Kad biju 19 gadus vecs, izveidoju šo blogu, kuram sākotnēji tika dots DGPyfrom bloga nosaukums, bet 2017. gadā tas tika pārdēvēts par DGFelton blogu, jo vēlējos labskanīgāku, atmiņā paliekošāku un savai personībai atbilstošāku bloga nosaukumu/pseidonīmu. Rakstīšana ir mana sirdslieta jau kopš bērnības, kad blociņos iemūžināju paša izfantazētus animācijas filmu turpinājumus, bet ideja par blogu dzima vidusskolas laikos, kad sāku apmeklēt Armanda Pučes vadītos žurnālistikas kursus. Tolaik vēlējos platformu, kurā publicēt savus rakstus un pārdomas, lai izkoptu savu rakstības stilu, stāstnieka talantu un, protams, komunicētu ar rakstu lasītājiem.
Tagad, kad esmu jau 29 gadus vecs, blogu uztveru kā publisku ārējo atmiņu, kur noglabāt savas pārdomas un sajūtas par filmām, seriāliem, grāmatām, mūziku, kā arī notikumiem kultūrā un sabiedrībā. Šis blogs nekad nav bijis peļņas projekts, bet, pateicoties tam, esmu ieguvis ļoti daudz – platformu, kurā paust savu viedokli; lieliskus domubiedrus, kurus droši varu saukt arī par draugiem; labākas valodas un gramatikas lietošanas prasmes; darba iespējas (ja pelni ar rakstīšanu, blogs kalpo gan kā vieta rakstīšanas treniņiem, gan kā sava veida vizītkarte); uzaicinājumus uz intervijām televīzijā, radio un drukātajos medijos; iespēju iepazīt grāmatu izdevniecību aizkulises, kā arī ielūgumus uz dažādiem slēgtajiem pasākumiem. Man prieks arī par katru lasītāju, kurš atver šo blogu un atrod sev ko noderīgu, jo tieši tāpēc izlēmu visu sastrādāto publicēt internetā nevis glabāt iemūžinātu pierakstu kladē. (Tiesa, tam vajadzētu tādu paprāvu kladīti, jo 10 gadu laikā šeit publicēti jau 1 120 raksti.)
Kādi ir mani plāni turpmākajiem gadiem? Esmu diezgan drošs, ka nerakstīšu biežāk kā pagājušā gadā (vidēji 1 raksts mēnesī), bet pieļauju, ka vairāk varētu pievērsties sadaļai “Es domāju” un kopsavilkumu veidošanai, jo uzrakstīt par visām sev mīļajām filmām, grāmatām un seriāliem es vienkārši fiziski nevaru paspēt, bet uz ātru roku sastiķētus rakstus nevēlos publicēt. Pamest blogu novārtā noteikti neplānoju, jo man ļoti patīk veidot saturu un arī komunicēt ar jums. Beidzot esmu nobriedis arī domai par literārā darba sarakstīšanu, kuru izdot drukātā formātā, bet pagaidām gan tas viss ir plānošanas līmenī, tāpēc konkrētus termiņus nevēlos nospraust nedz sev, nedz jums. Vien varu pateikt, ka tādu literāro darbu, kāds pašlaik dzīvo manā galvā, vienmēr esmu vēlējies sarakstīt – uz to esmu gājis kopš dienas, kad blogā sāku publicēt literāros darbus turpinājumos, kurus šobrīd uztveru kā rakstīšanas treniņus ceļā uz ko nopietnāku. Iespējams, plānotā grāmata man prasīs tikpat daudz laika, cik esmu veltījis šim blogam. Ja pēkšņi pamanāt, ka blogā iestājies ilgstošs klusums, tad ziniet, ka es strādāju pie literārā darba. Vai arī cītīgi strādāju savā pamatdarbā, veidojot tekstus klientiem. Vai arī guļu, jo, būsim godīgi, tā ir viena no manām mīļākajām nodarbēm.
Atgriežoties pie aizgājušās desmitgades, aicinu jūs aplūkot D. G. Feltona bloga statistiku par laika posmu no 2010. gada janvāra līdz 2020. gada janvārim.
