Desmit grāmatas tumšiem rudens un ziemas vakariem

Atzīsiet taču, ka karstām vasaras dienām piestāv viegla un izklaidējoša literatūra, bet kas piestāv rudenim un ziemai, kad tumsa svin savu uzvaru pār gaismu?! No manis lasītajām grāmatām, ieteikšu jums desmit, kuras vislabāk piestāv rudens un ziemas vakariem. 

Stīgs Lārsons „Millennium” triloģija. Stīgs Lārsons lika man iemīlēt kriminālromānu žanru un man patiešam ļoti, ļoti žēl, ka autors vairs neradīs jaunus romānus, jo 2004. gada 9. novembrī viņa dzīves pavediens pārtrūka. Lārsons lika man noticēt tam, ka lieliski romāni kriminālžanrā pastāv.

Brets Īstons Eliss „Mēness Parks”. Šķiet, ka biju vēl pusaudžu vecumā, kad lasīju Elisa „Mēness Parku”, bet joprojām atceros to, ka Elisa darbs mani sagūstīja. Ja Stīvens Kings lietotu narkotikas un apgrozītos glamūrīgās ballītēs, tad nešaubos, ka viņš uzrakstītu kaut ko līdzīgu Elisa „Mēness Parkam”. Ģeniāls darbs, kurā realitāte savijas kopā ar reālām šausmām.

Karloss Ruiss Safons „Eņģeļa spēle”. Gotisks darbs, kurā jūtama diezgan spēcīga šausmu žanra garša. Atzīšos, ka reti gadījies lasīt tik saistošus un intriģējošus darbus, kā „Eņģeļa spēle”. Brīnos tikai par vienu – kāpēc es vēl neesmu izlasījis Safona romānu „Vēja ēna”, jo Safons ir sasodīti lielisks rakstnieks.

Urzula Poznanski „Erebos”. Jauniešu romāns, kas mani absolūti aizrāva. Kaut ko tādu iepriekš nebiju lasījis un gribētu, kaut man tiktu dota iespēja atkal lasīt šo romānu pirmo reizi. Romāns ir tikpat aizraujošs, kā labākā datorspēle.

Stīvens Kings „Zvēru kapiņi”. Esmu rūdīts šausmu literatūras un šausmu filmu fans, bet jāatzīst, ka Šausmu Karaļa romāns „Zvēru kapiņi” manī radīja pamatīgas bailes. „Zvēru kapiņi” bija otrais romāns no Kinga daiļrades, kuru lasīju. (Pirmais bija „Roze, ērkšķu puķe”.) „Zvēru kapiņu” ekranizāciju gan neieteiktu skatīties, jo tā ir nevis baisa, bet baisi draņķīga filma.

Bernārs Verbērs „Tanatonauti”. Diezgan ķecerīgs romāns, kurš man uzdzina pretīgumu, bailes, nepatiku, neomulīgu sajūtu, bet kaut kā nespēju beigt to lasīt, jo tas ir sasodīti izklaidējošs un intriģējošs. Grāmatu lasīju vairāk kā pirms pusgada, bet pa šo laiku joprojām neesmu sapratis – man šis romāns patīk vai tomēr riebjas?!

Ralfs Kokins „Kurzemes vilkaču nostāsti”. Man ļoti patīk pastaigāties pa mežiem, bet, pēc „Kurzemes vilkaču nostāstu” izlasīšanas, kaut kā uzlūkoju mežus ar zināmu bijību. Nebiju gaidījis, ka mani varētu nobiedēt latviešu autora radīts darbs, bet R. Kokinam tas izdevās.

Dž. Alans Daneleks „2012”. Grāmata par scenārijiem, kā pasaule varētu piedzīvot Pastardienu. Brīžiem bija neomulīgi lasīt grāmatu, jo reāli sapratu – kāds no šiem pasaules beigu scenārijiem reiz piepildīsies, jo visam taču pienāk beigas… Arī planētai Zeme. Zinātniski izklaidējošs darbs.

