Giliana Flinna

Īsumā par dažiem lieliskiem seriāliem


Blogā iepriekš par saviem favorītiem seriālu pasaulē rakstīju pirms gada un trīs mēnešiem, tāpēc, manuprāt, ir pienācis īstais laiks, lai īsumā pastāstītu jums par dažiem seriāliem, kuri šajā laika posmā laupījuši man miega stundas un likuši man aprīt sēriju pēc sērijas. Ja arī jums kāds no rakstā minētajiem seriāliem liks doties pie miera tikai rīta agrumā, tad nevainojiet mani! Vai arī vainojiet! Būšu priecīgs, ja kādam mani ieteikumi noderēs. 

Mārtijas Noksones veidotais kriminālseriāls Sharp Objects (2018), kura pamatā ir tāda paša nosaukuma Gilianas Flinnas romāns, viennozīmīgi ir viens no maniem mīļākajiem 2018. gada seriāliem. Tajā stāstīts par žurnālisti Kamillu (Eimija Adamsa), kura atgriežas savā dzimtajā pilsētā, lai veidotu reportāžas par tur notikušajām jaunu meiteņu slepkavībām, kā arī lai stātos aci pret aci ar saviem pagātnes dēmoniem. Gandrīz gadu pēc seriāla noskatīšanās, es joprojām periodiski mēdzu noskatīties seriāla treileri vai paklausos seriāla skaņu celiņu (īpaši grupas The Acid dziesmas), lai kaut tikai sajūtu līmenī atgrieztos tajā meistarīgi samezglotajā un tumši mistiskajā vidē, kuru uzbūrušas Noksone, Flinna un fenomenāli talantīgais aktrišu trio – Eimija Adamsa, Patrīcija Klārksone un Elīza Skanlena. Seriālu droši var skatīties tie, kuriem patika Flinnas grāmata “Neatrodamā” vai tās ekranizācija, kā arī tie, kuriem bail no daudz-sezonu seriāliem, jo Sharp Objects ir tikai viena sezona, ar kuru pilnībā pietiek, lai izstāstītu Kamillas stāstu un atstātu uz skatītājiem neizdzēšamu iespaidu. Un brīdinu – seriāls ir tik neparedzams, ka tas ar nieka trīs vārdiem spēj pagriezt visu kājām gaisā.

VĒRTĒJUMS: 9/10

Savā 2018. gada lielajā kultūras favorītu rakstā jau minēju, ka Maika Flanigana veidotais seriāls The Haunting of Hill House (2018) ir mans mīļākais pagājušā gada seriāls. Veidojot seriālu, Flanigans iedvesmojies no Šērlijas Džeksones romāna “Spokošanās Kalna mājā”. Kāpēc lietoju vārdu “iedvesmojies”, nevis “ekranizācija”? Jo seriālam ar grāmatu patiesībā ir diezgan maz kā kopīga un vismaz es tos uzskatu par diviem pilnīgi atšķirīgiem stāstiem. Visu cieņu Džeksonei, bet man jāatzīst, ka Flanigana veikums ir galvastiesu pārāks, jo tajā samiksēti vairāki žanri (drāma, mistērija, trilleris, šausmu žanrs), kas The Haunting of Hill House padara tik ļoti īpašu un daudzdimensionālu. Šis seriāls nav tikai izklaide, ar kuru nedaudz pabaidīt sevi, bet tas ir kas daudz dziļāks un nopietnāks. The Haunting of Hill House ir gotisks un aizkustinošs stāsts par Kreinu ģimeni, kura pēc mātes traģiskās bojāejas Kalna mājā sašķeļas: katrs no ģimenes locekļiem ar šo traģēdiju cenšas samierināties savā individuālā veidā. Absolūti nebiju to gaidījis, bet šis kļuva par pirmo šausmu žanra darbu, kurš nedaudz salauza manu sirdi. (Tie, kuri seriālu jau redzējuši, zina, par kura varoņa likteni es runāju.) Labā ziņa seriāla faniem ir tāda, ka jau 2020. gadā pie skatītājiem nonāks seriāla otrā sezona, kuras nosaukums būs The Haunting of Bly Manor, bet tajā vairs nebūs stāstīts par Kreinu ģimeni, jo viņu stāsts jau tika izstāstīts pirmajā sezonā. Otrās sezonas pamatā būs rakstnieka Henrija Džeimsa novele The Turn of the Screw, kuru mierīgi varat paspēt izlasīt līdz seriāla nākamās sezonas sākumam, jo novele ir nieka 96 lapaspuses gara. No tā varam secināt, ka katra sezona tiks veltīta jaunam stāstam, kas ir laba ziņa tiem, kam nepatīk tērēt savu laiku seriāliem, kuru varoņu likteņstāsti ievelkas desmit sezonu garumā. Viss liecina, ka Flanigans ies līdzīgu ceļu kā Raiens Mērfijs ar seriālu “Amerikāņu šausmu stāsts”.

VĒRTĒJUMS: 10/10

Vai esat kādreiz domājuši par to, kāda izskatīsies tuva nākotne – piemēram, pēc 15 gadiem? Rasela T. Deivisa radītais britu seriāls Years and Years (2019) skatītājiem sniedz ieskatu tajā, kāda tā varētu izskatīties. Un aina nav visai spoža, jo Donalds Tramps atkārtoti tiek ievēlēts ASV prezidenta amatā, mirst Lielbritānijas karaliene Elizabete II, Ķīna rada mākslīgu salu ar militāro bāzi, Krievija pārņem Ukrainu un uzsāk geju vajāšanu, bet Lielbritānijā cīņu par premjera krēslu uzsāk populiste Vivjena Ruka, kuru seriālā atveido šarmantā Emma Tompsone. Years and Years ietilpst kategorijā “drāma ar zinātniskās fantastikas elementiem”, bet šis seriāls ar nieka sešām sērijām skatītājos spēj iedvest tādas šausmas, kādas nespēj radīt pat Hičkoka filmas, jo Deivisa ieskicētā nākotnes vīzija ir ar pirkstu galiem sasniedzama, ļoti reālistiska un absolūti stindzinoša. Deivisa veikums spilgti parāda to, ko valstij un pasaulei kopumā var nodarīt ignorance un populisma atbalstīšana. Par spīti vasaras tveicei, skatoties šo seriālu, man dažbrīd uzmetās zosāda, jo seriāls ne tikai biedēja, bet arī aizkustināja. Daudzi seriālu gardēži apgalvo, ka Years and Years noteikti patiks Black Mirror seriāla faniem, jo tematiski šie abi seriāli ir diezgan līdzīgi.

VĒRTĒJUMS: 9/10

Stāstot par Maikla Lannena veidoto seriālu Looking (2014-2015), uzreiz gribu brīdināt visus homofobus: ŠIS SERIĀLS NAV DOMĀTS JUMS UN JUMS TAS NEPATIKS! Seriāla galvenie varoņi ir trīs Sanfrancisko dzīvojoši geji, kuri savā dzīvē kaut ko meklē, bet joprojām nav to atraduši. Lannena veikums ir ļoti atklāts, provokatīvs un seksuāli uzlādēts, bet Looking epicentrā galvenokārt ir tēmas, kuras aktuālas jebkuras seksuālās orientācijas cilvēkam, kurš sasniedzis nopietnu vecumu, bet dzīvē joprojām jūtas pazaudējies un īsti neprot veidot veiksmīgas attiecības. Jāatzīst, ka sākumā seriāls man šķita garlaicīgs, bet, kad devu tam otro iespēju, tas ar katru nākamo sēriju kļuva arvien aizraujošāks. Viena no galvenajām šī seriāla panākumu atslēgām noteikti ir aktieru starpā valdošā savstarpējā ķīmija, kas skatītājiem liek noticēt varoņu draudzībai un visam seriālā notiekošajam, kā arī noteikti jāpiemin lieliskais humora un nopietnības balanss. Kritiķi šim seriālam veltījuši galvenokārt pozitīvas atsauksmes un nodēvējuši to par “Sekss un lielpilsēta” geju versiju, bet diemžēl HBO televīzijas kanāls seriāla uzņemšanu pārtrauca uzreiz pēc tā otrās sezonas, pamatojot savu lēmumu ar zemajiem reitingiem. HBO lēmumam sekoja interneta petīcija, kurā Looking fani lūdza seriāla filmēšanu turpināt. Abas puses nonāca pie kompromisa un seriāla trešās sezonas vietā skatītāji 2016. gadā saņēma filmu, kurā tika pabeigti seriāla galveno varoņu stāsti. Lai arī filma šķita nedaudz sasteigta, jo pusotrā stundā tika izstāstīti veselas seriāla sezonas notikumi, tomēr esmu priecīgs, ka Looking varoņu stāsti nepalika karājamies gaisā pēc seriāla otrās sezonas. Filma vismaz radīja pabeigtības sajūtu.

VĒRTĒJUMS: 8,5/10

Un kādus lieliskus seriālus jūs esat noskatījušies pēdējā gada laikā? Padalieties komentāros! 

Nežēlīgās spēles un attiecību anatomija


Foto: grāmatas vāks

Foto: grāmatas vāks

Gilianas Flinnas romāns Gone Girl pie lasītājiem nonāca 2012. gada jūnijā un ļoti īsā laika posmā kļuva par The New York Times bestselleri, kā arī saņēma daudz slavinošu atsauksmju no kritiķiem, rakstniekiem un lasītājiem. Šā gada rudenī, gandrīz vienlaicīgi ar Deivida Finčera veidotās grāmatas ekranizācijas parādīšanos uz kinoteātru ekrāniem, Latvijas literatūras mīļotāju vērtējumam tika nodota grāmatas Gone Girl latviskotā versija – “Neatrodamā”. (Tulkojuma autore: Māra Poļakova; Izdevējs: Zvaigzne ABC.)

Parasti izlasu grāmatu, bet tikai tad skatos tās ekranizāciju, bet Finčers vienmēr pamanās salauzt šo manu principu. Starp citu, Stīga Lārsona Millennium triloģiju sāku lasīt tikai pēc tam, kad biju noskatījies Finčera režisēto filmu “Meitene ar pūķa tetovējumu”, kas ir pirmās Millennium triloģijas grāmatas ekranizācija. Ar “Neatrodamo” bija līdzīgi, jo sākumā noskatījos grāmatas ekranizāciju, bet tikai tad ķēros klāt grāmatai. Es tikai ļoti ceru, ka arī citos cilvēkos Finčera veidotās grāmatu ekranizācijas rada vēlmi izlasīt tās grāmatas, kuras ir daudzu viņa filmu pamatā.

Izdevniecības Zvaigzne ABC mājaslapā publicētais grāmatas apraksts:

KAS PATIESĪBĀ TU ESI?
KO MĒS ESAM NODARĪJUŠI VIENS OTRAM?
Šos jautājumus Niks Danns sev uzdod piektās kāzu gadadienas rītā, kad pēkšņi pazūd viņa sieva Eimija. Policija aizdomās tur Niku. Eimijas paziņas pastāsta, ka viņa baidījusies no vīra. Niks apgalvo, ka tā nav taisnība. Policisti, pārmeklējot māju, atrod savādas norādes. Un kāds nemitīgi zvana uz Nika mobilo telefonu…
KAS TAD PATIESĪBĀ NOTICIS AR NIKA SKAISTO SIEVU?

Šī ir viena no tām grāmatām, par kuru ir ļoti grūti uzrakstīt, neiepinot atsauksmē spoilerus, tāpēc centīšos būt kodolīgs un nelaupīšu cilvēkiem, kas vēl tikai plāno šo lielisko darbu izlasīt, to kutelīgo un intriģējošo sajūtu, kas pārņem, lasot kriminālromānu un prātojot, kurš tad ir vainīgais. Lasot romānu, zināju, kā tas beigsies, jo iepriekš biju noskatījies filmu, bet cilvēkus, kuri lasīs romānu pirms filmas skatīšanās, noteikti sagaida nervus kutinoša izklaide. Kad skatījos filmu, manas domas burtiski kūleņoja, jo no fāzes “Ak, nabaga Eimija!” jau pēc brīža biju nonācis “Ak, nabaga Niks!” stāvoklī. Ļoti smalks un gribētos teikt, ka nedaudz pat ģeniāls romāns, kuru novēlu izlasīt ikvienam labas literatūras cienītājam.

Foto: kadrs no Deivida Finčera veidotās romāna ekranizācijas

Foto: kadrs no Deivida Finčera veidotās romāna ekranizācijas

Gan lasot grāmatu, gan skatoties filmu, daudz domāju par mediju lielo spēku un tas manī radīja vislielākās šausmas, jo cilvēks, kurš kļūst par mediju upuri, ir diezgan bezspēcīgs, bet cilvēks, kurš māk ar medijiem manipulēt, pat tad, ja ir slepkava, spēj kļūt par visas nācijas mīlulīti. Tieši tāpēc iesaku šo darbu izlasīt KATRAM žurnālistam, lai saprastu, kāds spēks ir emociju iespaidā veidotam rakstam vai televīzijas sižetam, kurš veidots bez nopietnas iedziļināšanās situācijā. (Īpaši jau tad, ja runa ir par noziegumiem.)

Būtu grēks nepieminēt Flinnas dzīvo valodu, kas ir kā svaiga gaisa dvesma – tik svaiga, ka kautrīgākam lasītājam varētu likt gan sarkt, gan bālēt.

VĒRTĒJUMS: 9/10