Īsumā par dažiem lieliskiem seriāliem

Blogā iepriekš par saviem favorītiem seriālu pasaulē rakstīju pirms gada un trīs mēnešiem, tāpēc, manuprāt, ir pienācis īstais laiks, lai īsumā pastāstītu jums par dažiem seriāliem, kuri šajā laika posmā laupījuši man miega stundas un likuši man aprīt sēriju pēc sērijas. Ja arī jums kāds no rakstā minētajiem seriāliem liks doties pie miera tikai rīta agrumā, tad nevainojiet mani! Vai arī vainojiet! Būšu priecīgs, ja kādam mani ieteikumi noderēs. 

Mārtijas Noksones veidotais kriminālseriāls Sharp Objects (2018), kura pamatā ir tāda paša nosaukuma Gilianas Flinnas romāns, viennozīmīgi ir viens no maniem mīļākajiem 2018. gada seriāliem. Tajā stāstīts par žurnālisti Kamillu (Eimija Adamsa), kura atgriežas savā dzimtajā pilsētā, lai veidotu reportāžas par tur notikušajām jaunu meiteņu slepkavībām, kā arī lai stātos aci pret aci ar saviem pagātnes dēmoniem. Gandrīz gadu pēc seriāla noskatīšanās, es joprojām periodiski mēdzu noskatīties seriāla treileri vai paklausos seriāla skaņu celiņu (īpaši grupas The Acid dziesmas), lai kaut tikai sajūtu līmenī atgrieztos tajā meistarīgi samezglotajā un tumši mistiskajā vidē, kuru uzbūrušas Noksone, Flinna un fenomenāli talantīgais aktrišu trio – Eimija Adamsa, Patrīcija Klārksone un Elīza Skanlena. Seriālu droši var skatīties tie, kuriem patika Flinnas grāmata “Neatrodamā” vai tās ekranizācija, kā arī tie, kuriem bail no daudz-sezonu seriāliem, jo Sharp Objects ir tikai viena sezona, ar kuru pilnībā pietiek, lai izstāstītu Kamillas stāstu un atstātu uz skatītājiem neizdzēšamu iespaidu. Un brīdinu – seriāls ir tik neparedzams, ka tas ar nieka trīs vārdiem spēj pagriezt visu kājām gaisā.

VĒRTĒJUMS: 9/10

Savā 2018. gada lielajā kultūras favorītu rakstā jau minēju, ka Maika Flanigana veidotais seriāls The Haunting of Hill House (2018) ir mans mīļākais pagājušā gada seriāls. Veidojot seriālu, Flanigans iedvesmojies no Šērlijas Džeksones romāna “Spokošanās Kalna mājā”. Kāpēc lietoju vārdu “iedvesmojies”, nevis “ekranizācija”? Jo seriālam ar grāmatu patiesībā ir diezgan maz kā kopīga un vismaz es tos uzskatu par diviem pilnīgi atšķirīgiem stāstiem. Visu cieņu Džeksonei, bet man jāatzīst, ka Flanigana veikums ir galvastiesu pārāks, jo tajā samiksēti vairāki žanri (drāma, mistērija, trilleris, šausmu žanrs), kas The Haunting of Hill House padara tik ļoti īpašu un daudzdimensionālu. Šis seriāls nav tikai izklaide, ar kuru nedaudz pabaidīt sevi, bet tas ir kas daudz dziļāks un nopietnāks. The Haunting of Hill House ir gotisks un aizkustinošs stāsts par Kreinu ģimeni, kura pēc mātes traģiskās bojāejas Kalna mājā sašķeļas: katrs no ģimenes locekļiem ar šo traģēdiju cenšas samierināties savā individuālā veidā. Absolūti nebiju to gaidījis, bet šis kļuva par pirmo šausmu žanra darbu, kurš nedaudz salauza manu sirdi. (Tie, kuri seriālu jau redzējuši, zina, par kura varoņa likteni es runāju.) Labā ziņa seriāla faniem ir tāda, ka jau 2020. gadā pie skatītājiem nonāks seriāla otrā sezona, kuras nosaukums būs The Haunting of Bly Manor, bet tajā vairs nebūs stāstīts par Kreinu ģimeni, jo viņu stāsts jau tika izstāstīts pirmajā sezonā. Otrās sezonas pamatā būs rakstnieka Henrija Džeimsa novele The Turn of the Screw, kuru mierīgi varat paspēt izlasīt līdz seriāla nākamās sezonas sākumam, jo novele ir nieka 96 lapaspuses gara. No tā varam secināt, ka katra sezona tiks veltīta jaunam stāstam, kas ir laba ziņa tiem, kam nepatīk tērēt savu laiku seriāliem, kuru varoņu likteņstāsti ievelkas desmit sezonu garumā. Viss liecina, ka Flanigans ies līdzīgu ceļu kā Raiens Mērfijs ar seriālu “Amerikāņu šausmu stāsts”.