Patriks Ness „Haosa Triloģija”. Viens no retajiem literatūras darbiem, kurš intrigu kāpina ar katru nākamo romānu, turklāt, katra nākamā grāmata ir labāka par iepriekšējo. Šis absolūti nav baiss darbs, bet liek domāt par globālām tēmām. Nepiekritīšu tiem, kas saka, ka šis ir jauniešu romāns, jo „Haosa Triloģijas” lasītāju vecuma amplitūda ir ļoti liela un ietver visa vecuma cilvēkus.

Dž. K. Roulinga „Harija Potera” sāga. Tumšiem rudens un ziemas vakariem nespēju iedomāties labāku lasāmvielu. „Harijs Poters” man atgādina par laikiem, kad tumšos ziemas vai rudens vakaros ieslēdzos savā istabā, lai līdz vēlai naktij lasītu Roulingas meistardarbus. „Harijs Poters” bija tā grāmatu sērija, kas mani padarīja par absolūtu grāmatu tārpu.    

“Černobiļas dienasgrāmatas”

Pirms pāris nedēļām uzzināju, ka eksistē tāda filma kā „Černobiļas dienasgrāmatas” – mans prieks par šo atklājumu bija neviltots, jo sen sapņoju par to, ka kādreiz tiks radīta „šausmene” par Černobiļu. Tā kā manas vēlmes šausmu žanrā ir piepildītas, tad atliek tikai novērtēt filmas kvalitāti.

Četri draugi apceļo dažādas valstis, līdz nokļūst Krievijā, kur viens no ceļotājiem ieplānojis bildināt savu draudzeni. Tomēr, pirms došanās uz Maskavu, viņiem rodas ideja apmeklēt Černobiļu – vietu, kura pēc atomreaktoru katastrofas kļuvusi par pamesto pilsētu. Ideāla vieta spekulācijām par mutantiem, ideāla vieta arī tam, lai mutanti nogalinātu cilvēkus un neviens nedzirdētu viņu palīgā saucienus. Ja filmas darbība notiktu kādā citā pamestā vietā, nevis Černobiļā, tad šī filma būtu uzskatāma par vienu no daudzām līdzīga sižeta šausmu filmām.

Šķiet, ka šausmu filmu par Černobiļu var izveidot vienkārši ģeniālu, bet, protams, vienmēr pastāv iespēja radīt filmu, kura pilna ar klišejām un, skatoties to, rodas sajūta, ka kaut ko ļoti līdzīgu jau esi redzējis. Jāsaka gan, ka „Černobiļas dienasgrāmatas” nav gluži vilšanās – tā vienkārši varēja būt labāka. Ekrānā parādījās beigu titri, bet palika vairāki neatbildēti jautājumi, turklāt filmas noslēgums man šķita vairāk kā tikai muļķīgs. Ja runājam tēlaini, tad varētu teikt, ka gaidīju augstas klases desertu, bet saņēmu bulciņu no tuvējā pārtikas preču veikala.

Atzīšos, ka esmu redzējis vismaz piecdesmit šausmu filmas, kuras ir krietni vien draņķīgākas par „Černobiļas dienasgrāmatām”, bet ir vēl vismaz piecdesmit šausmu filmas, kuras ir labākas par šo filmu.

Filma viduvēja, tāpat kā aktieru sastāvs. Vienīgi biju pārsteigts, kad filmā ieraudzīju aktieri/dziedātāju Džesi Makartniju – līdz šim domāju, ka Makartnijs šovbiznesu pametis un dzīvo kādā kalnu namiņā, slēpjoties no preses. Ir pamatotas aizdomas, ka Makartnijs līdz augstas klases kino gabaliem nemaz netiks, kaut gan, protams, es varu arī kļūdīties.

Filma nebija tik baisa, kā biju to gaidījis, bet priecēja tas, ka nespēju paredzēt to, kurš no filmas varoņiem mirs nākamais.

VĒRTĒJUMS: 5,5/10

Te arī filmas traileris:

Mazliet par filmu, kuru šogad gaidu visvairāk + traileris

Pirms pieciem mēnešiem izlasīju grāmatu, kura mani tā aizrāva, ka līdz pat šai dienai saucu to par savu mīļāko jauniešiem domāto grāmatu. Šķiet, ka arī pietiekami bieži izmantoju citātus no grāmatas un pāris mēnešus pat apsvēru domu, ka vajadzētu vienu citātu iemūžināt sev uz ādas. Protams, gandrīz visas lieliskas grāmatas tiek ekranizētas un nu pienācis brīdis, kad manam apbrīnas objektam, – grāmatai “The Perks of Being a Wallflower”, – iznācis filmas traileris. 

Aktieru izvēle filmai šķiet vairāk kā tikai veiksmīga, – Logans Lermans vizuāli ir tieši tāds, kādu biju iztēlojies galveno varoni Čārliju, Emma Vatsone filmā atveido Semu, meiteni, kurā Čārlijs iemīlas un aktieris Ezra Millers atveido Patriku, – Semas brāli un Čārlija draugu.

Filmu veidojis grāmatas autors Stīvens Čbovskis, – viņš ir gan idejas autors, gan scenārija autors, gan arī režisors. Tāpēc nešaubos, ka filma būs tieši tikpat kvalitatīva un baudāma kā grāmata. Tiesa, – filma uz kinoteātru ekrāniem nonāks tikai rudenī, tāpēc vēl ir pietiekami daudz laika, lai paspētu izlasīt arī grāmatu.

Ieteiktu katram jaunietim iepazīties ar “The Perks of Being a Wallflower” grāmatu vai/un filmu.

Te arī minētais filmas traileris:

Mani iespaidi par “Bada Spēļu” filmu

“Bada Spēļu” filmu noskatījos gandrīz mēnesi pēc tam, kad tā jau bija parādījusies uz Latvijas kinoteātru ekrāniem, – jo vēlējos nogaidīt līdz pirmais sajūsmas vilnis norimst. Vairāk kā divas stundas filma noturēja manu uzmanību, – bija interesanti, bet palika vairāki BET…

Esmu lasījis “Bada Spēļu” triloģiju, bet tiem, kuri nav, paskaidrošu, ka “Bada Spēles” ir futūristisks stāsts par nākotnes pasauli, kurā katru gadu tiek rīkotas “Bada Spēles”. Ir divpadsmit apgabali un no katra apgabala tiek izvēlēti divi censoņi, – puisis un meitene, lai piedalītos Spēlēs. 24 jaunieši tiek ielaisti Arēnā, lai cīnītos uz dzīvību un nāvi, – uzvarētājs ir tas, kurš pēdējais paliek dzīvs.

Teikšu atklāti, – Dženiferas Lorensas izvēle galvenajai lomai man nepatika jau pirms filmas uzņemšanas un nepatīk arī pēc filmas noskatīšanās. Jā, kā aktrise viņa ir absolūti satriecoša, – emocionāla, simpātiska, talantīga, bet nepiemērota Katnisas lomai. Pirmkārt jau Lorensa vizuāli nemaz neatgādina pusaudzi un izskatās pat krietni vecāka nekā patiesībā ir. Otrkārt, viņa nemaz neatgādina smalko, bada nomocīto Katnisu par kuru bija stāstīts “Bada Spēļu” grāmatās.

Aktieru sastāvā ļoti patika Džošs Hačersons par kura talantu un atbilstību Pītas lomai šaubījos tikai mazliet, bet, pēc filmas noskatīšanās sapratu, – ir īstais! Pārliecināja arī Aleksandrs Ludvigs, kurš sākotnēji pretendēja uz Pītas lomu filmā, bet tika pie galvenā Arēnas ļaundara un karjerista Kāto lomas. Priecēja arī Lenijs Kravics (Sinna) un Seneka lomas atveidotājs Vess Bentlijs.

Filmā kaitinoša šķita kameras kratīšana un “mājas video” kvalitātes ainas, – it kā tas viss iederējās konkrētajās ainās, bet lielākoties krita uz nerviem. Filmā trūka arī dažu svarīgu detaļu, – piemēram, zobgaļsīļa piespraudi Katnisai iedod nevis mēra meita, bet gan tirgus sieviņa – “cilvēks no tautas”. Mazliet smieklīga aina šķita “meitenes ugunī”, jeb Katnisas parādīšanās Spēļu atklāšanas parādē, – biju iztēlojies, ka šī aina būs iespaidīgāka, bet šķita samērā prasta, pat komiska.

Patika Arēnas ainas, kuras brīžiem pat šķita šausminošas un ārkārtīgi nežēlīgas. Tikai brīžiem Arēnā notiekošais kļuva pliekans, – atzīšos, ka biju gaidījis kaut ko mazliet iespaidīgāku, – ja ne vizuāli, tad vismaz emocionāli. Bija viena lieta, kas filmā bija labāka nekā grāmatā, – tehnoloģiju atainošana un tehnisko aparatūru dizains un tamlīdzīgas lietas.

Gaidīju, ka filmā emocionālākā vieta būs Rū nāve, tomēr tā nebija, pat par spīti tam, ka mazās Rū lomas atveidotāja man šķita īsts piemīlīguma iemiesojums. Tomēr emocijas piedzīvoja kulmināciju brīdī, kad 11. apgabals izrādīja cieņu Katnisai.

Atklāšu, ka būtu vēlējies, lai Katnisas lomu atveido Daniela Čučrana, – viņa piedalījās Katnisas lomas atlasē, bet režisors Gerijs Ross viņu atraidīja. Viņas veidotais video ar Rū nāvi, manuprāt, ir daudz iespaidīgāks nekā Rosa veidotā aina. (Iesaku noskatīties!)

Kopvērtējums par filmu: Bija labi, bet varēja būt vēl labāk. Nenožēloju, ka filmu noskatījos, – viena no labākajām fantastikas filmām pēdējo gadu laikā, tomēr bija arī daudz mīnusu. Prieks, ka Gerijs Ross atteicies veidot “Bada Spēļu” turpinājumus, jo uzskatu, ka viņš savu mājasdarbu, veidojot “Bada Spēles”, līdz galam nav izpildījis… Ceru, ka filmas turpinājuma “Spēle ar uguni” režisors Frānsiss Lorenss “Bada Spēļu” triloģiju neievedīs vēl dziļākā bedrē.

VĒRTĒJUMS: 5/10

Te arī filmas traileris:

Jauns “Bada Spēļu” video – Katnisas saruna ar Sinnu

Foto: “Bada Spēļu” vadošais trio tiekoties ar faniem kādā filmai veltītā pasākumā.

Domāju, ka Sinnas atveidotāja izvēle izvērtās par tikpat svarīgu notikumu kā Katnisas atveidotājas atrašana. Kāpēc? Tāpēc, ka Sinnas lomu ieguva skandalozais rokmūziķis Lenijs Kravics. Daudzi pauda savu neapmierinātību, bet citi priecājās, kamēr bija vēl kāda grupiņa, kas bija neizpratnē, redzot Kravicu aktiera ampluā.

 Mainīt aktieru sastāvu tā kā ir daudz par vēlu, tad vien jāsamierinās, ka pucēties mīlošo divpadsmitā apgabala stilistu tēlos rokzvaigzne. (Kas nebūt nav tas sliktākais variants.) 

Vakarnakt atklātībā tika nodots kārtējais “Bada Spēļu” video, – šoreiz tajā redzama divpadsmitā apgabala pārstāve Katnisa ar stilistu Sinnu, – abi apspriež tērpu izvēli, lai Spēļu laikā spētu piesaistīt sponsoru labvēlību.

Te arī minētais video:

Iesaku: Kā filmām vajadzēja beigties?!

Jau ilgāku laiku esmu YouTube.com kanāla “How It Should Have Ended” abonents. Smieklīgo, animētu videoklipu uzdevums ir ironizēt un smīdināt, bet būtībā šie rullīši ir par to kā filmām vajadzēja beigties.

 Šo animācijas un humora meistara kontā ir parodijas par tādām filmām kā “Krēsla”, “Zāģis”, “Kliedziens”, “2012”, “Terminators”, “Zvaigžņu ceļš”, “Harijs Poters”, “Rotaļlietu stāsts”, “Avatars”, “Zirnekļu cilvēks” uc. 

Pirmais “How It Should Have Ended” videoklips tika publicēts 2005. gada 30. jūnijā un kopš tā laika publicēti jau astoņdesmit divi video, šim kanālam ir vairāk kā 600 000 abonentu. Pie šīm parodijām strādā tikai četri cilvēki, kuriem reizēm pievienojas ar īpašie viesi, kas ierunā kāda tēla balsi. “How It Should Have Ended” mugurkauls ir Daniels Baksters. Video kopējo skatījumu skaits sasniedzis vairāku simtu miljonu atzīmi. ŠEIT arī Tu vari pierakstīties HISHE jaunumiem!

 Te arī pāris video: 

Kā “Krēslai” vajadzēja beigties:

Kā “2012” vajadzēja beigties: 

Emma Vatsone filmējas Rated R tipa filmā

The Motion Picture Association of America šogad gaidāmajai filmai “The Perks of Being a Wallflower” piešķīrusi Rated R statusu. Galveno sieviešu lomu filmā atveido “Harija Potera” zvaigzne Emma Vatsone. Vai tas nozīmē, ka varēsim vērot Vatsoni patiešām nepiedienīgās ainās?!

Stīvena Čbovka grāmatā “The Perks of Being a Wallflower” patiešām bija minētas arī intīma rakstura ainas, bet tās netika tik smalki iztirzātas, lai varētu uzskatīt par rupjām, seksuāli pārāk atklātām vai kādā citā veidā nepiedienīgām. Protams, – grāmatā ir apspriests sekss, gan tradicionāls, gan netradicionāls, narkotiku lietošana, alkohols, attiecības, apmātība, ģimenes attiecības un pat pedofīlija… Pietiekami krāšņs komplekts, lai režisors to spētu padarīt par patiešām pelnīti Rated R vērtētu filmu.

Grāmatas beigu daļā gan ir intīma aina starp Čārliju (aktieris Logans Lermans) un Semu (jau minētā Emma Vatsone). Ir pamatotas cerības, ka tieši šī būs filma, kas liks Vatsoni uztvert kā talantīgu aktrisi, nevis kā gudro Hermioni no Poteriādes. 

Eksperti šai filmai piešķirto Rated R statusu vērtē skeptiski un apgalvo, ka tas iegūts tikai tāpēc, lai piesaistītu plašāku skatītāju uzmanību.

Filmai uz ekrāniem vajadzētu nonākt šī gada rudenī. “The Perks of being Wallflower” atspoguļo skolēnu dzīvi Pitsburgā, Pensilvānijā 1991. – 1992. mācību gadā.

Te arī video ar kadriem no filmas un intervijām ar aktieriem: 

“Glee” zvaigzne debitē kā scenārists filmai, kurā pats spēlē arī galveno lomu

Pēc trim “Glee” sezonām aktieri Krisu Kolferu grūti iedomāties ārpus “autsaidera” Kurta Hammela tēla. Atzīšos, ka man Kurts Hammels seriālā “Glee” šķiet tikpat kaitinošs kā galvenā varone Reičela Berija. Daudziem liekas, ka muzikālā seriāla sastāvs ārpus “Glee” rāmjiem nespēj būt vērā ņemami aktieri. Tomēr pamazām viņi sāk pierādīt to, ka spēj ne tikai labi tēlot, bet arī rakstīt scenārijus…

 Aktieris Kriss Kolfers šogad būs redzams uz lielajiem ekrāniem pilnmetrāžas filmā “Struck by Lightning”. Turklāt scenārija autors ir pats divdesmit vienu gadu jaunais puisis.

Vismaz pēc filmas trailera noskatīšanās atliek atviegloti nopūsties, jo šķiet, ka no kaitinošā, čīkstulīgā Kurta Hammela daudz kas pāri vairs nav palicis. Nekāda pārspīlēta glamūra vai dramatisma.

Jaunajā filmā Kolfers spēlē “autsaideri” ar lielām ambīcijām, kura lielā kaislība ir rakstīšana. Bet, lai gūtu panākumus veidojot savu literāro žurnālu, viņam jāpanāk tas, lai tā veidošanā iesaistās arī skolas populārākie audzēkņi.

Jāatzīst, ka, lai gan šī būs pusaudžu komēdija/drāma, Kolfera darbu pie filmas jau tagad slavējot pārējie filmas veidotāji.

Te arī filmas traileris:

“Tumsas pasaule 4”

“Tumsas pasaules 4” nonākšanu uz kinoteātru ekrāniem gaidīja daudzi, īpaši jau tāpēc, ka šī ir pirmā no sērijas filmām, kas uzņemta 3D formātā. Atzīšos, ka esmu liels pirmo divu filmu fans, trešā daļa gan mani atstāja vienaldzīgu, bet kā tad ir ar ceturto filmu “Underworld” sērijā?!

Cilvēki atklājuši, ka eksistē Vilkaču un Vampīru klani, nolemj šīs sugas no pasaules populācijas iznīdēt. Notiek cīņa starp cilvēkiem, vilkačiem un vampīriem. Vampīru cīnītāja Selena nonākusi gūstā un dienā, kad viņa aizbēg, sarīko arī pamatīgu grautiņu.

Turklāt, Selenas meitu Īvu nolaupa.

Lai gan esmu “Tumsas pasaules” fans, tomēr šī filma mani nepārliecināja un īsti nepiesaistīja. Nepilnu pusotru stundu garā filma ātri vien sāka apnikt. Daudz asiņu, cīņas ainu un darbības, tikai kaut kā tas viss atstāja mani diezgan vienaldzīgu. Saturiski lēta filma.

Ja pirmo un otro filmas daļu skatījos ar patiesu prieku un aizrautību, tad droši varu teikt, ka trešā un ceturtā filma jau ir īsta lejupslīde. Turklāt, ceturtās filmas noslēgums liek domāt, ka būs vēl kāds turpinājums. Atliek vien jautāt: kāpēc ar bezjēdzīgu turpinājumu ražošanu sabojā labo iespaidu par “Tumsas pasaules” filmām? Keita Bekinseila tēlo lieliski, kā jau vienmēr. Visu cieņu aktrisei, kura, arī esot tuvu pusmūža vecumam, spēj izskatīties un tēlot vienkārši satriecoši labi. Tomēr viens cilvēks nevar izglābt visu filmu, lai arī kāds brīnums notiktu. Protams, bija iespaidīgs, milzīgs vilkacis, asiņaini skati, grandiozas pakaļdzīšanās, cīņas, bet visa tā “Tumsas pasaules” pirmatnējā aura bija zudusi, līdzi paraujot arī valdzinošo mītiskumu.

Filmu varēja izveidot krietni vien baudāmāku, – iespējams, ka pie visa var vainot režisoru maiņu vai arī līdz galam nenoslīpētu scenāriju, bet meklēt vainu, kad filma jau ir iznākusi, – tas ir bezjēdzīgi un muļķīgi. Pēc šīs filmas kaut kā zūd vēlēšanās turpināt sekot “Tumsas pasaules” piedzīvojumiem un droši varu teikt, ka piekto un sesto filmu neskatīšos. (Protams, ja tādas vispār tiks veidotas, bet nešaubos, ka tiks gan!)

VĒRTĒJUMS: 4,5/10

Te arī filmas traileris:

Abrahams Linkolns: Vampīru mednieks

Gaidāmā filma “Abraham Lincoln: Vampire Hunter” piedāvā mums mazliet savādāku vēstures interpretāciju. Filmas versija ir tāda, ka sešpadsmitais Štatu prezidents savu dzīvi aizvadījis cīnoties ar vampīriem, lai atriebtu savas mātes nāvi. Turklāt, filmas versija par Amerikas Pilsoņu karu ir krietni savādāka nekā tā atainota vēstures grāmatās, – filmā šo karu izraisa vampīri. (Protams, kas gan cits!) 

Vienu no galvenajām lomām filmā atveido talantīgais aktieris Dominiks Kūpers un viņš apgalvo: “Ja atriebība ir viss, ko tu meklē, tad mēs nekad nespēsim glābt cilvēci.” 

Kino tendences atkal mainās un starp pasaku ekranizējumiem nu redzēsim arī fantāzijas pārpildītas interpretācijas par vēstures tēmu. Nu, ko lai saka, ja jau Osama bin Ladens būs zombijs, tad kāpēc gan Linkolns nevarētu būt vampīru mednieks?! Vismaz šoreiz vampīri tiks nogalināti, nevis mirdzēs un izskatīsies pēc uzpucētiem transvestītiem. 

Plānots, ka filma uz kinoteātru ekrāniem parādīsies vasaras sākumā. 

Atzīšos, ka man labāk patīk redzēt vampīrus mirstam, nevis dzīvojam kopā ar mirstīgām meitenēm.

Te arī filmas traileris: