi mani šo gadu laikā iepazinuši kā DGPyfrom bloga autoru (par to liecina arī dati par Google veiktajiem meklējumiem), kā arī citur publicētās saites ar veco domēnu vairs nedarbojas, tāpēc arī klikšķu skaits noteikti ies mazumā. Tomēr nevar atšķirt jaunu grāmatas nodaļu, ja nav aizšķirta iepriekšējā, tāpēc priecāšos, ja būsiet kopā ar mani arī šajā jaunajā nodaļā.

Lasītāju problēmu TAG


Pirms kāda laika pamanīju Diānas rakstu “Lasītāju problēmu TAG”, kuram ideju viņa aizņēmusies no ārzemju literatūras vlogeriem. Šī ideja man tik ļoti iepatikās, ka nolēmu brīvprātīgi pārņemt stafeti un uzrakstīt arī par savām grāmatu mīļotāja problēmām.

 1. Tavā nelasīto grāmatu sarakstā ir apmēram 2000 grāmatu. Kā tu spēj izlemt, ko lasīt nākamo?

Šaubos, ka mans lasāmo grāmatu saraksts varētu izaugt tik liels, bet grāmatu izvēle ir aktuāla problēma jebkuram grāmatu lasītājam, īpaši jau literatūras blogeriem, kas nereti priekšroku dod aktuālajai literatūrai, ne grāmatām, kuras lasāmo grāmatu listē atrodas jau gadiem ilgi. Ar lasāmvielas izvēli man lielu problēmu nav – no izdevniecībām saņemtos grāmatu eksemplārus cenšos izlasīt pirmos, bet, ja visi blogeru eksemplāri izlasīti, tad lasu to, kas konkrētajā brīdī sirdij šķiet vistuvākais.

2. Tu esi grāmatu izlasījis līdz pusei, taču jūti, ka tev tā nepatīk. Metīsi mieru vai pabeigsi līdz galam?

Visas grāmatas cenšos izlasīt līdz beigām, jo ir gadījumi, kad grāmatas noslēgums izglābj viduvēju vai pat sliktu grāmatu. Ir tikai pāris grāmatas, kuras mani garlaikoja tik ļoti, ka nespēju tās izlasīt pat līdz pusei. Tādos gadījumos cenšos sevi nemocīt, jo ir taču tik daudz lielisku grāmatu, kurām veltīt savu laiku.

3. Tuvojas gada beigas un tu esi tik tuvu, bet tomēr tik tālu no sava Goodreads izaicinājuma sasniegšanas. Vai tu mēģināsi to sasniegt; ja atbilde ir jā, tad kā? 

Pārāk neiespringstu par tādām lietām, jo cenšos lasīt savam priekam, ne lai kādam (arī sev) kaut ko pierādītu. Esmu lēns lasītājs – izbaudu valodu, pētu teikumu uzbūvi, gramatiku un tehniskas lietas, tāpēc lasīšanas temps man ir mazsvarīgs.

4. Grāmatu vāki sērijai, kura tev ļoti patīk, nesaskan savā starpā. Kā tu tiec ar to galā?

Šī man absolūti nav problēma. Piemēram, “Harija Potera” sērijas grāmatas man ir gan cietajos, gan mīkstajos vākos; gan latviešu, gan angļu valodā. Man šie kontrasti pat patīk.

5. Visa pasaule ir sajūsmā par kādu grāmatu, kura tev patiesi nepatīk. Kurš būs tas cilvēks, ar kuru tavas domas par to sakritīs? 

Īpaši nekoncentrējos uz to, lai kāds par man mīļu vai nemīļu grāmatu domātu tieši tāpat kā es. Protams, tas priecē, ja kāds saka: “Man arī tā grāmata nepatika/patika!”, jo tad veidojas patīkamas diskusijas, bet es ļoti labi sadzīvoju arī ar atšķirīgiem viedokļiem. Kāds vienmēr grāmatā atradīs to, ko neatradi tu, un tā, manuprāt, ir lielākā literatūras burvība, pateicoties kurai, nekad nebūs tāda grāmata, kuru mīlēs visa pasaule.

6. Tu lasi kādu grāmatu un jūti, ka sāksi raudāt publiskā vietā. Ko tu darīsi?

Neatceros, kad pēdējoreiz raudāju, lasot grāmatu, turklāt publiskās vietās grāmatas nelasu. BET reiz klausījos Metjū Kvika audio grāmatu Forgive me, Leonard Peacock un nostāvēju pie luksofora ilgāk, nekā vajadzētu – viena no grāmatas nodaļām mani atstāja uz pauzes tik ilgi, ka luksofora gaismas tik mainījās, bet es kā muļķis stāvēju un nespēju noticēt tam, ko dzirdu.

7. Grāmatas, kura tev patīk, turpinājums tikko iznācis, taču tu esi aizmirsis, kas notika iepriekšējā grāmatā. Vai tu pārlasīsi iepriekšējo? Izlaidīsi turpinājuma lasīšanu? Mēģināsi atrast anotāciju Goodreads? Raudāsi izmisumā?

Tā ir gadījies. Tādos gadījumos vienmēr ņemu talkā savu blogu vai draugu blogus, lai pārlasītu atsauksmes par konkrēto grāmatu.

8. Tu negribi nevienam aizdot savas grāmatas. Kā tu laipni atteiksi cilvēkiem, kad viņi tev palūgs kādu grāmatu?

Reti kad atsaku grāmatu aizdošanu. Daudzas no izlasītajām grāmatām pat atdodu savai lauku bibliotēkai, uzdāvinu draugiem vai atdodu kādam radiniekam. Ja kādu īpašu grāmatu negribētu aizdot, tad noteikti izdomātu kādus puslīdz ticamus melus.

9. Tu esi iesācis un pametis novārtā 5 grāmatas pēdējā mēneša laikā. Kā tu tiksi galā ar šo negribēšanu lasīt? 

Gaidīšu, kad šāds posms vienkārši pāries, jo ar varu spiest sevi lasīt grāmatas, kad galīgi to negribas darīt, manuprāt, ir muļķīgi. Ja tu savu vaļasprieku padarīsi par piespiedu darbu, tad šis process kļūs netīkams un tu nespēsi izbaudīt pat lieliskas grāmatas.

10. Drīzumā iznāks tik daudz jaunu grāmatu, kuras tu ļoti gribi izlasīt. Cik no tām tu nopirksi?

Noteikti lielāko daļu no tām, jo esmu diezgan izvēlīgs, kad runa ir par grāmatu izvēli. Arī šobrīd manā pērkamo/lasāmo grāmatu sarakstā ir tikai apmēram 30 grāmatas.

11. Pēc tam, kad esi nopircis jaunas grāmatas, kurām tu ar nepacietību gribi ķerties klāt, cik ilgi tās stāv plauktā, līdz tu patiešām sāc tās lasīt?

Dažas nostāv plauktā pat ilgāk par gadu, bet vienmēr pienāk arī apputējušo grāmatu kārta, jo, ja esmu grāmatu iegādājies, tad es to kādreiz arī izlasīšu. Īpašu spiedienu uz sevi necenšos izdarīt.

Aicinu arī Tevi pārņemt stafetes kociņu un atbildēt uz šiem 11 jautājumiem. 

Video: Plāni blogam un ārpus tā #3


Pagājušā gadā solīju, ka video, kurā pastāstīšu par bloga jaunumiem un plāniem, centīšos publicēt reizi divās nedēļās vai mēnesī, bet tā nu ir sanācis, ka doto solījumu neesmu pildījis, jo iepriekšējais video tika publicēts pagājušā gada maijā. Apsolu, ka šogad publicēšu vairāk par vienu video! 

Šoreiz video pastāstīju par grāmatām, kuras šogad plānoju izlasīt, par pāris filmām, kuras nesen noskatījos, kā arī par dziedātājiem un grupām, kurām šogad vērts pievērst uzmanību. Gaidīšu jūsu komentārus un ierosinājumus bloga vai YouTube komentāru sadaļās vai sociālajos tīklos.

Kā var redzēt pēc video kvalitātes, kameru video filmēšanai joprojām neesmu atradis un iegādājies. (Iesaku ieslēgt 720p HD kvalitāti, lai pikseļi neduras acīs.)