Kad sāku lasīt Čārlza Bukovska romānu “Sievietes”, biju noskaņojies, ka man tas patiks, jo a)Bukovskis ir klasiķis, kuru apjūsmo daudzi, b)man patīk nedaudz provokatīva un nepieradināta proza, c)iepriekš biju lasījis patiešām lieliskus citātus no citiem viņa darbiem. Tomēr “Sievietes” sagādāja man smagu vilšanos, jo šī darba galvenais varonis Henrijs Činaskis manī radīja antipātijas, kā arī citu romāna varoņu likteņi man īsti nerūpēja, turklāt visa šī darba garumā nenotiek tikpat kā nekāda varoņu izaugsme. Diemžēl šaubos, ka Bukovska darbu lasīšanai došu otru iespēju, jo jūtu, ka man ar viņa daiļradi vienkārši nav pa ceļam.
Vienīgais, par ko Bukovski varu uzslavēt, ir spēcīgie citāti, kuru dēļ izlēmu izveidot citātu izlasi blogā, lai “Sieviešu” lasīšana man nebūtu bijusi veltīga.
“Pasaulē ir pārāk daudz aukstuma. Ja cilvēki par visu mierīgi izrunātos, būtu daudz labāk.” – 76. lpp
“Māsas jau brīdināja, ka, dzīvojot ar tik vecu perdeli kā tu, nekas labs nav gaidāms.” – 109. lpp
“Cilvēks vienkārši nogurst turēt mīlestību sevī un izlaiž laukā, jo vajag kādu vietu, kur tai iet. Tad parasti sākas nepatikšanas.” – 115. lpp
“Attiecību sākums vienmēr ir visvieglākais. Pēc tam sākas atklājumi, kas nekad nebeidzas.” – 118. lpp
“Nekad neko nevar zināt. Ir tādas dienas, kad labāk palikt gultā un paslēpties zem segas.” – 176. lpp
“Publiku nevajag novērtēt par zemu un nevajag arī tai laizīt pakaļu. Jāatrod zelta vidusceļš.” – 178. lpp
“Ja notiek kaut kas slikts, tu dzer, lai to aizmirstu; ja notiek kas labs, tu dzer, lai nosvinētu; un ja nenotiek nekas, tu dzer, lai kaut kas notiktu.” – 206. lpp
“Ir daudz dažādu nāvju, un, kaut arī mēs zinām par nāves esamību un gandrīz katru dienu par to domājam, ļoti grūti ir izturēt, kad negaidīti nomirst tuvs un mīlēts cilvēks.” – 206. lpp
“Cilvēki vēstulēs parasti ir daudz labāki nekā īstenībā. Tieši tāpat kā dzejnieki dzejā.” – 224. lpp
“Tā ar cilvēkiem ir. Jo ilgāk viņus pazīst, jo vairāk dīvainību viņos parādās. Dažreiz dīvainības ir uzjautrinošas – sākumā.” – 232. lpp
“Dzīvojot vienā vietā, cilvēks sāk ticēt, ka visur ir tāpat kā viņa kaktā.” – 239. lpp
“Smags darbs ir kaut vai tikai nodzīvot līdz nāvei.” – 246. lpp
“Galu galā visiem viss ir viena vienīga sagadīšanās.” – 256. lpp
“Ja miesa nedabū paēst, arī gars ir izsalcis.” – 288. lpp
“Jo vairāk upju šķērsots, jo vairāk tu zini par upēm – protams, ja esi izturējis krāces un slidenos akmeņus. Dažkārt gadās sāpīgi apdauzīties.” – 293. lpp
“Labs rakstnieks zina, kad nerakstīt. Klabināt mašīnu jau prot katrs.” – 299. lpp
“Cilvēki bez morāles bieži uzskata sevi par brīvākiem, bet parasti viņiem trūkst spējas just vai mīlēt.” – 300. lpp
“–Tu uzvedies kā kinozvaigzne. Vai tavas sievietes vienmēr ir bijušas divdesmit , trīsdesmit gadu jaunākas par tevi?
–Kad man vēl nebija trīsdesmit, tad tā nebija.” – 315. lpp
“Taču melot cilvēkam par viņa talantu tikai tāpēc, ka viņš sēž tev pretī, ir pagalam nepiedodami, jo tas ir mudinājums viņam neatlaidīgi turpināt, un tieši tādā veidā cilvēks bez īsta talanta var visnejēdzīgāk izniekot savu dzīvi.” – 329. lpp
“Cilvēku attiecībās ir vajadzīga uzticība, pat ja viņi nav precējušies.” – 346. lpp
“–Man laikam vajag drusku iedzert.
–Gandrīz visiem vajag, tikai daudzi to nezina.” – 347. lpp
Grāmatu izdevusi “Izdevniecība AGB”; no angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs.
D.G.Feltona blogs 
Zini, vadoties pēc citātiem, man arī Bukovskis varētu patikt. Interesanti, kas padara darbu par nebaudāmu, kas ir starp tiem citātiem, kas liek konkrēto grāmatu novērtēt kā “mums nav pa ceļam”?
PatīkPatīk
Citāti var būt maldinoši, jo grāmatas galvenais varonis lielākoties nedzīvo saskaņā ar tajos paustajām domām. Visas grāmatas garumā dzejnieks Činaskis dzer, brauc uz dzejas lasījumiem un drāžas vai pišas (tieši tādi vārdi tiek lietoti grāmatā) ar katru sievieti, kurai ir pulss un gribēšana. Tas prastums vēl nebūtu nekas, ja notiktu varoņu attīstība vai stāsta virzība, bet arī tas grāmatā nenotiek. Man šķita diezgan tukša grāmata – grāmatas beigās viss ir tāpat kā grāmatas sākumā.
PatīkPatīk
Ak, bet Daini, dod gan Bukovskim vēl vienu iespēju! Iesaku vēl “Post Office” un “Tales of Ordinary Madness”, kā arī “Notes of a Dirty Old Man”. Es gan latviski esmu lasījusi vien “Holivudu”, pārējās angliski, taču “Women” ir tik jauka grāmata tieši tajā, ka Bukovskis ir ārkārtīgi vulgārs un tiešs.
Ja par citātiem, tad šis, manuprāt, lieliski apkopo visu, kas ir grāmatā: “Every woman is different. Basically they seem to be a combination of the best and the worst – both magic and terrible. I’m glad that they exist, however.”
PatīkPublicējis 1 person
Tu esi jau trešais cilvēks, kurš vienas diennakts ietvaros iesaka man izlasīt “Post Office” – būs vien jāpadomā par otro iespēju Bukovskim. 😀
Citāts tiešām trāpīgs. Aizdomājos, ka varbūt man piemērotāka varētu būt Bukovska dzeja, ne proza. Dzejā tomēr tā doma koncentrētāka, līdzīgi kā citātos no viņa prozas darbiem.
PatīkPatīk
Pasaule ir pilna ar lieliskiem, nelasītiem rakstniekiem, tāpēc, protams, ir jādod atkārtota iespēja tādiem, kas riktīgi nepatika. Dīvaini, protams, ka tu, speciāli meklējot šo grāmatu nebiju lietas kursā par to, kas tas par zvēru. 🙂
PatīkPublicējis 1 person
Šo to par Bukovski zināju – to, ka skandalozs, provokatīvs un to, ka viņš ir lielisku citātu autors.
Nu, tuvāko gadu laikā gan diez vai kaut ko no Bukovska vēl lasīšu, jo esmu apaudzis ar jaunām, bet vēl nelasītām grāmatām.
PatīkPatīk