Kuri ir bijuši lasītākie raksti šo 10 gadu laikā? Jāatzīst, ka statistiku apskatu reti, tāpēc arī man pašam bija neliels pārsteigums, kad uzzināju, kuri ir lasītākie raksti visā bloga pastāvēšanas laikā. 5. vietā ir atsauksme par Bernardo Bertoluči filmu “Sapņotāji”; 4. vietā ir raksts par 100 populārākajām jauniešu grāmatām; 3. vietā ir atsauksme par Džefa Kinnija grāmatu “Grega dienasgrāmata 2. Rodriks rullē”; 2. vietā ir raksts par to, kas tad īsti ir hipsteri; 1. vietā ir atsauksme par filmu “Grega dienasgrāmata. Suņudienas”. (Visi šie raksti publicēti pirms 2013. gada, tāpēc to kvalitāte nav tik laba, lai es ar prieku vēlētos dalīties ar saitēm uz šiem rakstiem. Kaunu par agrāk sastrādāto uztveršu kā rādītāju tam, ka notikusi zināma izaugsme.) Parokoties statistikā dziļāk, nonācu pie secinājuma, ka cilvēkam, kurš vēlas izveidot labi apmeklētu blogu, vajag rakstīt par erotisko literatūru un kino vai par bērnu grāmatām un filmām.
Bloga apmeklētāju biežāk meklētās frāzes ir: 6. vieta: DGPyfrom; 5. vieta: Bada Spēles filma; 4. vieta: Grega dienasgrāmata; 3. vieta: Alice in Wonderland 2010; 2. vieta: Grega dienasgrāmata filma; 1. vieta: hipsteri.
Kur dzīvo mana bloga lasītāji? Bloga apmeklētāju plūsma nāk no vairāk nekā 100 dažādām valstīm, bet aktīvākie lasītāji dzīvo: 7. vieta: Zviedrijā; 6. vieta: Norvēģijā; 5. vieta: Īrijā; 4. vieta: Vācijā; 3. vieta: Lielbritānijā; 2. vieta: Amerikas Savienotajās Valstīs; 1. vieta: Latvijā.
Vislielākais apmeklētāju pieplūdums blogā bija 2018. gada 1. oktobrī. (Iepriekšējā dienā blogā biju publicējis rakstu par 10 latviešu grāmatnieku Instagram kontiem, kuriem vērts sekot.)
Bloga apmeklētāju iecienītākā nedēļas diena rakstu lasīšanai ir pirmdiena, jo tieši tad šeit paviesojas 22% no jums.
Paldies, ka bijāt kopā ar mani šos 10 gadus! Nesolu, ka blogā rakstus publicēšu biežāk, bet noteikti blogošanai neplānoju atmest ar roku, tāpēc tiekamies kādā no nākamajiem bloga rakstiem vai sociālajos tīklos, kur aktīvi rosos gandrīz katru dienu: Twitter – @DGFelton, Instagram – @dgfelton, Facebook – @DGFeltons.
D.G.Feltona blogs 
Apsveicu ar pirmo desmitgadi!
Par grāmatas rakstīšanu- nav bail ķerties klāt tādam pasākumam? Man tas liekas pārāk smags un neizpildāms darbs (slīpēšana, punkta likšana, utml).
PatīkPatīk
Paldies! 🙂 Ir bail un kā vēl. 😀 Tieši tāpēc jau minēju, ka dodu sev laiku līdz nākamai bloga desmitgadei.
PatīkPatīk
Sveiciens jubilejā 🙂 Lai nākamie 10 gadi tikpat foršu iespaidu pilni! Vienmēr te iegriežos ar prieku. Pat nevaru noticēt, ka tik ilgs laiks jau pagājis.
Tevis minētais 2013. gads manā atmiņā palicis diezgan maģisks – manuprāt, tas kopumā bija tāds kā blogošanas ziedu laiks. Daudz rakstu, daudz jaunu blogeru un iespaidu.
Mans blogs arī nupat nosvinēja 10 gadu jubileju, un arī tas pats stāsts – laika trūkuma dēļ sanāk rakstīt retāk kā iepriekš. No vienas puses skumdina, no otras puses, ir arī sajūta, ka vajadzīgas kādas jaunas vēsmas. Bet bez blogošanas arī nevar – tāda kā maza miera osta pārsātinātajā satura pilnajā pasaulē 🙂
PatīkPublicējis 2 people
Mīļš paldies! 🙂 Jā, tos laikus atceros ar prieku un zināmu nostalģiju, jo bija patiešām piesātināts laika posms. Liels paldies jāsaka arī Zvaigznes meitenēm, kuras tik daudz skaistus pasākumus sarīkoja, ļaujot mums visiem sapazīties arī klātienē.
Sveicieni arī Tev bloga jubilejā! 😉 Vienmēr prieks svinēt bloga jubileju gandrīz vienā laikā ar Tavējo. 🙂
PatīkPublicējis 1 person
Tencinu 🙂
Jā, man arī ir nostaļģija par to laiku, bija forši piedalīties tajos pasākumos un redzēt kā grāmatu blogu kopiena veidojas. Un vispār kaut kā patika tas laiks, jo vēl nebija iestājusies tāda kārtīga Instagram ēra un satura aizplūšana uz turieni.
PatīkPublicējis 1 person
Nevar būt, ka jau 10 gadi, Daini! Ārprāts, kā laiks skrien. Apsveicu, turies, turpini rakstīt visu un visur, kur raksti. 🙂 Man šķiet, ka blogi bija, ir un būs. Tā ir paliekošāka vērtība kā gaistošās sociālo tīklu ziņas. Uldis raksta, vai Tev nav bail ķerties pie literārā darba rakstīšanas. Man šajā gadījumā ir divi padomi, jo es labi zinu kā ir ar tām bailēm. 😀 Pieļauju, ka Tev varētu būt līdzīgi. Man palīdz divi teicieni: “acis darba izbijās, rokas darba nebijās, rokas darba nebijās, zinājās padarīt” un “start small, use what you have”. Pirmā ir tautasdziesma, ko dažkārt lietojam darbā pie sarežģītākiem gadījumiem. Otro teicienu ieraudzīju kādā kafejnīcas bildē un tas man ļoti palīdzēja spert pirmo soli. Uz priekšu!
PatīkPublicējis 1 person
Mīļš paldies, Marī! 🙂 Es tiešām esmu ļoti pateicīgs par šo kopienu – vienmēr par literatūras blogeriem bijusi tāda forša klasesbiedru sajūta.
Tas “start small, use what you have” ir ļoti trāpīgs un par to pārliecinos gandrīz katru mēnesi. Šķiet, nē, nu šoreiz gan ar pasūtījumiem netikšu galā noteiktajā termiņā, bet mēneša beigās viss ir izdarīts. 😀 Viss jau tieši ar mazajiem solīšiem sākas.
Bailes uzskatīšu kā zīmi, ka darbs ir darīšanas vērts.
PatīkPatīk
Mēs esam tie foršie klasesbiedri, kurus prieks satikt. :D. Man personīgi ir milzīgs prieks, ka esmu ieguvusi draugus šādā veidā. 🙂
PatīkPublicējis 1 person
Apsveicu ar tiešām vērienīgi ilgo laiku, kas pavadīts blogošanas pasaulē! Mūsdienu mazkvalitatīvās un piedrazotās informācijas gūzmā ir ļoti labi palasīt kaut ko patiesu un vērtīgu, domas un ieteikumus par filmām, grāmatām un visu to, ko raksti no savas pieredzes. Tev ļoti labi sanāk pamatot savu viedokli un ar kritisku aci novērtēt aprakstāmo objektu, tāpēc arī ik pa laikam ieskatos Tavā blogā.
Vīram parasti iesaku seriālus, kas novērtēti Tavā blogā, pati gan neskatos, man vairāk tās grāmatu lietas pie sirds 🙂 Noteikti turpini rakstīt, labam saturam lasītāji noteikti būs. Un lai izdodas pabeigt un izdot savu garadarbu, veiksmi!
PatīkPublicējis 1 person
Mīļš paldies! 🙂 Ļoti patīkami ko tādu lasīt – tādi vārdi motivē nepamest iesākto novārtā. 🙂
PatīkPatīk
Apsveicu, apsveicu- noturēties desmitgadi, tas tiešām prasa raksturu un gribasspēku. Droši vien arī pašam interesanti novērtēt interešu un stila attīstību laika gaitā. Gribētos jau vēlēt dabūt vēl vienu nullīti klāt. Pašlaik gan izklausās utopiski, bet ko var zināt- pensijas vecums neapturami iet uz priekšu, tad jau dzīves ilgumam arī vajadzētu neatpalikt 🙂
PatīkPublicējis 1 person
Sirsnīgs paldies! 🙂 O, jā, rakstot šo atskatu, smējos, ka viduvējus jauniešu romānus pirms gadiem 7-8 esmu saucis par labākajiem jauniešu romāniem. Izmaiņas skārušas gan mani, gan bloga saturu.
Nodzīvot līdz 100 gadiem gan ir tā lieta, kuru ļoti negribu piedzīvot. 😀
PatīkPatīk
Manā haotiskajā janvārī esmu šo palaidusi garām. Nekas jauns 😀 . Es regulāri visur pieslēdzos pēdējā 😀 . Wow, 10 gadi. Tas ir daudz! Apsveicu un lai radoši arī nākošie 10! Man ir prieks, ka sanācis iepazīties ar Tevi un satikties blogeru pasākumos, prezentācijās utt. Tā forši :). Un liels prieks, ka domā pievērsties literārā darba rakstīšanai. Lai viss izdodas un varu kādreiz nākotnē savam grāmatu plauktam pievienot arī Tavu grāmatu :).
PatīkPublicējis 1 person
Mīļš paldies! 🙂 Abpusēji! Un ļoti pietrūkst grāmatu blogeru pasākumu ziedu laiki, jo vienmēr bija labākā kompānija, kādu vien varētu vēlēties. 🙂
Centīšos nepievilt.
PatīkPatīk