VĒRTĒJUMS: 10/10

Vai esat kādreiz domājuši par to, kāda izskatīsies tuva nākotne – piemēram, pēc 15 gadiem? Rasela T. Deivisa radītais britu seriāls Years and Years (2019) skatītājiem sniedz ieskatu tajā, kāda tā varētu izskatīties. Un aina nav visai spoža, jo Donalds Tramps atkārtoti tiek ievēlēts ASV prezidenta amatā, mirst Lielbritānijas karaliene Elizabete II, Ķīna rada mākslīgu salu ar militāro bāzi, Krievija pārņem Ukrainu un uzsāk geju vajāšanu, bet Lielbritānijā cīņu par premjera krēslu uzsāk populiste Vivjena Ruka, kuru seriālā atveido šarmantā Emma Tompsone. Years and Years ietilpst kategorijā “drāma ar zinātniskās fantastikas elementiem”, bet šis seriāls ar nieka sešām sērijām skatītājos spēj iedvest tādas šausmas, kādas nespēj radīt pat Hičkoka filmas, jo Deivisa ieskicētā nākotnes vīzija ir ar pirkstu galiem sasniedzama, ļoti reālistiska un absolūti stindzinoša. Deivisa veikums spilgti parāda to, ko valstij un pasaulei kopumā var nodarīt ignorance un populisma atbalstīšana. Par spīti vasaras tveicei, skatoties šo seriālu, man dažbrīd uzmetās zosāda, jo seriāls ne tikai biedēja, bet arī aizkustināja. Daudzi seriālu gardēži apgalvo, ka Years and Years noteikti patiks Black Mirror seriāla faniem, jo tematiski šie abi seriāli ir diezgan līdzīgi.

VĒRTĒJUMS: 9/10

Stāstot par Maikla Lannena veidoto seriālu Looking (2014-2015), uzreiz gribu brīdināt visus homofobus: ŠIS SERIĀLS NAV DOMĀTS JUMS UN JUMS TAS NEPATIKS! Seriāla galvenie varoņi ir trīs Sanfrancisko dzīvojoši geji, kuri savā dzīvē kaut ko meklē, bet joprojām nav to atraduši. Lannena veikums ir ļoti atklāts, provokatīvs un seksuāli uzlādēts, bet Looking epicentrā galvenokārt ir tēmas, kuras aktuālas jebkuras seksuālās orientācijas cilvēkam, kurš sasniedzis nopietnu vecumu, bet dzīvē joprojām jūtas pazaudējies un īsti neprot veidot veiksmīgas attiecības. Jāatzīst, ka sākumā seriāls man šķita garlaicīgs, bet, kad devu tam otro iespēju, tas ar katru nākamo sēriju kļuva arvien aizraujošāks. Viena no galvenajām šī seriāla panākumu atslēgām noteikti ir aktieru starpā valdošā savstarpējā ķīmija, kas skatītājiem liek noticēt varoņu draudzībai un visam seriālā notiekošajam, kā arī noteikti jāpiemin lieliskais humora un nopietnības balanss. Kritiķi šim seriālam veltījuši galvenokārt pozitīvas atsauksmes un nodēvējuši to par “Sekss un lielpilsēta” geju versiju, bet diemžēl HBO televīzijas kanāls seriāla uzņemšanu pārtrauca uzreiz pēc tā otrās sezonas, pamatojot savu lēmumu ar zemajiem reitingiem. HBO lēmumam sekoja interneta petīcija, kurā Looking fani lūdza seriāla filmēšanu turpināt. Abas puses nonāca pie kompromisa un seriāla trešās sezonas vietā skatītāji 2016. gadā saņēma filmu, kurā tika pabeigti seriāla galveno varoņu stāsti. Lai arī filma šķita nedaudz sasteigta, jo pusotrā stundā tika izstāstīti veselas seriāla sezonas notikumi, tomēr esmu priecīgs, ka Looking varoņu stāsti nepalika karājamies gaisā pēc seriāla otrās sezonas. Filma vismaz radīja pabeigtības sajūtu.

VĒRTĒJUMS: 8,5/10

Un kādus lieliskus seriālus jūs esat noskatījušies pēdējā gada laikā? Padalieties komentāros! 

Vai trešā AHS sezona būs stāsts par Salemas raganām?!

Jauna American Horror Story sezona, jauns stāsts un jauni minējumi par to, kas tad šoreiz būs Raiena Mērfija radītā seriāla epicentrā. Seriāla veidotāji jau devuši mājienus, ka jaunā AHS sezona būs burvīga, jo tajā darbosies raganas. 

Mērfijs izveidojis savdabīgu draudzību ar AHS aktieriem, jo nemaz negrasās no viņiem tik vienkārši atvadīties, tāpēc režisors viņus apstiprinājis lomām arī jaunajā seriāla sezonā. Tas nekas, ka stāsts ir cits un varoņi iepriekš neredzēti. Trešajā AHS sezonā varēsim vērot jau iemīļotus aktierus – Frānsisu Konroju, Evanu Pītersu, Taisu Fārmingu, Džesiku Lanžu, Sāru Paulsonu un Liliju Reibu, bet būs arī kāda jaunpienācēja – Oskara balvas laureāte Keitija Beitsa. Jāsaka, ka prieks par palicējiem, jaunpienācēju un arī par Taisas Fārmingas atgriešanos seriāla komandā.

Mērfijs izteicis vēlmi filmēt AHS trešo sezonu vietā, kurā notikušas reālas šausmas, tāpēc lielākā daļa seriāla fanu stingri pauž savu pārliecību, ka jaunā AHS sezona tiks filmēta Masačūsetsas štatā, Salemā, kas pasaulē pazīstama ar nežēlīgajām raganu prāvām.

Seriāla 3. sezona būšot nedaudz gaišāka, piesātināta ar melno humoru un sižetu caurvīšot arī kāds romantisks stāsts. Bet, ja atceramies AHS pirmās sezonas traģisko mīlas stāstu starp Vaioletu un Teitu, tad neieteiktu pārāk sacerēties uz laimīgām beigām – vismaz ne tradicionāli laimīgām, kad visi beigās ir dzīvi, laimīgi un ar daudz bērniem.

Ar Mērfiju gan ir tāpat kā ar bitēm – nekad neko nevar skaidri zināt! Tāpēc atliek vienīgi minēt. Savus minējumus varat izteikt pusgada garumā, jo kārtējais amerikāņu šausmu stāsts skatītājus sasniegs tikai šā gada rudenī.

Garīgi slimo patversmes baisais šķērsgriezums

„American Horror Story” seriāla pirmā sezona sacēla īstu vētru un izpelnījās pozitīvas atsauksmes gan no profesionāliem kritiķiem, gan no parastiem skatītājiem. Seriāla otro sezonu „Asylum” gaidīja miljoniem skatītāju visā pasaulē un daudzi bija pārliecināti, ka AHS pirmās sezonas panākumus neizdosies pārspēt. Režisors Raiens Mērfijs latiņu uzstādīja ļoti augstu.

„Asylum” pāspēja visus iepriekšējos AHS rekordus, jo seriāla otrās sezonas pirmo sēriju noskatījās gandrīz četri miljoni Amerikas televīzijas skatītāju. (Ja vēl šim skaitlim pieplusotu tos, kuri seriālu skatās internetā, tad domāju, ka skaitlis būtu vēl iespaidīgāks.) Piekritīšu tiem, kas teiks, ka reitingi nav nekāds kvalitātes rādītājs, jo arī „Krēslas” sāgai, kura, maigi izsakoties, ir draņķīga, ir daudz fanu. Par laimi, šis nav „Krēslas” gadījums, kad draņķīgam gabalam ir fanu jūra un histēriski raudošu meiteņu pūļi, kuru dzīve pakārtota fanošanai par filmu sēriju un tās aktieriem.

Jāatzīst, ka par „American Horror Story: Asylum” esmu lasījis arī izteikti sliktas atsauksmes. Negatīvo atsauksmju plūdi internetā bija lasāmi pēc „Asylum” 1. sērijas („Welcome to Briarcliff”) demonstrēšanas televīzijā. Lielākoties Mērfijam pārmeta to, ka AHS 2. sezonā parādījušies citplanētieši…

Raiens Mērfijs nebaidās no izaicinājumiem un no eksperimentiem, jo šausmu žanrs ir pārpildīts ar remdena satura šausmu seriāliem un filmām, bet Mērfijs negrib būt viens no remdeno seriālu veidotājiem. Kāpēc būt viduvējam režisoram, ja vari būt lielisks režisors?! Es cienu Mērfiju par viņa drosmi, pat par spīti tam, ka reizēm viņš aizšauj galīgi greizi. (Kā tas ir ar seriālu „The New Normal” vai ar „Glee”, kas no lieliska jauniešu seriāla kļuvis par vienkārši apnicīgu un banālu.)

Foto: Džesika Lānža

„Asylum” ir daļa no „American Horror Story”, bet seriāla otrajai sezonai sižetiski nav nekāda sakara ar seriāla pirmo sezonu – žanrs tas pats, daļēji arī aktieri, bet stāsts pavisam cits. Liels prieks, ka seriāla otrajā sezonā varam vērot arī lielisko Džesiku Lānžu māsas Džūdas lomā un harismātisko Evanu Pītersu Kita Valkera lomā. Uzskatu, ka Džesika Lānža ir vienkārši neatkārtojami lieliska aktrise – lai arī viņas atveidotā māsa Džūda dzīvo tumsonīgos uzskatos, pateicoties Lānžas tēlojumam, es pilnībā saprotu, kāpēc māsa Džūda ir tāda, kāda viņa ir. Tāpat ir arī ar Evana Pītersa atveidoto Kitu Valkeru – skatītājam ir viegli izprast viņa apjukumu un šaubas par to, vai viņš patiešām ir jucis vai arī tikai atradies nepareizajā laikā, nepareizajā vietā.

Foto: Evans Pīterss

Seriālā ir daudz kolorītu varoņu – māsa Mērija Junisa, talantīgā žurnāliste Lana Vintersa, Greisa, sadistiskais dakteris Arturs Ārdens un arī sieviete no Aušvices nāves nometnes – Anna Frenka. Jā, seriālā ir fašisti, sadisti, slepkavas, nimfomāne, citplanētieši, sātana apsēstie, kristieši, tumsoņas, nepatiesi apsūdzētie, lesbietes, briesmoņi, vājprātīgie, mūķenes, nodevēji, nesaprasti cilvēki un arī tādi, kas vienkārši vēlas būt mīlēti. Kokteilis diezgan raibs, bet jāsaka, ka ļoti baudāms.

Katra nākamā seriāla sērija ierauj skatītāju arvien dziļāk stāstā un atklāj par garīgi slimo patversmes iemītniekiem un personālu arvien vairāk. Tiek sniegtas atbildes uz skatītāju jautājumiem un tiek radīti jauni jautājumi, kuri uztur seriāla intrigu.

Nebiju domājis, ka Mērfijs būs spējīgs noturēt seriāla augsto līmeni arī otrajā sezonā, bet viņam tas ir izdevies. „Asylum” pārspēj AHS pirmo sezonu – stāsts ir daudz tumšāks, tajā ir atainota 20. gadsimta sešdesmito gadu tumsonība un depresīvā gaisotne. Vēsturskie fakti tiek savīti kopā ar fantāzijas augļiem un dažām sazvērestības teorijām.

VĒRTĒJUMS: 10/10 

Seriāls par ēku, kurā mājo pats nelabais – “666 Park Avenue”

Ziniet, kas piestāv aukstiem, lietainiem rudens vakariem, kad istabā deg svece ar drebelīgu liesmu, krūzē kūp piparmētru tēja ar medu, bet krāsnī sprakšķēdama deg malka? Tieši tā – šausmu filmas! Šoreiz parunāsim par mistēriju/šausmu seriālu „666 Park Avenue”.

Esmu skeptisks pret šausmu žanra seriāliem kopš laika, kad iepazinu Raiena Mērfija „American Horror Story”, kurš, manuprāt, ir līdz šim labākais šausmu žanra seriāls, kādu esmu redzējis. Iespējams, ka „666 Park Avenue” radītājus iedvesmoja tieši Mērfija un AHS panākumi, jo starp abiem seriāliem var saskatīt zināmas līdzības, kaut gan katrs no tiem izceļas ar savu stilu.

Par ko ir stāsts? Jauns pāris (Džeina (Reičela Teilore) un Henrijs (Deivs Anabls)) dabū darbu eksluzīvā un skaistā Manhetenas namā, turklāt darba devējs Gevins (Terijs O’Kvīns) piešķir viņiem satrocoši skaistu dzīvokli šajā celtnē. Viss šķiet kā pasakā, jo bagātais Gevins un viņa sieva Olīvija (Vanesa Viljamsa) ir laipnības iemiesojumi un arī citi ēkas iedzīvotāji šķiet jauki. Tomēr, jo ilgāku laiku Džeina pavada ēkā, jo vairāk saprot, ka celtnē ir daudzi neatrisināti noslēpumi un slepkavības, par kurām apkārtējie klusē. Par spīti tam, ka Gevins ir lielisks darba devējs, Džeina jūt biedējoši stindzinošo auru, kuru viņš izstaro.

Jāsaka, ka „666 Park Avenue” seriāls ir krietni vien klišejiskāks nekā iepriekš minētais AHS, bet tas nebūt nenozīmē to, ka seriāls būtu draņķīgs – absolūti ne! Skatīties to var un pat iesaku to darīt. Patika tas, ka šīs klišejas nebija uzbāzīgas un arī tas, ka seriāls citu vidū izceļas ar ieturētu stilu – tas nav pārlieku biedējošs, vulgārs vai arī seksuāls. Jā, tajā ir sava daļa šausmu un arī sava daļa erotikas, bet tas viss ir ļoti gaumīgi pasniegts. (Iespējams, ka tas ir vienlaicīgi gan pluss, gan arī lielākais mīnuss, jo seriālā nav manāma uzdrīkstēšanās, kā tas bija AHS gadījumā.)

Tā kā man tuva literatūra, tad man visvairāk interesē rakstnieka Braiena Leonarda (Roberts Baklijs) liktenis, kurš ir precējies, bet (sasodīts) viņu kārdina kaimiņiene Aleksa (Helēna Matsone) no pretējās mājas loga, kura (atkal – sasodīts) kļūst par viņa sievas Luīzes asistenti. Erotiski, kutelīgi un reizē baisi.

Mani vienaldzīgu neatstāja arī mūžīgā atraitne Daniela Tailere , kurai mūždien gadās nepareizie vīrieši un tad ir tikai viena izeja, kā tikt ar viņiem galā… Nazis, pistole… Kas nu kuru reizi gadās pa rokai.

Aktieru sastāvs priecē, tikai sāk rasties aizdomas, ka Vanesa Viljamsa māk tēlot pārsvarā tikai bagātas un glamūrīgas dāmītes, jo līdz šim esmu redzējis viņu tikai šāda veida lomās. (Bet par viņas aktierspēli sūdzēties nevaru.)

Tā kā seriālu sāka demonstrēt tikai šā gada 30. septembrī, tad līdz šim esmu noskatījies divas sērijas un ir pamatotas aizdomas, ka pagaidām seriāls tikai uzņem apgriezienus un īstās intrigas vēl priekšā. “666 Park Avenue” izskatās klasiski un daudzsološi. Noteikti turpināšu sekot līdzi seriāla gaitai.

VĒRTĒJUMS: 7,5/10

Šeit arī seriāla traileris:

“Amerikāņu šausmu stāsts” rudenī atgriezīsies ar jaunumiem

Viens no skaļākajiem jaunumiem seriālā ir grupas “Maroon 5” solists Adams Levins. Dziedātājs par savu lomu seriālā ir sajūsmināts un savu patiku pret “Amerikāņu šausmu stāsta” jauno sezonu pauž arī sociālajos tīklos. Seriāla režisors Raiens Mērfijs pat ieteicis Levinam turēt muti ciet, jo dziedātājs esot pārāk atklāts par seriālā gaidāmajiem notikumiem! 

Adams Levins atklāja arī kādu personīgu noslēpumu – viņš nav redzējis nevienu “Amerikāņu šausmu stāsta” sēriju, jo viņam Mērfija veidotais seriāls šķietot ārkārtīgi baiss. Tomēr mūziķis solījies, ka saņemšot drosmi un noskatīšoties visu seriāla pirmo sezonu.

Seriāla otrā sezona krasi atšķirsies no pirmās. Pirmkārt, varat aizmirst par stāstu un varoņiem, kurus iepazināt pirmajā sezonā – otrajā sezonā būs jauni varoņi un jauns stāsts.

“Tā ir pavisam jauna pasaule un tai nav nekāda sakara ar pirmajā sezonā redzamo; pirmās sezonas notikumi pat netiks pieminēti.” Sacīja Mērfijs. “Otrās sezonas notikumi norisinās pavisam citā laika posmā.”

Mērfijs nolēmis, ka daudzus aktierus no pirmās sezonas vēlas redzēt arī otrajā – viņiem gan tiks piešķirti pilnīgi jauni varoņi, kurus atveidot. Viena no palicējām būs lieliskā Džesika Lanža, kura atveidos psihiski slimu, maniakālu sievieti.

Kā viens no spilgtākajiem jaunpienācējiem būs “Oskara” balvai nominētais aktieris Džeimss Kromvels.

Seriāla nosaukums nemainīsies. Mainīsies varoņi un stāsts… Tātad, seriāla otro sezonu varēsi skatīties arī tad, ja nebūsi redzējis pirmo.

“Amerikāņu šausmu stāsts” pie skatītājiem atgriezīsies jau šā gada oktobrī!

Te var aplūkot 1. sezonas traileri:

Kinga un fon Trīra “Kingdom Hospital”

Ar lielu nokavēšanos arī es sāku skatīties 2004. gada seriālu “Kingdom Hospital”. Pie šī seriāla strādājuši divi literatūras un kino smagsvari, kurus ārkārtīgi cienu, – Larss fon Trīrs un Stīvens Kings. 

“Kingdom Hospital” seriāla darbība notiek ASV, Menas štatā, kādā pilsētā, kur atrodas slimnīca, kurā notiek neizskaidrojamas lietas. (Menas štats Kinga daiļradē ticis iemūžināts ārkārtīgi bieži.) Zeme, uz kuras uzcelta slimnīca, ir pielieta asinīm, jo pilsoņu kara laikā tur sadega vairāki cilvēki, lielākā daļa no upuriem bija tieši bērni.

Pēc daudziem gadiem “Kingdom Hospital” slimnīcā tiek nogādāts Amerikā pazīstams mākslinieks, kuru uz ceļa notriecis neuzmanīgs autovadītājs. Vīrietis ir paralizēts un bez samaņas, tomēr dzird, kas notiek apkārt, redz lietas, kuras neredz citi un nojauš par ļaunumu, kas pēc vairāku gadu desmitiem atkal ir pamodies.

Slimnīcas darbinieki vēl nenojauš, ka vēja spārniem tuvojas liktenīga cīņa, kas izlems slimnīcas un cilvēku likteņus.

Sākumā par aktieru sastāvu, – neteikšu, ka tas ir spīdošs un vienīgā, kas no aktieriem spēcīgi uzrunāja bija Diane Ladd. Pārējie – teikšu, ka pārsvarā viduvēji vai labi. Pēc katras sērijas noskatīšanās tomēr palika sajūta, ka kaut ko tur tomēr vajadzēja vēl palabot, – it kā tipisks “old skūl” šausmu un tumša fantasy pārpildīts stāsts. Varētu jau sākt uzskaitīt kas bija lieks un kā pietrūka, bet tad šis saraksts būtu pārāk garš.

Reizē ļoti patika skudru–lāčveidīgais radījums un mazā meitene, bet kaut kā arī šķita diezgan muļķīgi tēli vienlaicīgi. Seriālu parasti skatījos vēlu naktī, kad pulksteņa rādītāji tuvojās pusnaktij, bet pat uz mirkli nekļuva neomulīgi. (Tas, diemžēl, ir slikti.) “Kingisms” seriālā ir jūtams, turklāt pamatīgi un tas savā ziņā sniedz vismaz daļēju baudījumu. Bet jau pēc ceturtās sērijas man sāka zust daļa intereses par seriālu, bet tomēr kaut kā turpināju to skatīties…

Fon Trīra filmas ir bauda acīm, bet Kinga romāni rosina iztēli un viņš patiešām ir “Šausmu Karalis”, bet pārsvarā tikai drukātajā formātā. Pagaidām mani pārliecinājušas tikai kādas desmit Kinga romānu ekranizācijas. (Piemēram “Mizerija”, “Zvēru Kapiņi”, “Bēgšana no Šoušenkas”, “Zaļā jūdze” un arī “Doloresa Kleiborna” u.c.). Zinu, ka “Doloresu Kleibornu” stipri kritizē gan literatūras, gan kino ļaudis, tomēr man patīk, jo “mesidžs” gan filmā, gan grāmatā ir spēcīgs. Varbūt kritiķi nav spējuši to uztvert?!

“Kingdoms Hospital” ir stipri viduvējs, bet skatāms veikums. Tomēr, ja salīdzina ar citiem šausmu seriāliem, piemēram “American Horror Story”, tad Kinga un Trīra veikums stipri vien nobāl.

VĒRTĒJUMS: 6/10

Te arī ieskats seriālā: